Enerģētika

Aizsargjoslas grib izmantot kā tarifu celšanas ieganstu

Māris Ķirsons, Līva Melbārzde, 24.01.2013

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata a/s Sadales tīkls pārstāvju paustajam, ka elektrotīklu aizsargjoslu attīrīšana no kokiem, kā to paredz pašreizējā aizsargjoslu likumprojekta redakcija, var likt celt elektropārvades tarifus

Tā uzskata uzskata aptaujātie mežu īpašnieki. Grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas paplašina vidēja un zema sprieguma elektrolīniju (20 kV) aizsargjoslu no pašreizējiem 13 m līdz 60 m un šajā joslā esošo koku (kuri varētu uzkrist uz tām) nociršanu un iespēju mežu īpašniekiem par tiem prasīt samaksu (atpirkšanu atbilstoši MK noteikumiem) kļuvuši par strīdus ābolu starp mežu īpašniekiem un elektroenerģijas tīklu uzņēmumu.

A/s Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis ir kategoriski pret to, ka uzņēmumam būtu no mežu īpašniekiem jāatpērk 20 kV elektrolīniju paplašinātajā aizsargjoslā nozāģētie koki. «Tā nav saprātīga Aizsargjoslu likuma redakcija. Kas šo nozāģēto koksni novērtēs un ko darīt, ja tas nav lietaskoks, bet gan satrupējis vai šķībs koks – šīs lietas vispār nav izrunātas,» stāsta A. Pinkulis. Viņš uzsver, ka ST nav mežsaimnieks, un, ja uzņēmumam ir papildus jāuzņemas šādi pienākumi, tas nozīmē, ka jāizveido jauna loģistika, papildu jāpieņem darbā cilvēki, tas izmaksās ap 2 milj. Ls gadā.

Savukārt mežu īpašnieki ir pārsteigti par ST nostāju un, vēl jo vairāk, argumentāciju. «Nekādu papildu izdevumu ST nav un līdz ar to nav nekāda pamata runām un biedēšanai par elektropārvades tarifa pacelšanas nepieciešamību,» tā mežu īpašnieks Modris Fokerots. Viņaprāt, tādējādi nesapūs daudzi tūkstoši m3, ieguvēji būs gan kokrūpnieki, gan mežu īpašnieki, gan ST nolīgtie kon- traktori elektrolīniju tīrīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru