Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā tikai kompānijas nomaksātie nodokļi, ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un "airBaltic". Siliņa atzina, ka "airBaltic" bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem, ceturtdien mediju zvanā par aviokompānijas pirmā ceturkšņa finanšu rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš atzina, ka "airBaltic" 2025.gada budžets tika veidots līdzekļu taupības režīmā, maksimāli samazinot iespējamos kapitālieguldījumus un optimizējot izmaksas. Pēc Jakovļeva teiktā, realizējoties pamatscenārijam, "airBaltic" plāno, ka faktiski var gaidīt, ka akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) brīdis tiek pārcelts uz 2026.gadu, taču pastāv iespēja, ka pie negatīva pavērsiena otrajā pusgadā būs jāmeklē papildu līdzekļi, iespējams, arī no akcionāriem.

Jakovļevs skaidroja, ka attiecībā uz "airBaltic" bilanci šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" naudas atlikums bija 20 miljoni eiro, kā arī

14 miljoni bija ierobežotas pieejas naudas līdzekļi, kas ir kupona maksājums obligācijām.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā šodien darbu sāk Erno Hildēns, informēja "airBaltic" pārstāvji.

“Man ir patiess gods sākt darbu airBaltic. Kopā ar valdi un airBaltic komandu es koncentrēšos uz nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma ikdienas darbības stiprināšanu un lidsabiedrības stratēģiskās attīstības un ilgtermiņa ilgtspējas atbalstīšanu. airBaltic ieņem būtisku lomu Baltijas reģiona savienojamībā un ekonomiskajā attīstībā, un es ar nepacietību gaidu iespēju izmantot savu plašo starptautisko pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu,” teic E. Hildēns.

Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze.

Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais uzdevums ir piesaistīt privāto investoru kapitālu un būt finansiāli patstāvīgam, aģentūrai LETA norādīja ministrijā, komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

SM arī uzsvēr, ka "airBaltic" šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka uzņēmuma zaudējumi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājušies.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai norāda, ka, ņemot vērā tirgus dinamiku un ārējos faktorus, patlaban nav iespējams precīzi prognozēt situāciju gada otrajā pusē. Tādējādi "airBaltic" atturējās no prognozēm par maksimālo summu, kas būtu nepieciešama no valsts.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic padome ir iecēlusi Erno Hildēnu (Erno Hildén) par uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš šo amatu sāks pildīt 2025. gada 1. decembrī.

E. Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šī gada jūnijam viņš ieņēma Skandināvijas lidsabiedrības SAS Scandinavian Airlines izpildviceprezidenta un grupas finanšu direktora amatu, esot nozīmīga vadības komandas daļa uzņēmuma pārmaiņu un kapitāla piesaistes laikā. Pirms darba SAS viņš ieņēma vadošus amatus Saudi Arabian Airlines Group un Finnair Plc, kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: “Pēc rūpīga un profesionāla atlases procesa, ko vadīja speciāli izveidota nominācijas komiteja un neatkarīgs ārējais personāla atlases partneris, un kura laikā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti, esam gandarīti iecelt Erno Hildēnu par nākamo airBaltic izpilddirektoru. Viņa spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam. Padome ar nepacietību gaida ciešu sadarbību ar E. Hildēnu un valdi turpmākajā periodā.”

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējās akcionāru sapulces laikā “airBaltic” lielākais akcionārs – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija – pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam.

2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā apstiprināja jau iepriekš izziņotos zaudējumus un 2024. gada sniegumu. Dienaskārtībā tika izskatīti arī ar IPO uzsākšanu saistītie jautājumi, kuriem nepieciešami papildu apstiprinājumi pirms stāšanās spēkā.

Pēc akcionāru sapulces “airBaltic” padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu, sākot no 2025. gada 7. aprīļa no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

“Man ir svarīgi redzēt rezultātus. "airBaltic" ir valstij nozīmīgs uzņēmums, un tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem,” akcentē satiksmes ministrs Atis Švinka.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" patlaban neplāno atcelt reisus degvielas cenu kāpuma dēļ un turpina gatavoties vasaras lidojumu sezonai, kas sāksies marta beigās, aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Viņš sacīja, ka lidsabiedrība pastāvīgi izvērtē maršrutu ekonomisko lietderību, taču īstermiņā izmaiņas nav paredzētas.

Komentējot potenciālos risinājumus degvielas cenu straujajam pieaugumam, Zilberts norādīja, ka uzņēmums cieši monitorē situāciju un vērtē dažādus attīstības scenārijus. Viņš uzsvēra, ka augsto svārstību dēļ patlaban ir pāragri sniegt precīzas aplēses par papildu degvielas izmaksām ilgtermiņā.

Vienlaikus viņš informēja, ka patlaban tirgū kopumā netiek novērots būtisks aviobiļešu cenu kāpums. Aviobiļešu cenas nosaka pieprasījums, konkurence un kopējā tirgus situācija, un "airBaltic" darbojas konkurētspējīgā vidē, kur cenas nevar tikt noteiktas vienpusēji, tādējādi uzņēmums turpina sekot tirgus attīstībai un attiecīgi pielāgot cenu politiku.

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.

Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.

Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Kazāka ieskatā, ļaut aviokompānijai bankrotēt, būtu vieglākā, bet reizē arī sliktākā izvēle.

"Līdzšinējā "runčuk, nemūžam" stratēģija ar regulāru lūgumu pēc valsts naudas gan sevi ir izsmēlusi, un ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar ES regulējumu," uzsvēra Kazāks.

Pēc viņa teiktā, tas dotu iespēju Rīgai būt par reģiona biznesa centru un kaut kad atgūt Baltijas metropoles statusu. Turklāt otrreiz Latvijai izveidot savu aviokompāniju ar centru Rīgā diez vai izdosies, piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien ir sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic".