Citas ziņas

AKKA/LAA biedri turpmāk varēs saņemt atlīdzību arī par saviem darbiem YouTube

Dienas Bizness, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir parakstījusi līgumu, kas biedrības pārstāvētajiem dziesmu autoriem un komponistiem turpmāk ļaus saņemt autoratlīdzību par savu reģistrēto darbu izmantojumu interneta vietnē YouTube.

Kā norāda AKKA/LAA, noslēgtā vienošanās ir būtisks solis autoru un autordarbu lietotāju attiecību sakārtošanā, jo nodrošinās Youtube lietotājiem iespēju legāli izmantot vietnē pieejamos mūzikas darbus gan audio, gan video ierakstos.

Darbu izmantojuma un autoratlīdzību administrēšanas procesu nodrošinās Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra (NCB), ar kuru AKKA/LAA sadarbojas, licencējot muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

NCB jeb Nordisk Copyright Bureau ir Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra, kas apvieno Ziemeļvalstu un Baltijas autortiesību organizācijas, kuras administrē muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk izņem mūzikas licences

Dienas Bizness, 18.06.2015

Telpaugu apmaiņas punktam Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez licences piesprieda sodu, rezultātā 2013. gada martā tas tika slēgts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandalozā gadījuma, kad kafejnīcai Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izsniegtās licences piesprieda 500 latu lielu sodu, kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk kārto licences jautājumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne – ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada būtiskākās konkurences uzraugu lietas - energobūvnieku, AKKA/LAA un Latvijas Gāzes pārkāpumi

NOZARE.LV, 26.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) kā šā gada būtiskākās izskatītās lietas nosauc 26 energobūvnieku aizliegtu vienošanos, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un AS Latvijas Gāze pārkāpumus.

KP pārstāve Inita Kabanova atzina, ka šogad KP par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu piecu gadu garumā kopumā 322 iepirkumos sodīja 26 energobūvniecības uzņēmumus. Tiem tika piemērots naudas sods kopumā 2 011 557 latu apmērā.

«Šī ir līdz šim plašākā Latvijā konstatētā aizliegtas vienošanās shēma, un šajā lietā KP piemēroja iestādes pastāvēšanas laikā bargākos sodus. Attiecīgi uzņēmumiem, kas piedalījās visvairāk pārkāpuma epizožu - kartelizētajos iepirkumos -, tika piemērots sods 7,8% apmērā no to iepriekšējā gada neto apgrozījuma,» skaidroja Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija veikusi pārbaudi iekšlietu ministra mātei piederošā kafejnīcā

LETA/Monta Glumane, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Hokeja federācijai mūzikas atskaņošana spēļu starplaikos nav pa kabatai

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 29. oktobra rītā

Dienas Bizness, 29.10.2013

Balva elektromobiļu rallija Sanktpēterburga – Montekarlo pirmā posma Tallina – Pērnava - Rīga uzvarētājam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Elko vadītājs: Konflikts Ukrainā var viest korekcijas izaugsmes plānos

Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Igaunijas Autoru savienībai no Viasat neizdodas piedzīt autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi

Žanete Hāka, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Radio Skonto ievērojami auguši zaudējumi

Žanete Hāka, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radio Skonto neto apgrozījums pērn palielinājies vien par 0,1% un sasniedzis 1,114 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto finanšu gadu, izveidoto uzkrājumu dēļ, Radio Skonto noslēdza ar zaudējumiem 60,657 tūkstošu eiro apmērā, iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi bija 7,461 tūkstoši eiro.

Kompānijas vadība norāda, ka uzņēmuma darbība pārskata gadā bija mazāk veiksmīga kā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar uzkrājumu veidošanu AKKA/LAA.

Nākotnē Radio Skonto vadība plāno turpināt attīstību, piesaistīt jaunus, stabilus klientus reklāmas jomā un noturēt esošo klausītāju skaitu.

Radio Skonto valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Laimonis Ivars Embrekts, savukārt uzņēmuma valdes locekle ir Baiba Ābele. Radio Skonto kapitāldaļu īpašnieki ir SIA RS Media (74,94%) un Guntis Indriksons (25,06%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūzikas ierakstu atskaņošanas atļaujas turpmāk varēs pieteikt internetā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Komentāri

Pievienot komentāru