AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Atceltajā zāļu ražotāja AS «Olainfarm» sapulcē pirmdien ievēlēta jauna padome, kuru vadīs ekonomists Gundars Bērziņš, informēja sapulcē ievēlētais padomes priekšsēdētājs.

Sapulcē piedalījās akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,48% akciju.

Padomes sastāvā iecelts arī Jānis Buks, kurš būs padomes priekšsēdētaja vietnieks, kā arī Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers.

Sapulce pirmdien norisinājās par spīti tam, ka «Olainfarm» valde to atsauca. Sapulce notika melnā autobusā pie ieejas uzņēmumā, un tajā piedalījās padsmit akcionāru.

Pirmdien plkst.15 viesnīcā «Radisson Blu Elizabete», Elizabetes iela 73, plānota preses konference par akcionāru sapulcē lemto. Preses konferencē uz mediju jautājumiem atbildēs jaunās padomes pārstāvji.

Bērziņš ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, kā arī «SSE Rīga Foundation» valdes loceklis un Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora padomes loceklis. Iepriekš viņš ieņēmis Latvijas Universitātes Kanclera amatu. Pērn Bērziņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondetājlocekli.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

A/s "Olainfarm" akcionāri, kas pārstāv 17% no pamatkapitāla - Nika Saveljeva, Igaunijas uzņēmums Olfim, kā arī a/s "Rīgas Farmaceitiskā fabrika"– otrdien notikušajā "Olainfarm" akcionāru sapulcē apstrīdēja un iebilda pret vairākiem uzņēmuma gada pārskata posteņiem un un par šo faktu ir vērsušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), informē "Olfim" pārstāvis Sandis Petrovičs.

Par iebildumiem akcionāru pārstāvji paziņoja otrdien notiekošajā Olainfarm akcionāru kārtējā sapulcē.

Tādējādi atbilstoši Komerclikumam "Olainfarm" valdei bija pienākums atlikt gada pārskata apstiprināšanu, taču "Olainfarm" valde, pārkāpjot likumu un akcionāru tiesības, pretēji akcionāru iebildumiem virzīja gada pārskatu uz apstiprināšanu un tas arī tika apstiprināts ar nepieciešamo balsu vairākumu, pauž S. Petrovičs.

"Par šo faktu akcionāri ir vērsušies FKTK, kā arī iesnieguši rakstisku iesniegumu "Olainfarm" padomei un valdei, par atsevišķu gada pārskata posteņu pareizības apstrīdēšanu un gada pārskata apstiprināšanas atlikšanu. Esam sarūgtināti, ka FKTK, kuras pienākumos ietilpst regulēta tirgus biržas uzņēmumu uzraudzība, līdz šim nav pienācīgā veidā iesaistījušies "Olainfarm" notiekošajā, lai gan esam informējuši komisiju par atkārtotiem pārkāpumiem no "Olainfarm" valdes puses un akcionāru tiesību neievērošanu," norāda S. Petrovičs.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Maligina meita Nika Saveļjeva pieprasījušas sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci.

Sapulci nolemts sasaukt, pamatojot to ar vēlmi «novērst trešo personu negodprātīga tiesību izlietojuma rezultāta radītās sekas, kas izpaužoties kā akcionāra tiesību piedalīties uzņēmuma pārvaldē prettiesiska ierobežošana un zaudējumu nodarīšana Olainfarm», liecina Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījums Olainfarm valdei un padomei.

Akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā prasīts iekļaut arī lemšanu par prasības celšanu pret pašreizējo «Olainfarm» padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, viņa vietnieci, vēl vienu Maligina mantinieci, vecāko meitu Irinu Maliginu, padomes locekli Mārtiņu Krieķi, valdes priekšsēdētaju Oļegu Gregorjevu.

A/s Latvijas Gāze nākamnedēļ, 4. jūlijā, akcionāru sapulcē lems par 2013. gada peļņas daļas 28 728 000 eiro apmērā izmaksu dividendēs, liecina uzņēmuma sagatavotie akcionāru sapulces lēmuma projekti, kas iesniegti biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāzes kārtējā akcionāru sapulcē plānots apstiprināt sabiedrības 2013.gada peļņu 32 150 519 eiro apmērā, tajā skaitā sadalei nepieejamo peļņas daļu 2 546 017 eiro apmērā.

2013.gada sadalāmo peļņas daļu plānots sadalīt attiecīgi - 28 728 000 eiro izmaksāt akcionāriem dividendēs, bet 876 502 eiro iekļaut uzņēmuma statūtos paredzētajos fondos (rezervēs).

Tāpat akcionāru sapulcē plānots ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "PricewaterhouseCoopers" par "Latvijas Gāzes" 2014.gada pārskata, ziņojuma, grāmatvedības un finansiāli saimnieciskās darbības revidentu, nosakot atlīdzību saskaņā ar slēgtajā cenu aptaujā saņemto konfidenciālo piedāvājumu.

AS "Olainfarm" akcionāru vairākums pieprasa Kārlim Krastiņam un Haraldam Velmeram nekavējoties atkāpties no "Olainfarm" padomes locekļu amatiem saistībā ar uzticības zaudēšanu un jauniem apstākļiem saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu ar "Olainfarm" akcijām, informē SIA "OLMAFARM".

Akcionāri jau maija sākumā bija nosūtījuši rakstveida pieprasījumu abiem padomes locekļiem atkāpties, taču saņēmuši atbildi, ka ne K.Krastiņš, ne H.Velmers neplānojot to darīt. Kā zināms, Padomes locekļi ir akcionāru uzticības personas, kuras pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos un pārvalda uzņēmumu akcionāru interesēs, līdz ar to Krastiņa un Velmera rīcības dēļ ir radusies situācija, ka padomē turpina darboties divi padomes locekļi, kuriem nav akcionāru vairākuma uzticības un kuriem līdz ar to vajadzētu nekavējoties pamest vēlēto amatu.

Padomes locekļa amats ir vēlēts amats, un tieši tie akcionāri, kas Krastiņu un Velmeru iepriekš ievēlēja padomē, šobrīd, pēc saņemtās informācijas par viņu iesaisti iespējamā krāpšanā, uzticības zaudēšanas dēļ ir pieprasījuši viņu nekavējošu atkāpšanos.

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Uz zāļu ražotāja «Olainfarm» valdes atcelto akcionāru ārkārtas sapulci pirmdien ieradušies vairāki kompānijas akcionāri, kā arī ir ieradušies policijas darbinieki un pie «Olainfarm» ieejas ir virkne apsardzes darbinieku.

Akcionāri pulcējas pie autobusa. Šobrīd «Olainfarm» akcionāri ir sakāpuši autobusā.

Tostarp ir ieradusies «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm», kuras īpašnieces vienādās daļās ir «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira 2017.gada decembrī, meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, valdes priekšsēdētāja Milana Beļeviča, kā arī Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze.

«Olainfarm» pārstāve Dana Hasana norādīja, ka uzņēmumam nav pamata tā teritorijā ielaist cilvēkus, kuri nav «Olainfarm» darbinieki, jo akcionāru sapulce tika atcelta.

Jau ziņots, ka Olainfarm valde paziņojusi, ka ir atcēlusi 1.aprīlī plānoto akcionāru ārkārtas sapulci, jo, pārbaudot akcionāru sarakstus, atklājies, ka pieprasījumam par tās sasaukšanu, ko izteica Saveļjeva un Baldere-Sildedze, nav juridiska pamata, proti, pieprasījumu parakstījušās personas nav «Olainfarm» akcionāri un neatrodas uzņēmuma akcionāru reģistrā.

Izskatot vienu no saņemtajiem pieteikumiem, Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu reģistrēt izmaiņas zāļu ražotāja AS «Olainfarm» valdes un padomes sastāvā, informēja iestādē.

UR saņēmis vēl divus pieteikumus. Pārējos divos pieteikumos un tiem pievienotajos dokumentos UR konstatējis trūkumus, kā rezultātā pieteiktās izmaiņas nav reģistrētas.

Iestādē uzsver - reģistrējot izmaiņas komercreģistrā, UR vērtē iesniegtos dokumentus savas kompetences ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto un līdzšinējo iestādes praksi.

Vienlaikus iestādē norādīja, ka UR lēmumu pieņemšanas procesā nav tiesību vērtēt publiskajā telpā izplatīto informāciju, tomēr, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās šaubas par akcionāru sapulces tiesiskumu, UR informē, ka, lai akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, akcionāriem ir tiesības vērsties Zemgales rajona tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu. Zemgales rajona tiesa kā specializēta pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Saistībā ar plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, kā arī Oficiālajā regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicēto informāciju par 1.aprīlī plānotās AS «Olainfarm» akcionāru sapulces atsaukšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saredz akcionāru tiesību aizskārumu un tāpēc aicina AS «Olainfarm» ievērot akcionāru tiesības akcionāru sapulču sasaukšanā.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pēdējā brīdī tika atsaukta, jo akcionāru sapulces sasaukšanas pieprasījumu parakstījušās personas nav AS «Olainfarm» akcionāri un nav AS «Olainfarm» akcionāru reģistrā. Līdz ar to AS «Olainfarm» vadības ieskatā sapulce tika sasaukta nepamatoti.

FKTK paskaidro, ka atbilstoši Komerclikuma 228. pantam no uzrādītāja akcijām izrietošās tiesības ir personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcija iegrāmatota saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) noteikumiem. Detalizēts regulējums par to, kurā kontā esošais ieraksts apliecina personas piederību uz akcijām, iekļauts FITL 125. pantā.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Nekustamo īpašumu projektu konsultants no Austrijas Mihaels Vidmans (Michael Widmann) starptautiskajā izstādē MIPIM Francijā ieinteresējies par kurortoloģijas projektiem Liepājā, saredzot attīstības iespējas šajā jomā arī visai Latvijai.

Mihaels Vidmans plāno ierasties Liepājā vasaras sākumā, lai detalizētu iepazītos ar pilsētas iespējām un attīstības plāniem. Izstādes ietvaros Mihaels Vidmans norādīja, ka Liepājai ir potenciāls attīstīt medicīnisko kurortoloģiju, informē Liepājas domes pārstāvji, kuri apmeklēja izstādi. Šādas iespējas ir ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai kopumā, norāda eksperts. Iestrādes Latvijā jau ir. Lai šo jomu popularizētu vēl vairāk un būtu iespējams piesaistīt jaunus investorus, Latvijai un Liepājai ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru, kā arī nodrošināt ērtu transportu, piemēram, būtiski ir atjaunot reģionālos avioreisus no galvaspilsētas uz Liepāju.

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Atkal Ventbunkers akcionāri sarīkojuši vienlaicīgi divas akcionāru sapulces. Abas notikušas Ventspilī Dzintaru ielā, bet atšķirīgās vietās. Viena no pusēm paziņojusi, ka Ventbunkers padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā, savukārt otra puse, ka padome atcelta, tās vietā apstiprināta jauna, par kuras padomes priekšsēdētāju kļuvis Rūdolfs Meroni.

Par viņa vietniekiem ievēlēti Aivars Gobiņš un Gints Laiviņš Laivenieks, bet par padomes loceklēm - Arita Linde un Diāna Jukna. Statūtos izmaiņas neesot veiktas, lai gan dienas kārtība paredzējusi veikt izmaiņas, lai akcionāru sapulces varētu notikt ārpus Latvijas. Šī padome esot iecēlusi arī jaunu uzņēmuma valdi. Deivids Anstis ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bet Alvis Hāze, Jānis Hāze, Aivis Landmanis par valdes locekļiem. Kopumā sapulcē esot pārstāvēti 71,38% akcionāru.

Savukārt otrā sapulces norises vietā Dzintaru ielā 92, kur atrodas uzņēmuma birojs, padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā un par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis, DB informēja uzņēmuma preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Uzņēmuma padomē turpinās darboties arī Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Gatis Klimass un Genadijs Ševcovs.

Atcelta nākamnedēļ, 1.aprīlī, plānotā AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulce, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 9. janvārī AS «Olainfarm» valde, pamatojoties uz personu, kuras norādīja sevi kā AS «Olainfarm» mazākuma akcionārus un kuriem būtu tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, 2019. gada 4. janvāra pieprasījumu, izsludināja ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu 2019. gada 1. aprīlī.

«AS «Olainfarm» valde informē, ka, pārbaudot akcionāru sarakstus, ir atklājies, ka 2019. gada 4. janvāra pieprasījumam nav juridiska pamata, jo pieprasījumu parakstījušās personas nav AS «Olainfarm» akcionāri un neatrodas AS «Olainfarm» akcionāru reģistrā. Saskaņā ar Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu, AS «Olainfarm» valde neved savu akcionāru reģistru, to pēc pieprasījuma apkopo un izsniedz Latvijas Centrālais depozitārijs,» teikts paziņojumā Nasdaq Riga.