Jaunākais izdevums

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Caur SIA "Berģu tūjas" Krištopanu pāris ir īpašnieki vēl četros SIA – "Nams 2012", "Krievupes golfa klubs", "Uklak 10" un "Uklak 11". Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas nozarē strādājošais "Nams 2012" aizpērn uzrādījis gandrīz 150 tūkstošu eiro apgrozījumu un 4242 eiro peļņu, bet golfa klubam bijuši 5714 eiro zaudējumi. "Uklak 10" un "Uklak 11" arī nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu – pirmais aizpērn apgrozījis gandrīz 100 tūkstošus eiro, nesis 138 tūkstošu eiro zaudējumus un jau vairākus gadus ir ieķīlāts SIA "Mono", kurā gandrīz 50 procenti akciju pieder Mihailam Uļmanam, otrs apgrozījis gandrīz 180 tūkstošus, strādājis ar 320 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem un tāpat ieķīlāts SIA "Mono".

Kopā ar sievu Aiju uz pusēm Vilim pieder SIA "Upes-Plostiņi", kas tāpat nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Apgrozījums aizpērn bijis 24 tūkstoši eiro, bet peļņa – 23 855 eiro.

Skaidrīte Ābrama sakrājusi 87 tūkstošus

Ekonomiste un politiķe, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (67) savā deklarācijā norādījusi, ka bezskaidrā naudā glabā 86,9 tūkstošus eiro, viņai pieder krājobligācijas 12 tūkstošu eiro vērtībā, īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un zeme un ēkas Salacgrīvā, kopīpašumā – divi zemes gabali Skultes pagastā, vēl dzīvoklis Rīgā ir lietošanā.

Par darbu Saeimā saņemti gandrīz 54 tūkstoši eiro, 19,5 tūkstošu liela bijusi pensija, 485 eiro nākuši kā procenti no bankā noguldītā, 200,67 eiro bijusi apdrošināšanas atlīdzība, bet no vairākām privātpersonām saņemts ienākums no īpašuma pārdošanas – kopumā mazliet vairāk nekā pieci tūkstoši eiro. Vēl 3600 eiro nākuši no privātpersonas kā “ienākums no saimnieciskās darbības un komercdarbības”, visticamāk, īpašuma izīrēšanas.

Brigmanim 13 nekustamie īpašumi

Zeme, zeme un ēkas, “pārējie” – kopumā tieši 13 ieraksti gozējas deputāta Augusta Brigmaņa (71) deklarācijā sadaļā “īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi”. Tādi viņam ir gan Jelgavā un Jūrmalā, gan Pūres pagastā un pat Dārbi Lielbritānijā.

Arī uzkrājumu Brigmanim netrūkst – kopumā bezskaidrā naudā kontos deputātam glabājas 317 tūkstoši eiro un 80 tūkstoši britu sterliņu mārciņu. Alga pērn bijusi 66,5 tūkstoši eiro, pensija – 15 tūkstoši eiro, 784 eiro kā procenti no noguldītā, bet 12,5 tūkstoši sterliņu mārciņu norādīts kā ienākums no britu uzņēmuma "Boxall Brown and Jones Lettings", kas droši vien nodarbojas ar Brigmanim piederošā Dārbi īpašuma izīrēšanu.

Brigmanis arī norādījis, ka ir zemnieku saimniecības "Priedule" īpašnieks. Kā vēsta "Lursoft" dati, Pūres pagastā esošajai saimniecībai, kas nodarbojas ar dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu, pērn bijis 363 tūkstošu eiro liels apgrozījums un uzrādīti gandrīz 200 tūkstošu eiro zaudējumi (vēl gadu iepriekš gan bija 281 tūkstotis eiro peļņa). Tāpat 2022. gadā par 420 tūkstošiem eiro SIA "Luminor Līzings" ieķīlāts traktors "John Deere T670".

Oļegs Burovs aizdod 62 tūkstošus

Pirms gada Oļega Burova (63) kontā "Luminor Bank" glabājās gandrīz 64 tūkstoši eiro. Nu tur ir palikuši vairs tikai mazliet vairāk nekā seši, jo 62 tūkstošus eiro deputāts pērn ir kādam aizdevis.

Tāpat pie saviem darījumiem Burovs norādījis 25,8 tūkstošu eiro dāvinājumu. Aizdevumi tagad Burovam ir divi – vēl arī 47 tūkstošu eiro liels. Politiķa valdījumā ir 2022. gada izlaiduma automašīna "Volvo XC90", lietošanā – dzīvoklis Rīgā. Viņa alga pērn sasniegusi gandrīz 54 tūkstošus eiro, bet 14,75 tūkstoši eiro nākuši kā dividendes no SIA "Projektu vadības konsultanti".

Andrejs Ceļapīters papildina autoparku

Andrejs Ceļapīters (59) pērn iegādājies 2014. gada izlaiduma spēkratu "VW Sharan", un nu viņam piederošo transportlīdzekļu sarakstā ir 13 vienības. Bez šī auto arī 2005. gada "Volvo XC90", 1990. gada "Audi 100", 1985. gada "Vaz 2121", pieci traktori, kombains "Jeņisej", "Volvo C303" kravas transporta furgons, transporta kravas kaste un viena vienkārši “lauksaimniecības tehnika”.

Deputāta īpašumā arī ir dzīvoklis Praulienas pagastā, būve Ļaudonas pagastā, zeme Praulienas un Mētrienas pagastā. Bezskaidrā naudā Ceļapīters glabā 65 tūkstošus eiro, viņa alga pērn bijusi 62,5 tūkstoši eiro, bet 12 tūkstoši eiro gūti no īpašuma pārdošanas.

Jānis Dombrava iegulda akcijās un gūst dividendesDeputāts Jānis Dombrava (35) bezskaidrā naudā glabā gandrīz 12 tūkstošus ASV dolāru un nepilnus 9,5 tūkstošus eiro.

Bet krietni vairāk viņš ir ieguldījis akcijās – lielākoties firmās ASV. Pēc deklarācijā paustā, vērtīgākie ieguldījumi ir "Diamondback Energy" (akcijas gandrīz 43 tūkstošu dolāru vērtībā), "Callon Petroleum Company" (gandrīz 20 tūkstoši), "SM Energy Company" (nepilni 10 tūkstoši). Dombravas ieguldījumu kopējā vērtība lēšama ap 90 tūkstošiem ASV dolāru (ap 85 tūkstoši eiro). Un ieguldītais nes arī peļņu – tā "Diamondback Energy" Dombravam pērn dividendēs izmaksājusi 2197 dolārus, "MFA Financial" – 595 dolārus, "Chord Energy Corporation" – 392 dolārus, "SM Energy Company" – 150 dolārus, bet citas firmas arī vēl mazākas summas.

Algā Saeimas deputāts saņēmis 72,4 tūkstošus eiro, 5881 eiro liels bijis pabalsts no VSAA, 249 eiro liela pensija no "AAS CBL Life", 274 eiro pabalsts nācis no Saulkrastu novada pašvaldības. Dombravam gan ir arī 14 tūkstošu un nepilnu septiņu tūkstošu eiro lielas parādsaistības, pieder 2007. gada izlaiduma automašīna "Volvo XC70", valdījumā ir 2022. gada spēkrats Dacia Spring, īpašumā ir zeme Saulkrastos, kopīpašumā – dzīvoklis Rīgā.

Raivis Dzintars saņem 23,5 tūkstošus par avārijā bojāto auto

Raivis Dzintars (41), kas pērn izraisīja autoavāriju uz Gaisa tilta, KASKO apdrošināšanas ietvaros par negadījumā neatgriezeniski bojāto automašīnu saņēmis 23,5 tūkstošus eiro. “No šīs summas 12 908 eiro 93 centi izmaksāti uz manu kontu, bet ar starpību segta atlikušā līzinga daļa par negadījumā bojāto automašīnu,” tā savā deklarācijā paskaidro deputāts.

Pie pērn veiktajiem darījumiem Dzintars norādījis 25,6 tūkstošu eiro lielu aizņēmumu un gandrīz 37 tūkstošu eiro pirkumu – automašīnas iegādi, izmantojot līzingu. Politiķa deklarācijā redzams, ka viņa valdījumā tagad ir 2017. gada izlaiduma "Audi Q7", viņam pieder dzīvoklis, būve un divi zemes gabali Siguldā. Bezskaidrā naudā uzkrāti 15,4 tūkstoši eiro, algā Saeimā saņemti 79,2 tūkstoši, bet 3627 eiro gūti no "Airbnb" un 2393 eiro no "Booking.com", visticamāk, par nekustamā īpašuma īstermiņa izīrēšanu. Tāpat Dzintars deklarējis parādsaistības – 57 tūkstoši un 23,3 tūkstoši eiro.

Jencītim divi dzīvokļi Līgatnē

Evaņģēlisko kristiešu draudzes Kristus pasaulei vecākais mācītājs Mārcis Jencītis (54) pērn no šīs organizācijas algā saņēmis 12 tūkstošus eiro, vēl 48,8 tūkstoši nākuši par darbu Saeimā.

Nekādus darījumus Jencītis veicis nav, dzīvo bez parādiem un aizdevumiem, uzkrājis bankā 23,6 tūkstošus eiro, un viņam pieder divas BMW automašīnas – 2012. un 2008. gada izlaiduma, kā arī divi dzīvokļi Līgatnē, bet lietošanā ir dzīvoklis Rīgā.

Arturs Krišjānis Kariņš sakrājis 333 tūkstošus

Bijušais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (59) savā deklarācijā par 2023. gadu norādījis, ka kopumā algā saņēmis 117 tūkstošus eiro.

Viņa īpašumā ir nekustamais īpašums Rīgā, kopīpašumā – Ainažos. Kariņam tāpat pieder 2013. gada izlaiduma automašīna "Toyota Yaris Hybrid", 2015. gada izlaiduma mopēds "Aprilia SR 50" un 2007. gadā ražota airu laiva "Terhi 440". Bezskaidros līdzekļus uzkrājis gan "Swedbank", gan beļģu bankā KBC, gan finanšu institūcijās ASV, piemēram, 125 tūkstoši ASV dolāru ir "Morgan Stanley" pensiju fondā. Kopumā politiķis deklarējis uzkrātus bezskaidrās naudas līdzekļus aptuveni 333 tūkstošu eiro apmērā, un vēl 43 tūkstošu ASV dolāru vērtas esot viņam piederošās akcijas dažādos ASV uzņēmumos. Visvairāk – 32 tūkstošu dolāru vērtībā – viņam ir farmācijas uzņēmuma "Eli Lilly and Company" akcijas.

Igors Judins tiek pie divām jaunām škodām

Deputāts Igors Judins (46) deklarējis trīs jaunus kredītus – 184,15 tūkstoši eiro, 43,7 tūkstoši eiro un 22,7 tūkstoši eiro.

Tāpat reģistrējis pārdevumu par 22 tūkstošiem eiro – tā ticis vaļā no sava līdzšinējā auto, 2018. gada izlaiduma škodas. Tagad Judina valdījumā ir divas aizvadītā gada izlaiduma mašīnas – "Škoda Kodiaq" un "Škoda Kamiq". Īpašumā ir arī dzīvoklis Rīgā, lietošanā – galvaspilsētā esoša zeme un ēkas, kādu iepriekšējā deklarācijā nebija. Kopumā Judina parādsaistības nu sasniedz gandrīz ceturtdaļmiljonu.

Kulbergam auto netrūkst

Andris Kulbergs (44) pērn iegādājies 2021. gada izlaiduma spēkratu "BMW I I3S" un transporta piekabi "Syland NP1". Transportlīdzekļu Auto asociācijas valdes loceklim Kulbergam netrūkst – deputātam ir arī 1985. gada izlaiduma "Audi 90", 1999. gada "Mitsubishi Lancer Evolution", 1973. gada "Dodge Challenger" un 1939. gada izlaiduma "Alfa Romeo 6C 2500SS". Tāpat viņam pieder trīs motocikli – 2020. gada "KTM 125 Duke", 2018. gada izlaiduma "Ducati Multistrada 1260 S" un 1956. gada "EMW R35" (kas faktiski atrodoties Rīgas Motormuzeja īpašumā), vēl arī kvadricikls "Suzuki".

Kulbergam ir divi nekustamie īpašumi Rīgā, bezskaidrā naudā uzkrāti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, 975 britu kantora "Inchape" akcijas gandrīz astoņu tūkstošu sterliņu mārciņu vērtībā, nav ne parādu, ne aizdevumu. Kā ienākumus deputāts deklarējis 74 tūkstošu eiro lielu algu par darbu Saeimā, saņemtu 15 tūkstošu eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību, 38 tūkstošu eiro lielas dividendes no SIA "VK Development", četru tūkstošu eiro subsīdijas no Klimata un enerģētikas ministrijas, 2000 eiro lielu kompensāciju no kādas privātpersonas un divu tūkstošu eiro lielu dāvinājumu no mātes Elēnas.

Kiršteinam pieder Ķīnas un ASV firmu akcijas

Ķīnas uzņēmuma "NIO Inc" akcijas 2,5 tūkstošu ASV dolāru vērtībā, ASV gigantu "Meta Platform" un "NVIDI Corporation" akcijas (6873 dolāri un 4502 dolāri) – ar tādiem ieguldījumiem var lepoties Aleksandrs Kiršteins (75).

Tāpat deputāts norādījis, ka bezskaidrā naudā glabā 38,9 tūkstošus eiro, viņam pieder zeme Vecpiebalgas pagastā un nekustamais īpašums Garkalnes pagastā, kā arī transporta piekabe laivu vedējs, bet valdījumā ir 2019. gada izlaiduma spēkrats "Škoda Superb". No Saeimas algā Kiršteins pērn saņēmis gandrīz 65 tūkstošus eiro, vēl 32,3 tūkstoši ieskaitīti no VSAA kā pensija.

Puntulim obligācijas par 150 tūkstošiem

Kādreizējais kultūras ministrs, operas tenors un leģendārās grupas "Pērkons" vokālists Nauris Puntulis (62) deklarējis bezskaidrā naudā uzkrātus gandrīz 83 tūkstošus eiro, viņa īpašumā ir arī valsts krājobligācijas 150 tūkstošu eiro vērtībā, kas iegādātas pērn.

Tāpat Puntulim pieder divi dzīvokļi Rīgā, zeme un ēkas Rojas un Carnikavas pagastā, būve Ģibuļu pagastā, kopīpašumā ir zeme Jumpravas pagastā. Brauc politiķis ar 2007. gada izlaiduma "Nissan Qashqai", viņam ir arī piekabe laivu pārvadāšanai un divas motorlaivas – 2006. gada "Terhi" un 1967. gadā ražota "Kazanka". Par ministra darbu Puntulis pērn saņēmis gandrīz 80 tūkstošus eiro, vēl 15,5 tūkstošus – kā deputāts. 10 tūkstošu eiro liela bijusi pensija, 1647 eiro – ienākumi no saimnieciskās darbības, 107 eiro nākuši kā honorārs no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības, 533 eiro honorārs no Madlienas pagastmājas, 569 eiro ieskaitījis Valsts kultūrkapitāla fonds, 1733 eiro – SIA "Forte Froduction", 2800 eiro – SIA "Art Management Group".

Aleksejs Rosļikovs nomaina dzīvokli

Pārdevis savu iepriekšējo dzīvokli par 155 tūkstošiem eiro, Aleksejs Rosļikovs (40) pērn iegādājies jaunu – par 194 tūkstošiem.

Pie darījumiem savā deklarācijā deputāts norādījis 134 tūkstošu eiro vērtu hipotekāro kredītu un finanšu līzingu 59 tūkstošu eiro apmērā, kas, visticamāk, ņemts, lai valdījumā iegūtu 2015. gada izlaiduma automašīnu "Mercedes-Benz S63 AMG 4MATIC". 134 tūkstoši un gandrīz 32 tūkstoši – tādas tagad ir Rosļikova parādsaistības.

Māris Sprindžuks pārdod zemi Ādažos

Māris Sprindžuks (52) savā deklarācijā norādījis, ka viņa īpašumā ir seši zemes gabali Ādažu pagastā un zeme Pušas pagastā, kopīpašumā – zeme Jūrkalnes pagastā un Saulkrastos, kā arī nekustamais īpašums Salaspils pagastā.

Vienu zemes gabalu Ādažu novadā deputāts pērn pārdevis par 20 tūkstošiem eiro, tāpat norādījis, ka dzēsis hipotekāro kredītu 176 tūkstošu eiro apmērā, izdarījis divus aizņēmumus hipotekārā kredīta dzēšanai – 50 tūkstošu un 38,5 tūkstošu eiro lielus. Tāpat viņš deklarējis trīs aizdevumus – kopumā 80 tūkstoši eiro. Nekādu ievērības cienīgu uzkrājumu Sprindžukam neesot.

Didzis Šmits aizņemas 145 tūkstošus

Deputāts Didzis Šmits (49) pērn aizņēmies 145 tūkstošus eiro, taču nekādus ievērojamus pirkumus nav veicis.

Viņš nomā dzīvokli Rīgā, īpašumā ir 2017. gada izlaiduma aizpērn pirkts spēkrats "Toyota RAV4" un 1998. gada izlaiduma "Mazda 626". Par zemkopības ministra amata pienākumu pildīšanu Šmits pērn saņēmis 78 tūkstošus eiro, vēl 15,3 tūkstoši saņemti par darbu Saeimā.

Smiltēns ar nekustamajiem īpašumiem Saulkrastos

Viens no beidzamā laika redzamākajiem deputātiem, pašreizējais Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (39) uzkrājis gandrīz 40 tūkstošus eiro, viņam pieder divi nekustamie īpašumi Saulkrastos, bet lietošanā ir 2018. gada izlaiduma mersedess.

Bez saņemtās 106 tūkstošu lielās algas bijušais Saeimas spīkers Smiltēns deklarējis arī 42,66 eiro ienākumu no Valsts ieņēmumu dienesta un 2445 eiro un 300 eiro ienākumus no privātpersonām.

Edvīns Šnore nopērk jaunu auto

Par 18 174 eiro deputāts Edvīns Šnore (50) pērn iegādājies pavisam jaunu automašīnu "Dacia Duster".

Tāpat Šnorem pieder lērums akciju – gan ASV, gan Ķīnas un Izraēlas kompānijās. Lielākās summas – 5775 un 5611 eiro– ieguldītas "General Electric" un "Alibaba". Bezskaidrā naudā deputāts ir uzkrājis gandrīz 65 tūkstošus eiro, algā pērn saņēmis 76 tūkstošus eiro, 55,3 tūkstoši nākuši no SIA "Stiga RM Mežs" kā “ienākumi no kokmateriālu un augoša meža atsavināšanas”. Vēl deklarācija vēsta, ka Šnores īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, viens Kuldīgā, viens Remtes pagastā, viens Olaines pagastā.

Ģirts Štekerhofs bankās glabā ceturtdaļmiljonu

Trīs dzīvokļi, būve un zeme Ventspilī, bankās sakrāts vairāk nekā ceturtdaļmiljons, 417 tūkstošu eiro vērti “vērtspapīri, kuros nostiprināta tiesība” – ar tādu kapitālu lepojas Ģirts Štekerhofs (60), bijušais Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs un basketbola kluba "Ventspils" prezidents.

Tāpat Štekerhofs pērn par 67 tūkstošiem eiro pārdevis savu auto – 2021. gada izlaiduma "Mercedes-Benz V-Klasse".

Edgars Tavars šķiras no Rīgas dzīvokļiem

Trīs nekustamā īpašuma dāvinājumi – 200, 100 un vēlreiz 100 tūkstošu vērti – norādīti Edgara Tavara (41) deklarācijā. Tāpat politiķis divus nekustamos īpašumus pārdevis – par 4622 un 4089 eiro, kā arī par 29 tūkstošiem nopircis 2017. gada izlaiduma auto "Volvo XC60", ņemot 20 050 eiro lielu finanšu līzingu.

Dzīvoklis un nekustamais īpašums Rīgā, īpašums Zosēnu pagastā – tas tagad pieder Tavaram. Salīdzinot ar vēl gadu iepriekš iesniegto deklarāciju, Tavars šķīries no diviem dzīvokļiem Rīgā, vēl viena nekustamā īpašuma Rīgā un trim kopīpašumā bijušiem īpašumiem Liepājā. Uzkrājumu Tavaram nav, ir deklarētas divas parādsaistības – nepilni 40 tūkstoši un 17,5 tūkstoši eiro.

Aiva Vīksna sakrājusi gandrīz 250 tūkstošus248 tūkstošus eiro bezskaidrā naudā glabā Aiva Vīksna (56), kas algā pērn saņēmusi gandrīz 65 tūkstošus eiro.

Bet 28,5 tūkstoši deklarēti kā ienākumi no Austrijas finanšu institūcijas "Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft AS". 1234,39 eiro politiķe, uzņēmēja un filantrope saņēmusi kā procentus no noguldītā un deklarējusi arī aizdevumu – 43 140 Gruzijas laru (aptuveni 15 tūkstoši eiro) apmērā.

Juris Viļums pārdod dzīvokli un nopērk mašīnu

Deputāts Juris Viļums (42) aizvadītajā gadā par 15 tūkstošiem eiro pārdevis dzīvokli Preiļos, bet par 16,3 tūkstošiem eiro iegādājies 2013. gada izlaiduma automašīnu "VW Sharan".

Tāpat viņa īpašumā jau ir 2009. gada izlaiduma šāda paša modeļa auto. Bezskaidrā naudā Viļums glabā 15 tūkstošus eiro, viņam pieder zeme Griškānu pagastā, zeme un ēkas Ezernieku pagastā, kopīpašumā ir zeme Ezernieku pagastā.

Vucānam kontos 400 tūkstoši

Vairāk nekā 400 tūkstoši eiro banku kontos – par vienu no Saeimas bagātākajiem deputātiem droši var dēvēt Jāni Vucānu (68).

Tāpat politiķis deklarējis skaidras naudas uzkrājumus – tur ir gan trīs tūkstoši eiro un 560 ASV dolāri, gan divi simti Dānijas kronu, 70 zviedru kronu, 380 Gruzijas laru un 3500 Dienvidkorejas vonas. Viņa īpašumā ir trīs auto – 2020. gada izlaiduma "Citroen C3 Aircross", 2000. gada "Opel Zafira" un 1989. gada "Renault 19". Deputāta ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 160 tūkstoši eiro – 81 tūkstoti liela alga no Saeimas, gandrīz 37 tūkstošu liela pensija, 28 tūkstošu alga no Ventspils augstskolas, 8100 eiro kompensācija no Saeimas, 4300 eiro alga no SIA "IT kompetences centrs", kā arī nākuši vairāki simti eiro procentos no bankās noguldītā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 833,058 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūnijā bija 376,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā maija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 282,646 miljonus eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 174,282 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 60,7% no kopējās parādu summas jeb 505,962 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,395 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par "Jaunās vienotības" (JV) deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu stratēģija "no visa pa mazumiņam"

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs, 27.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aizdevums vai investīcijas – ko izvēlēties uzņēmuma izaugsmei?

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn novērots no jauna piedziņai nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums

LETA, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē pērn būtiski pieaudzis patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna piedziņai nodoto parādu lietu skaits un summa, bet turpina samazināties neatgūto parādu summa, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa informēja, ka 2023.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 miljoni eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,24 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā, kas parādu atgūšanai nodevusi 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 miljoni eiro, un elektronisko sakaru jomā - 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 miljoni eiro.

Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm nodotajām parādu lietām - 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 02.07.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū turpinās lejupslīde

Tēma

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir “vistas un olas” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Attīstība

Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās

Finanses

Ko darīt, ja naudu vajag, bet bankā nedod? smeGo Latvia vadītājs Agris Indričevs

Portrets

Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

MyBee reģionālais vadītājs Arvis Eņģelis: kāpēc uzņēmumi izvēlas automašīnu abonēšanu?

Sadarbības materiāls, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līdz ar paaudzēm mainās aizņemšanās kultūra

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.

Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomnieku iecelts Kārlis Šadurskis (JV), aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Finanšu ministra birojā Šadurskis ieņems ministra padomnieka politikas jautājumos amatu, strādājot ar budžeta un nodokļu jautājumiem.

Ašeradens norāda, ka valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, kas pie tik nospriegotas fiskālās telpas, visticamāk, šoruden būs īpaši izaicinošs. Šadurska līdzšinējā pieredze pašvaldības, valsts un Eiropas Parlamenta līmenī būs nozīmīga 2025.gada budžeta veidošanas procesā.

Šadurskis ir bijis Rīgas Tehniskās universitātes matemātikas profesors, piecu Saeimas sasaukumu un Rīgas domes, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts, divas reizes ieņēmis izglītības un zinātnes ministra amatu.

Šadurskis 12. Saeimā vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un darbojās arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī darbojās vairākās deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup, turpinot attīstīt gan klātienes filiāles, gan digitālos risinājumus, 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, kāpinājis biznesa rezultātus aprites mazumtirdzniecībā un aizdevumu izsniegšanā.

Apkopojot uzņēmuma darbības rezultātus 6 mēnešu griezumā, lietotu, mazlietotu un jaunu preču tirdzniecība sasniegusi 7,7 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā 2023. gada pirmajā pusgadā. Savukārt 2024. gada otrajā ceturksnī tirdzniecības apjomi ir sasnieguši 4 miljonus eiro, palielinoties par 11%.

"DelfinGroup darbības modelis ir vērsts uz finanšu pakalpojumu daudzveidību un pieejamību. Turklāt tirdzniecībā esam pazīstami ar aktuālo aprites ekonomikas pieeju, sniedzot iespēju pārdot un pirkt lietotas un pārbaudītas preces. Šobrīd pārvaldām lielāko lietoto preču internetveikalu Latvijā ar 50 000 lietotām, mazlietotām un jaunām precēm ar garantiju," informē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ceturkšņa peļņa sasniegusi 5,808 miljonus eiro

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bigbank emitē jaunas nenodrošinātās subordinētās obligācijas un plāno tās kotēt Nasdaq Tallinn biržā

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālajos kanālos piedāvāto banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos “Bigbank” šodien paziņoja par jaunu obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 7% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Pieteikšanās periods sākas šodien, 14.maijā, un noslēdzas 24.maijā. “Bigbank” plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

““Bigbank” turpina strauju izaugsmi gan mājokļa, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sāk piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Pašreizējais obligāciju piedāvājums ir otrais mūsu 30 miljonu eiro obligāciju programmā, kuras mērķis ir nostiprināt un optimizēt grupas kapitāla struktūru. No obligāciju emisijas gūtos ieņēmumus plānojam izmantot, lai segtu papildu kredītrisku, kas rodas, pieaugot grupas korporatīvo un mājokļa kredītu portfelim Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī lai ievērotu kapitāla regulējošās prasības,” skaidro Lants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum noslēgti pirmie darījumi zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi pirmos divus līgumus par aizdevuma piešķiršanu valsts atbalsta programmā atsavināmās zemes izpirkšanai zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām.

Abas daudzdzīvokļu ēkas atrodas Saulkrastos.

Viens no darījumiem paredz zemes izpirkšanu zem astoņu dzīvokļu ēkas, kur visi īpašumi pieder fiziskām personām. Projekta kopējā summa ir 27 tūkstoši eiro, tostarp iedzīvotāju līdzdalība veido aptuveni 14 tūkstošus eiro, savukārt ALTUM aizdevums – nepilni 13 tūkstoši eiro. Ikmēneša maksājums no visiem dzīvokļiem kopumā ir nedaudz virs 70 eiro, kas ir nepini 9 eiro vienam dzīvoklim.

Otrs darījums arī noslēgts par daudzdzīvokļu mājas Saulkrastos zemes izpirkšanu, kurā atrodas 22 dzīvokļi, no kuriem viens pieder pašvaldībai. Projekta kopējās izmaksas ir 34 tūkstoši eiro, un tā izmaksas pilnībā sedz ALTUM aizdevums. Šajā darījumā ikmēneša maksājums visiem dzīvokļiem kopā ir aptuveni 190 eiro, kas ir aptuveni 9 eiro vienam dzīvoklim. Aizdevums piešķirts uz 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru