Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Un ar ko tā nodarbojas?

Rūpīgi strādājot pie balvas nolikuma, atlasījām laikmetīgāko, kas, mūsuprāt, to raksturo – no smalkām lietām līdz liela mēroga projektiem, ar cilvēkiem un personībām, kas pie šiem projektiem strādājuši. Apjaušam, ka šī nozare līdz šim uz āru izskanējusi salīdzinoši maz. Ainavu arhitektūras materiāls ir mainīgs laikā, un arhitekti strādā, jau prognozējot, kā tas mainīsies pa laikiem – kā izaugs koki, kā mainīsies cilvēku vecums un paradumi. Mums ir satiksme, ar ko pašlaik saprotam transporta satiksmi, sākam saprast velosatiksmi, bet vēl ir arī cilvēku kustība ārtelpā. Arī ar to ainavu arhitekti strādā – kurā vietā pilsētā parādās cilvēks un kur viņš no tās iziet.

Par ko liecina balvai pieteiktie darbi, to skaits?

Šo balvu gribētos salīdzināt ar latviešu tautas pasaku par vecīša cimdiņu, jo sākotnēji šķita, ka mūsu ir daudz, bet ir tik. Turklāt neuzlikām nekādus ierobežojumus tam, kurā gadā ekspluatācijā nodotie darbi drīkst tikt pieteikti. Sākoties pieteikumiem balvai, bija kā šinī vecīša cimdiņā – tie bira un bira, un bira. Un beigu beigās ir sabiris līdz 81 vienībai, un paši apzināmies, cik daudzi vēl nav pieteikti, līdz ar to arī nākamajos gados vēl būs daudzi, ko sumināt un ar ko lepoties.

Bieži vien, kad runājam par dažādām balvām, tad rodas jautājums - kurš ir auditorija, kurš ir lietotājs. Šo ainavu arhitektūras nominantu/laureātu lietotāji ir lielākoties sabiedrība – tie ir laukumi, parki, skvēri, biroju darbinieku ārtelpa, kas ir publiski pieejama. Un tas raksturo arī ainavu arhitektūru pasaulē un tās tendences, jo ainava kā tāda sākas ar tukšumu: mums ir tā lielā zeme – pasaule. Un ainavu arhitekts ir tas, kurš strādā ar vietu starp, ar to tukšumu, kas ir starp ēkām, ielām, meža ainavu utt. Ļoti bieži to raksturo kā nozari, kas strādā no durvīm līdz durvīm. Upju ainavas, kas ietver promenādes. Piemēram, Rīgas lielākā publiskā ainava mums ir Daugava, un to ļoti spilgti ilustrē šī balva, jo ir ļoti daudz burvīgu privāto ainavu, šarmantu dārzu, un liels paldies tiem cilvēkiem - pasūtītājiem par šiem darbiem.

Viegli bija izvēlēties uzvarētājus?

Noteikti nē, nepavisam. Daudzi bija ļoti, ļoti labi. Bija grūti vispār kādu atsijāt. Pati nebiju žūrijā, biju tās koordinatore, un, no šīs pozīcijas vērojot to darbu, bija saprotams, ka tā smalkā robeža, kurš darbs ir par kuru labāks, ir ļoti grūti nošķirama, un tā daļa, kas ir vienādā līmenī, ļoti laba, bija patiešām liela. Svarīgi, ka šīs dažādās kategorijas ļāva novērtēt daudzveidību – vai tā bija inženierbūve, kur ir ielas un tilti, vai kultūrvēsturiskā ārtelpa, kurai ir daudzu gadu simtu vēsturiskais uzslāņojums utt.

Kurā kategorijā bija visvairāk pieteikumu?

Ar būvi/ēku saistīta ārtelpa – tur bija daudzi un ļoti spēcīgi darbi.

Vai tas liecina, ka attīstītājiem ir svarīgi, kā šī apkārtne izskatīsies, un viņi par to domā pienācīgi?

Man gribētos šobrīd īpaši izcelt šo attīstītāju sapratni, kas ir kā tendence gan pasaulē, gan arī Latvijā, ka, pārvēršot mūsu nozari jau tādā praktiskākā lietā, šobrīd tirgo ainavu arhitektūru. Ja ir jaunais projekts, attīstītāji tirgo šo ainavu arhitektūru, šo ārtelpu, kurā tad pēc tam jau sāk parādīties apbūve. Visbiežāk tiek sākts ar ceļu tīklu, plānojumu, skvēriem, apstādījumiem utt., un tad jau šajā burvīgajā vīzijā viņi ierodas ar saviem plāniem un rāda šo vīziju – šeit būs jūsu māja. Tas ļoti sasaucas ar ainavu arhitektūras urbānajām tendencēm – ka ainavai nav robežu. Skats nebeidzas, un ainavu arhitektūra ļoti strādā ar šiem tālajiem un tuvajiem skatiem, telpām u.c. Arī darbos ļoti atspoguļojas tas, ka attīstītāji ir nākuši pretī gan projekta potenciālajam pircējam - tam, kurš dzīvos tajā mājā, gan arī garāmgājējam – kurš to aplūkos, garām ejot.

Visu rakstu lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2019

Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)

Daugavas stadiona tribīņu pārbūve. Būvprojekta izstrādātājs: PS LNK Industries partnership, TS, AR daļas SIA JR elements arhitektūras risinājumi, SIA MALUS architects, SIA DR arhitekti ( Dāvids Rubins, Renārs Putniņš, Juris Rotčenkovs, Marta Tabaka, Anda Ābele, Jānis Rudzītis, Eva Rotčenkova, Zanda Priedeslaipa, Ance Ruķe) . Būvnieks: PS LNK Industries partnership

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Strēlnieku ielā par 16 miljoniem eiro top «lidojošo koku māja»

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot nulles cikla būvdarbu pabeigšanu, Strēlnieku ielā topošā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta HOFT pamatos ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

HOFT projektu veido divas 7 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājas, kuras savieno pazemes autostāvvieta ar 23 auto novietnēm. Ēka, kas robežojas ar Strēlnieku ielu, ir arhitektūras piemineklis, uz kura piebūvēti divi papildus stāvi. Pagalmā esošā ēka ir pilnīgi jauna. Projektā kopumā ir 42 dzīvokļi platībā no 76 m2 līdz 232 m2.

Kompānijas R.EVOLUTION attīstītā daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība tika uzsākta pērn decembrī, kopējais investīciju apjoms ir 16 miljoni eiro, bankas finansējums ir 8,9 miljoni eiro.

Pie projekta arhitektūras un koncepcijas īstenošanas strādā divas arhitektes – OPEN AD biroja vadītāja Zane Tetere-Šulce un Dita Lapiņa no biroja KROKS. «Mūsdienās lielpilsētu apzaļumošana ir jo sevišķi svarīga. Arhitekti un ainavu dizaineri projektē ne tikai parkus, skvērus, dārzus, bet arī izmanto alternatīvas iespējas: arhitektūras konstrukcijas uz jumtiem, balkoniem, terasēm, īpašiem balstiem. Šādi centieni atrod izpausmes vietas mūsdienu viesnīcu, biroju un dzīvojamo ēku arhitektūrā. HOFT projekts ir pārdomas par tēmu, kā mēs varam ne tikai saglabāt dabu lielpilsētā, bet arī vairot tās klātbūtni, izmantojot modernās tehnoloģijas,» stāsta Z. Tetere-Šulce.

Komentāri

Pievienot komentāru