Jaunākais izdevums

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.

“Lai gan iecerētie likuma grozījumi paredz ieviest administratīvo atbildību par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas starpnieku reģistrā, tomēr LANĪDA līdztekus aicina likumdevēju un Ekonomikas ministriju izskatīt starpnieku obligātu sertificēšanu. Pašlaik nav noteikts, kādam zināšanu un kompetences līmenim ir jābūt nozarē strādājošiem. Sertificēšana būtu veids, kādā mēs šo varētu noregulēt, vienlaikus nodrošinot nozarē strādājošajiem noteiktu kvalitātes latiņu,” pauž LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Likumdevējam un Ekonomikas ministrijai ir jāpastiprina nozarē darbojošos, bet nereģistrējušos starpnieku uzraudzība. Uzskatām, ka starpnieku darbošanās “ēnas zonā”, sāpīgi atspoguļojas nodokļu ieņēmumos – jo potenciāli šī darījumu starpnieku daļa strādā ēnas zonā. Ar likumu tai mazajai daļai, kas strādā legāli un pilda noteiktās prasības, ko paredz reģistrēšanās, ir uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs, kamēr visa pārējā daļa, kas joprojām strādā nozarē, var to ignorēt. Arī klienti nav motivēt izmantot tādu darījumu starpnieku pakalpojumus, kas pakļauti papildu procedūrām. Šī nevienlīdzība ir jāmazina!”

Aprīļa vidū LANĪDA valdes tiksies ar ekonomikas ministri, lai pārrunātu iepriekšminēto un citus jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā vien 20% nekustamā īpašuma darījumu notiek ar licencētu aģentu un uzņēmumu starpniecību

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gadā notiek apmēram 50 000 nekustamā īpašuma darījumu, un vien 20% no tiem notiek ar licencētu aģentu un uzņēmumu starpniecību, piektdien Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā diskusijā sacīja LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

LANĪDA vadītājs uzsvēra, ka 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, bet 2023.gada 7.jūnijā stājās spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, ar kuriem pastiprinātas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību.

Šmits uzsvēra, ka LANĪDA ieskatā šis likums nedarbojas un nekustamo īpašumu darījumu nozare joprojām ir diezgan "pelēka".

Atsaucoties uz "Cenu bankas" datiem, Šmits norādīja, ka gadu no gada nemainīgi apmēram 33-34% nekustamā īpašuma darījumu notiek par neticamām summām, proti, par tādām, kuras neatbilst reālajai tirgus situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai meklētu risinājumus, kā mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu darījumu jomā un arvien vairāk cilvēku izvēlētos godīgus un legālus darījumus, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī Valsts ieņēmumu dienestu veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi līdz 10% un attaisnotajos izdevumos iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

LANĪDA nosūtījusi vēstules ar priekšlikumiem gan iepriekš minētajām ministrijām, gan to paspārnē izveidotajām darba grupām.

Kā norāda LANĪDA, tās biedri savā ikdienā pastāvīgi komunicē ar fiziskām personām, nodokļu maksātājiem, un sniedz tiem konsultācijas par ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas deklarēšanu un nodokļu nomaksu. Ja 10% ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma izīrēšanas gūtajiem ienākumiem klienti uzskata par saprātīgu un godīgu un lielākais vairums to labprātīgi un godprātīgi maksā, tad, uzzinot par kapitāla aktīvu atsavināšanas nodokli 20% apmērā no nekustamā īpašuma pārdošanas un iegādes summas starpības, klienti nereti atceļ vai atliek darījuma noslēgšanu, uzskatot to par nesaprātīgu un negodīgu. Šādus objektus to īpašnieki turpmāk cenšas pārdod pašu spēkiem par samazinātām darījumu cenām vai veic fiktīvus darījumus paziņu vai radinieku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LANĪDA rosina starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) rosina nekustamo īpašumu nozarē starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos, informē LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valde otrdien tikās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ēnu ekonomikas ierobežošanu nekustamo īpašumu darījumos.

Pēc asociācijas aplēsēm tikai aptuveni 20% no darījumiem nekustamo īpašumu nozarē notiek, izmantojot nekustamo īpašumu aģentūras vai izmantojot Ekonomikas ministrijas (EM) reģistrā esošos nekustamo īpašumu starpnieku pakalpojumus. Pārējie darījumu notiek pašu spēkiem, ar juristu konsultantu palīdzību, vai, iespējams, nelegālo mākleru atbalstu, kā rezultātā nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika saņēmām informāciju no mūsu biedriem par publiskajās sludinājuma vietnēs un citos resursos pieaugošo sludinājumu skaitu ar saturu, kas vēsta par piedāvājumiem noslēgt potenciāli necaurspīdīgu un, iespējams, arī negodprātīgu darījumu pirkuma/pārdevuma darījumu.

Kad skudru pūznī iemet zariņu, rimtajā, harmoniskajā kukaiņu sistēmā izceļas kņada. Apdraudējums!

Tā notika arī LANĪDA gadījumā. LANĪDA, ņemot vērā, ka iestājamies par drošiem darījumiem, kas tiek slēgti uz tiesiskiem pamatiem un ievērojot drošus darījumu slēgšanas finansiālus apstākļus, to vidū – valstij nomaksātus nodokļus, izvēlējās publicēt informāciju par izmanīgiem darboņiem, kas ar sludinājumu palīdzību piedāvā iegādāties īpašumus par krietni zemāku tirgus vērtību, radot iespaidu, ka darījums var tikt noslēgts bez papildu saistībām, iespējams, arī skaidrā naudā. Sākās “kņada”.

Kāds metās aizstāvēt veiklos darboņus, citi, to vidū LANĪDA – apelēja pie godprātīgas, caurspīdīgas un ētiskas darbības principiem, vēl kāds izteica pārmetumus LANĪDAi par apmelošanu un neslavas celšanu (lai gan neidentificējām nevienu no “sludinātājiem”).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārkāpt pāri savām ēnām

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, kas sagatavots, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uzņēmumu attīstību, konkurētspējas paaugstināšanos u.tml.

Plāns gatavots sadarbībā ar nozaru ekspertiem un sadarbības partneriem. Nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aktīvi iesaistījusies gan dialogā ar ministriju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri tiekoties, diskutējot un rosinot veikt izmaiņas, kā arī praktiski iesniedzot konkrētus priekšlikumus: veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iekļaujot tajā regulējumu, kas paredz samazināt kapitāla pieauguma likmi (IIN) līdz 10% un attaisnotajos izdevumos kapitāla pieauguma likmes aprēķinā iekļaut arī komisijas maksu par nekustamā īpašuma darījuma starpnieka pakalpojumiem.

Ēnu ekonomikas plāns diemžēl neiekļauj nevienu no LANĪDA priekšlikumiem, kā arī nekustamo īpašumu nozare nav pat nosaukta pie prioritārajām nozarēm. Dialogā ar publiskā sektora institūcijās mums nācies dzirdēt, ka nekustamo īpašumu darījumu nozare Latvijas tautsaimniecības “pīrāgā” ir aptuveni 2%. Laikam “maza ēna”, lai ar to cīnītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Godīga konkurence un droši darījumi

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) skandējusi trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju Valsts zemes dienesta (VZD) kadastrālajā uzmērīšanā. Īsāk sakot – rindas!

Ja noteiktai sabiedrības paaudzei, ņemot vērā Latvijas vēstures lapaspuses, neparedzamas un nesaredzamas rindas joprojām ir norma, tad laikmetīgam komersantam, kura ikdienu diktē līgums, termiņš un katrs rindas metrs un diena atainojas negatīvā bilancē, rindu kārtība nešķiet nedz pieņemama, nedz attaisnojama.

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā par daudz formālisma kadastrālajā uzmērīšanā. Situācija īpaši kritiska kļuva aizvadītajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, cik daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus. Tāpat rindas pagarināja pandēmijas laika ierobežojumi un noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā. Viss iepriekš minētais negatīvi rezonēja uz būvniekiem un attīstītājiem. Ja jauno projektu attīstītājiem gadu jāgaida VZD rindā, lai ēku nodotu ekspluatācijā, tas kavē ne tikai kompāniju darbību, bet kopumā nav teicams signāls jaunu mājokļu un investīciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro?

LETA, 26.04.2023

Nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsvēra, ka laiks šobrīd ir tik dinamisks, ka visas prognozes ātri mainās un nepiepildās.

Tostarp Šmits pauda, ka nav skaidrs, kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro, jo tādējādi jaunus dzīvokļus var piedāvāt tikai pāriem, bet viens cilvēks dzīvokli iegādāties nespēj.

Cik jāpelna, lai saņemtu aizdevumu mājokļa iegādei jaunajā projektā? 

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo...

Tāpat Šmits pauda, ka, viņaprāt, bankas ir "trakas", ka kreditē jaunos projektus, savukārt attīstītāji tos būvē bez īpaša ienesīguma.

Pēc Šmita prognozētā, otrreizējais dzīvokļu tirgus turpinās attīstīties, jo ar cenu 2500-3000 eiro par kvadrātmetru pārdot jaunos dzīvokļus būs sarežģīti, un vairums cilvēku var iegādāties tikai sērijveida dzīvokļus.

Tāpat Šmits pauda, ka nav saprotams, kam patlaban tiek būvēti biroji, jaunās biroju ēkās ieguldot simtiem miljonu eiro investīcijas. Tostarp viņš atzīmēja, ka attīstītāji cer uz kādiem jauniem starptautiskiem nomniekiem, taču norises tirgū liecina, ka to nav un notiek tikai esošo īrnieku migrācija no viena biroju kompleksa uz citu.

"Iespējams, ka attīstītājiem ir tik daudz naudas, ka tā tiek uzglabāta ēkās, bez ienesīguma, bažās, ka būvniecība pēc pāris gadiem būs vēl dārgāka," pieļāva Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpjas Vācijai

LETA, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti uzvar Itāliju un cīnīsies par piekto vietu Pasaules kausā

LETA, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Solis augšup – spēkā stājas izmaiņas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā

Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. jūnijā spēkā stājas grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Solis augšup nekustamā īpašuma nozares tiesiskuma sakārtošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā, nozares reputācijas paaugstināšanā. Diena, kas tiks atzīmēta nekustamo īpašumu nozares vēsturē.

Kas mainīsies?

Kopumā šie grozījumi likumā veicinās nozares caurspīdīgumu un regulējuma ievērošanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības jomā. Ja pašlaik aptuvenas aplēses liecina, ka Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā lasāmi ieraksti par aptuveni 50% no nozarē strādājošiem. Tad izmaiņas ir vērstas uz to, lai panāktu, lai šo normu respektē arvien vairāk. Ja nevar ar “burkānu”, tad – ar “pātagu”.

Būtiskākā izmaiņas – turpmāk būs administratīvo atbildība par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā. Fiziskai personai, ja tā sniegs nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, varēs tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas sods fiziskajai personai, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, ir līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām 8000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Basketbola aģenti Bērziņš un Porziņģis izveido kopīgu aģentūru

LETA, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru