Latvijā ir populāri, ka mediju telpā daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki komentē un izplata viedokli, kas netiek apstiprināts ar faktiem. Kā tipisku piemēru, gribu minēt ziņu par to, ka Covid 19 laikā Latvijā ir pieaudzis alkohola pārdošanas apjoms un tāpēc jāsamazina tā tirdzniecības laiks.
Joprojām neesmu redzējis nevienu skaitli, kas to apstiprinātu šo apgalvojumu. Regulāri sekoju norisēm alkohola tirgū gan Latvijā, gan pasaulē un varu droši apgalvot, kā tās ir muļķības.
Drīzāk pretēji. Skaitļi liecina, ka tas ir samazinājies. Kas par to liecina? Situācijas analīzē es balstīšos uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) akcīzes preču pārvaldes publicētiem datiem par alkohola aprites rādītājiem Latvijā. Pie mums līdzīgi, kā citur ES alkohols ir ar akcīzes nodokli apliekama prece. Lai to legāli pārdotu, ir jāsamaksā akcīzes nodoklis. Tādējādi, redzot cik un par ko ir iekasēts nodoklis var spriest par situāciju tirgū. Šie dati ir pieejami VID mājas lapā.
Pēdējie, šobrīd jaunākie pieejami dati par 2021. gada 5 mēnešiem. Ko tie rāda? 2021. gada 5 mēnešos Latvijā nodots patēriņam Latvijā, neskaitot alu (lasi, dzērienu daudzums, kas nonācis pie pircēja mazumtirdzniecībā) ir 2 292 169 dal. (dekalitri) salīdzinot ar 2020. gada 5 mēnešiem pieaugums ir +2.8%. Liekas, ka tas liecina, par to, ka Covid -19 laikā ir pieaudzis patēriņš, līdz neaplūko šos datus salīdzinājumā ar citiem.
2020. gada pavasarī sākās Covid -19 epidēmijas uzliesmojums un 2020. gada datos jau ir redzama Covid -19 ietekme. 2020. gada pavasarī alkohola tirgus piedzīvoja būtisku kritumu. Piemēram, 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju kritums (neskaitot alu) bija 23.5 %. Alum šis kritums bija līdzīgs – 23.3%. Šī iemesla dēļa pareizāk būtu salīdzināt ar 2019. gada 5 mēnešiem, kad par šo infekciju neviens neko vēl nezināja.
2019. gada 5 mēnešos patēriņam Latvijā, neskaitot alu, tika nodots 2 536 184 dal. Tātad, 2021. gada 5 mēnešos salīdzinot ar attiecīgu pirmskovida laika posmu šis rādītājs ir samazinājies par 244 015 dal., jeb 9.6 %.
Situācija ar alu, kas kopējā alkoholisko dzērienu struktūrā veido 68% no kopējā apjoma ir vēl dramatiskāka. Šeit kritums 2021. gadā 5 mēnešos salīdzinot ar pirmskovida 2019 gada 5 mēnešiem ir -19,3%.
Secinājums. Mēs joprojām neesam sasnieguši tos alkohola tirdzniecības apjomus, kādi bija 2019. gadā. Jāsaka, ka tas nevienu nepārsteidz. Līdzīga situācija ir vērojama arī citur pasaulē. Tā piemēram 2020 gadā, pēc International Organisation of Vine and Wine (organizācija kuras kompetencē ir visa veida vīnogu audzēšana un vīna ražošanas tehniskie aspekti) datiem, vīna pārdošanas apjomi pasaulē samazinājās par 3%, savukārt Euromonitor International ir informējis, ka stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pasaulē samazinājies par 8.5%.
Kāpēc publiskajā telpā ir izveidojusies šāds viedoklis? Visticamāk, redzot, ka dažādu valstī noteikto ierobežojumu dēļ, samazinās alkohola pārdošanas apjomi, tirgotāji, lai samazinātu vēl lielāku kritumu, ķērās pie sen pārbaudīta instrumenta – dzērienu reklāmas. Tās visi ir pamanījuši un izdarījuši šos aplamos secinājumus.
Alkohola reklāmas pieaugums automātiski nenozīmē, pārdošanas apjoma pieaugumu. Kādreiz bija uzskats, ja kādu lietu reklamē, tad to bez reklāmas nevar pārdot. Līdzīgi ir arī tagad. Covid -19, noteiktie ierobežojumi ir uzlikuši bremzes alkohola pārdošanai un tirgotāji cenšas izdzīvot, kā māk.
