Izsoļu portālā izsoles.lv piedāvāto priekšmetu sarakstu otrdien papildināja ieraksts, ka uz izsoli, sākot no 220 latiem, tiek izlikts Triju Zvaigžņu ordenis lieliskā stāvoklī, kastītē ar miniatūru, informē laikraksts Neatkarīgā.

Līdz šim virtuālajā vidē neesot bijuši līdzīgi gadījumi, kad var iegādāties augstāko valsts apbalvojumu, Neatkarīgajai apstiprinājis SIA Izsoles valdes loceklis Harijs Cīrulis. Viņš apgalvojis, ka tirdzniecībā ir pieejami visdažādākie apbalvojumi, piemēram, no Krievijas, taču šis ir pirmais gadījums, kad interesenti var iegādāties Triju Zvaigžņu ordeni.

«Konkrētais ordenis ir pirmās Latvijas Republikas laikā izgatavots apbalvojums. Tam ir savādāka miniatūras zīme un aizdare, nekā to pasniedz kopš ordeņa atjaunošanas. Šis piedāvātais ordenis ir Triju Zvaigžņu ordeņa ceturtās šķiras ordenis,» stāstījusi Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.

Sludinājumu portālā «ss.com» par 5000 eiro tiek tirgots, iespējams, I šķiras Triju zvaigžņu ordenis, taču Valsts prezidenta Ordeņu kapituls sludinājuma tekstā saskata tā autentiskumu apstrīdošu informāciju.

Kā stāstīja Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, līdz 1940.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa pirmā šķira piešķirta 285 personām - gan Latvijas pilsoņiem, gan ārvalstu vadītājiem, sūtņiem, ministriem, augsta līmeņa dažādām amatpersonām. Tiek pieļauts, ka pārdošanā nonācis tieši šī laika apbalvojums. Savukārt kopš 1995.gada pirmās šķiras ordenis piešķirts aptuveni 100 personām.

Pētersone pauda, ka, aplūkojot sludinājumam pievienoto ordeņa fotogrāfiju, viņai liekas, ka tas ir pirmskara laika Triju Zvaigžņu ordenis. Taču šaubas par ordeņa autentiskumu Ordeņu kapitulam raisījis sludinājuma teksts, kurā minēts, ka ordeņa komplektā nav tikai pie smokinga spraužamā mazā krustiņa lentīte, kas iepriekšējam īpašniekam esot nozagta. Pētersone skaidroja, ka līdz 2010.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa komplektā nebija miniatūras ordeņa zīmes, ko saskaņā ar tā nēsāšanas kārtību izmanto oficiālos pasākumos pie smokinga.

Lietuvas monētu kaltuve Lietuvos monetu kalykla ir noslēgusi 350 tūkstošu eiro vērtu līgumu uz četriem gadiem ar Latvijas proves biroju un Latvijas Valsts prezidenta kanceleju par Latvijas valsts apbalvojumu izgatavošanu.

Lietuvos monetu kalykla informēja, ka saskaņā ar līgumu izgatavos trīs dažādus Latvijas apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu.

Triju Zvaigžņu ordenis ir augstākais apbalvojums Latvijā, kas tiek pasniegts par nopelniem valsts labā. Viestura ordenis tiek pasniegts par sasniegumiem militārajā jomā, par sasniegumiem valsts drošības saglabāšanā un stiprināšanā un par valsts robežas aizsardzību. Savukārt Atzinības krusts tiek pasniegts par lieliem sasniegumiem kultūrā, sportā, politikā vai izglītībā.

Šos apbalvojumus par sasniegumiem Latvijas labā ir saņēmuši arī vairāki Lietuvas pilsoņi. Bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus 2001.gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa Pirmo šķiru ar ķēdi, bet 1996.gadā bijušais Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa Lielo krustu.

Ordeņu kapituls no Saeimas deputātiem saņēmis lūgumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni hokejistam Oļegam Znarokam, kurš savulaik atteicies no Latvijas pilsonības un negrib runāt latviski, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

No Saeimas sūtīto vēstuli ir sagatavojis un deputātu parakstus savācis Saskaņas centra politiķis un Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs, uzskaitot daudzos Oļega Znaroka panākumus: no 1995.-1999.gadam piedalījies četros Pasaules čempionātos Latvijas izlases sastāvā. 1996.gadā spēlē ar Šveices izlasi guvis izšķirošos vārtus, nodrošinot Latvijas izlasei iekļūšanu A grupā. Kā izcils hokejists bijis gan Latvijas, gan citu valstu hokeja komandu sastāvā. Ir panācis ievērojamus rezultātus, kas spodrinājuši Latvijas tēlu un veicinājuši Latvijas starptautisko atzinību. Viņa vadībā Latvijas U-20 junioru izlase iekļuvusi starp pasaules spēcīgākajām komandām. Pateicoties O. Znarokam kā galvenajam trenerim, šā gada pasaules čempionātā mūsu nacionālā komanda izcīnījusi 7.vietu, kas ir Latvijas labākais sasniegums.

Valsts SIA "Latvijas Proves biroja" izsludinātajā iepirkumā tiesības par 300 000 eiro izgatavot Latvijas valsts apbalvojumus sarunu procedūrā ieguvis Lietuvas uzņēmums "Alpera", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē publicētā informācija.

Pēc elektronisko iepirkumu sistēmā "www.eis.gov.lv" atrodamās informācijas, līgums ar Lietuvas uzņēmumu noslēgts uz četriem gadiem un piedāvātā līgumcena ir 300 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Noslēgtajā līgumā norādīts, ka uzņēmumam "Alpera" būs jāizgatavo Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. "Alpera" saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumā esošajiem Latvijas valsts apbalvojumu zīmējumiem, Valsts prezidenta kancelejas apstiprinātiem etaloniem un tehnisko specifikāciju, izmantojot apbalvojumu presformu komplektu, izgatavos un nodos pasūtītājam apbalvojumu komplektus.

Pēc "Alpera" interneta vietnē atrodamās informācijas, uzņēmums izveidots 1997.gadā. Tas izgatavo dažāda veida produktus, kas veidoti no dzeltenā metāla, vara, misiņa, melhiora, sudraba, zelta un bronzas. Uzņēmumā strādā profesionāļi, kuriem ir piecu līdz 30 gadu pieredze. Tie ir gan juvelieri, gravieri, gan dizaineri, skulptori un citi.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbiniekiem, sadarbojoties ar Speciālo uzdevumu bataljonu, izdevies aizturēt četrus jau agrāk sodītus noziedzniekus, pie kuriem atrasts arī, visticamāk, zagts Latvijas Republikas apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

17. aprīļa agrā rīta Valsts policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu privātmāju Bajāru ielā. Kāds iedzīvotājs ziņoja, ka ēkā iekļuvuši zagļi un joprojām tur atrodas. Uz notikuma vietu nekavējoties devās patruļpolicijas darbinieki un trijatā ielenca māju, informē policijas pārstāvji.

Brīdī, kad no mājas izgāja viens no vīriešiem (dzimis 1980. gadā), policisti viņu uzreiz aizturēja. Mirkli vēlāk no ēkas izgāja otrs iespējamais zaglis un, izmantojot situāciju, kad policisti bija aizņemti ar pirmā aizturēšanu, metās bēgt, taču viens no policistiem bēglim dzinās pa pēdām. Pēc aptuveni divu kilometru skriešanas, policistam izdevies notvert bēgošo vīrieti (dzimis 1981.gadā).

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs otrdien paziņoja par sportista karjeras beigām.

Pašlaik 31 gadu vecais Štrombergs par karjeras beigām paziņoja savos sociālajos tīklos.

«Nav viegli atvadīties no tā, ko esi darījis jau kopš piecu gadu vecuma. Tomēr būt tēvam ir ļoti svarīgi. Esmu pateicīgs par to, ko man ir devis sports. Manī nav nekādas nožēlas, ar nepacietību gaidu, kas notiks tālāk,» pavēstīja Štrombergs.

«Vēl pavasarī domāju, ka būšu atpakaļ un centīšos tikt uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet kopš dēla piedzimšanas vairāk skatījos uz to, kur šobrīd atrodas BMX riteņbraukšana. Negribēju, lai šis sporta veids man kļūtu vienkārši par pilna laika hobiju,» uz BMX riteņbraukšanas finansiālajām problēmām sarunā ar «BMXWeekly.com» teica Štrombergs.

Pēc smagas slimības sestdien mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, lasāms fonda mājaslapā.

Boriss Teterevs dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 10.vidusskolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad - Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc absolvēšanas deviņus gadus praktizējis Rīgas pilsētas 4.slimnīcā un Rīgas pilsētas 5.slimnīcā. Līdz 2008.gadam nodarbojās ar uzņēmējdarbību Latvijā un ārvalstīs.

2010.gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja ģimenes labdarības fondu.

Teterevam pasniegts Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un Triju Zvaigžņu ordenis. Teterevs kļuvis par Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktoru, Latvijas Universitātes Goda biedru un Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli.

Par Eiropas Komisijas (EK) ģenerālsekretāri šodien apstiprināta Ilze Juhansone, izriet no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) paziņojuma mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Ministrs apsveica Juhansoni ar iegūto amatu, akcentējot, ka Eiropas Savienības (ES) komisāru kolēģija veikusi "lielisku izvēli, kas apliecina Ilzes spējas un pieredzi gan Eiropas, gan administratīvās lietās". Ministrs Juhansonei publiski novēlējis "veiksmi, pildot augstāko Eiropas Savienības civildienesta amatu".

Juhansone EK ģenerālsekretāra pienākumus pilda jau kopš pagājušā gada vasaras, kad no amata atkapās viņas priekštecis Martins Zelmairs.

Kopš tā laika Juhansone starp iespējamajiem kandidātiem uz EK augstākā ierēdņa amatu no autsaidera kļuvusi par favorīti, norāda "Politico".

2015.gadā toreizējā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) tika iecelta Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieka amatā.