Ar 8 zāļu kinoteātra Cinamon atklāšanu šonedēļ tiek pabeigts divu gadu ilgais tirdzniecības parka Alfa pārbūves projekts, raksta laikraksts Dienas bizness.
Tā laikā ir veikta Alfas paplašināšana, tirdzniecības centra (t/c) vecās daļas interjera un fasādes nomaiņa, jaunu nomnieku piesaistīšana, ieskaitot Zara, Mango, Bershka u.c. Tomēr būtiskākais elements jaunajā piebūvē ir kinoteātris.
Cer uz 10. daļu
Lai arī kinogājēju un veikalu apmeklētāju auditorijas īpaši nepārklājas, tomēr, kā stāsta Alfas apsaimniekotāja un attīstītāja SIA Linstow Center Management valdes loceklis Mārcis Budļevskis, citu valstu pieredze liecina, ka vidēji 10 % pārklājoties. Atšķirībā no konkurentiem šajā kinoteātrī lielāka nozīme piešķirta dizainam un interjeram. Cilvēki ar tā palīdzību tiks virzīti gan no, gan uz kinoteātri. Interjers katrā no Cinamon kinoteātriem ir individuāli pieskaņots konkrētai vietai un situācijai. Alfā tā interjeru izstrādājis Armands Vecvanags.
Pēc M. Budļevska teiktā, zināmā mērā interjera sastāvdaļa būšot arī trīs jauni restorāni (kinoteātra ķēdes Cinamon īpašnieks Baltic Multiplex Ventures noslēdzis līgumu ar Rostik Group, kas Rīgā pazīstams ar restorāniem Il Patio, Planeta Sushi u.c.), kas papildinās arī kopējo Alfas ēdināšanas piedāvājumu.
"Lejupslīde nekādā veidā nav koriģējusi mūsu plānus. Šis projekts būtu tāds pats arī tad, ja izaugsme arvien būtu plus 30 %. Lai cik grūti arī varētu izrādīties nākotnē, kino būs viens no nosacījumiem, kāpēc pavadīt laiku Alfā. Efekts būs pozitīvs, bet, cik lielā mērā tas izpaudīsies, to redzēsim," pauda M. Budļevskis.
Vairāki izaicinājumi
Neraugoties uz pašreizējo ekonomisko stāvokli valstī, Linstow Center Management nav atmetusi arī turpmākos Alfas attīstības plānus.
"Alfas biroju un tirdzniecības centra projekta gaita ir atkarīga no 5 - 6 enkurnomnieku garastāvokļa. Šobrīd nomniekiem vairākās preču grupās nav pats labākais laiks. Nākamā gada sākumā centīsimies ar nomniekiem vienoties par līguma noteikumiem. Ja tas izdosies, tad spersim nākamo soli," teica M. Budļevskis.
Viņš arī norādīja, ka ir būtiski mainījušies attīstības projektu finansēšanas noteikumi. Līdz šim faktiski vienīgais lēmums, kas bija jāpieņem īpašniekam - vai būtu jāiegulda šajā projektā vai varbūt ir labāka alternatīva, biznesa iespēja. "Latvijā vienmēr jautājums bija: vai šāds projekts vispār ir vajadzīgs, vai tirgū nav piesātinājums. Šobrīd papildus tam ir jāatbild, vai vispār šobrīd es gribu tērēt naudu, ņemot vērā globālo situāciju. Ja uz šiem jautājumiem ir atbilde "jā", tad atliek jautājums par līdzfinansējuma piesaisti. Ar pašfinansējumu mums nav problēmu, bet jautājums ir par atlikušajiem 60 - 70 %. Vai šī nauda ir pieejama un cik tā maksā," viņš skaidroja.
Līdz šim Linstow aktivitātes Latvijā bija saistītas ar tirdzniecības objektu attīstību, Alfas biroju un tirdzniecības centra projektā paredzēts liels ofisu bloks gar Brīvības ielu. "Biroji nav mūsu mīlestība, bet mēs piekrītam, ka šāds bloks ir jāveido - tā ir lieliska vieta tieši ofisiem. Biroju telpas gan šobrīd nav tas ienākumu avots, kas projektu padarītu pievilcīgāku," teica M. Budļevskis. Tirgū ir labi produkti, bet šīs ēkas tiek aizpildītas ļoti lēni un nereti par cipariem, kas neesot nopietni, lai atmaksātos jaunu ēku būvniecība. "Celtniecības tirgus nereaģē tik ātri, kā notiek pārmaiņas ekonomikā. Tas ir vēl viens apsvērums, kāpēc pauze būtu vajadzīga, lai celtniecības cenas normalizētos," viņš sprieda.
Turklāt, salīdzinot ar komercplatībām, biroju tirgū nomnieku uzvedība ir atšķirīga. Veikalu platības tiek iznomātas, faktiski redzot objekta plānu, bet biroju tirgū neviens neko nenomā un neslēdz priekšlīgumus, kamēr nevar aiziet telpas apskatīt un novērtēt. Un, kā zināms, bankas piešķir finansējumu tikai tad, kad liela daļa telpu jau ir iznomātas.
"Tas ir izaicinājums - kā izdosies piesaistīt nomniekus, kā uz to skatīsies bankas, cik īpašnieki būs gatavi iet uz priekšu," teica M. Budļevskis. Biroju un tirdzniecības centrs un stāvvieta tiks būvēti vienā piegājienā. Tas varētu ilgt 2 gadus.
Ideju neatmet
Db jau ziņoja, ka Linstow Center Management Rīgas rajona Babītes pagastā iecerējusi īstenot tirdzniecības parka projektu. "Mēs nedomājam kaut ko atlikt vai apturēt. Tomēr, ja nomniekiem nebūs intereses, tad tas būs iemesls domāt," teica M. Budļevskis. Lielais jautājums, kas esot jāatrisina, ir lielo starptautisko nomnieku piesaiste.
Savukārt situācija ekonomikā projektam varētu būt svētīga, jo nākotnē varētu sagaidīt labākas celtniecības cenas. "Kad ekonomika sāks atkopties, nebūs projektu, kas aizpildīs šo nišu, tad mēs būsim gatavi un trāpīsim ar šo projektu. 2011. gadā ir plānota pirmā kārta," viņš sacīja.