Finanses

Aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Šogad aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū, šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka pirmo trīs mēnešu laikā mājokļu tirgus kreditēšana bijusi kūtra.

Jautāta, vai izmaiņas aprīlī varētu būt ietekmējusi hipotekārā kredīta procentu kompensāciju izmaksa, Tetere norādīja, ka kompensāciju apmēri neesot tik būtiski, lai veicinātu jaunu aizņemšanos.

Taču viņa pauda, ka lielāka aktivitāte mājokļu tirgū būšot novērojama tad, kad notiks EURIBOR likmes samazināšana. Tad, visticamāk, pieaugs arī jaunu klientu skaits. Pēc Teteres teiktā, patlaban vēl daudzi aizņēmēji ir piesardzīgi un nogaida.

Tetere arī atzīmēja, ka "SEB banka" joprojām prognozē, ka EURIBOR likmes samazināšana varētu notikt jūnijā.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācijas dati neļauj ECB zaudēt modrību

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī uzlabojās, taču priekšā gara atkopšanās

Db.lv, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā mājokļu pieejamību balstīja joprojām visai straujais algu pieaugums kombinācijā ar mazliet zemāku vidējo dzīvokļa cenu. Toties procentu likme jaunam hipotekārajam aizņēmumam Latvijā vēl gada sākumā nedaudz turpināja augt – pretēji pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Kopumā Rīgas mājsaimniecībām mājokļi ir pieejamāki nekā Baltijas kaimiņiem lielā sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvara dēļ. Prognozējam, ka pēc mazāk nekā mēneša Eiropas Centrālā Banka (ECB) pirmo reizi pēc ilgiem laikiem samazinās savas bāzes procentu likmes. Procentu likmju kursa maiņa veicinās Baltijas mājokļu pieejamības atgūšanās turpināšanos.

2024. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties teju 54 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz zem 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 82 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 43 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā rāda 2024.gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informē Finanšu nozares asociācija.

Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabremzējoties būvniecības tirgum Eiropā, Latvijas būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi meklē sev noieta tirgus ārpus Eiropas Savienības.

Labs piemērs šajā ziņā ir uzņēmums “ZAZA TIMBER”, kurš Austrālijā realizējis jau vairākus projektus un šobrīd plāno attīstīt savu darbību šajā valstī.

Maija sākumā tika aizvadīta lielākā būvniecības un dizaina izstāde Austrālijā “Sydney Build 2024”, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Austrālijā vadītāja Sabīne Kazaka un būvniecības uzņēmums “ZAZA TIMBER”. Šī izstāde vēlreiz apliecināja, ka Austrālijā šobrīd ir liels pieprasījums pēc ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Reaģējot uz mājokļu krīzi vairākos Austrālijas štatos, valdība ir izstrādājusi īpašu mājokļu atbalsta programmu un vietējie uzņēmumi aktīvi meklē starptautiskos sadarbības partnerus, kuri varētu piedāvāt dažādus modulārās būvniecības un koka paneļu būvniecības risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada pavasarī ir mazliet zemāka, nekā pērn rudenī un veido 38,2 punktus.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 49,2% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar rudens aptauju.

Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palicis gandrīz nemainīgs un veido 13,4%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 25,8%, kas ir mazliet vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 11,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 73%, kas ir ne tikai augstākais procents, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bet arī pieaugums par 10 procentpunktiem kopš rudens aptaujas. Tad seko Latgale, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida 58% iedzīvotāju, Kurzeme (46,5%) un Vidzeme (44,7%). Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Rīgas reģionā (43,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mājokļu cenu indekss pērn salīdzinājumā 2022.gadu pieaudzis par 5,9%, kas ir mazākais mājokļu cenu indeksa kāpums Igaunijā kopš 2018.gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Pērn māju cenas Igaunijā gada salīdzinājumā pieaugušas par 6,5%, kamēr dzīvokļu cenas palielinājušās par 5,5%.

Tallinā dzīvokļu cenas pieaugušas par 4,8%, Tallinas apkaimē, kā arī Tartu un Pērnavā – par 9,4%, bet pārējā Igaunijā – par 0,2%.

Tikai ceturtajā ceturksnī mājokļu cenu indekss Igaunijā bijis par 5,8% lielāks nekā 2022.gada oktobrī-decembrī. Māju cenas šajā periodā pieaugušas par 3,2% un dzīvokļu cenas - par 6,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu indekss pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos palielinājies par 2,1%.

Mājokļu, kurā dzīvo tā īpašnieks, cenu indekss Igaunijā pērn bijis par 11,3% lielāks nekā 2022.gadā. Oktobrī-decembrī tas bijis par 8,8% lielāks nekā pirms gada, savukārt ceturkšņa izteiksmē tas palielinājies par 3,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens, kura tuvākās nākotnes plānos ietilpst jauna mājokļa iegāde, visticamāk seko līdzi Eiropas Centrālās bankas lēmumiem par Euribor likmes izmaiņām.

Aktuālās prognozes liecina, ka procentu likme varētu sākt samazināties jūnijā, tomēr Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs norāda, ka tas nav iemesls atlikt plānotu mājokļa iegādi – samazinoties Euribor likmei, mājokļu cenas var pieaugt.

Nekustamā īpašuma tirgus attīstību ietekmē daudz faktoru, īpaši ekonomiskā situācija valstī, kas nosaka pieprasījumu, balstoties uz iedzīvotāju maksātspēju, nodarbinātību, algu līmeni un citiem faktoriem. Ja piepildīsies aktuālās prognozes un Euribor likme gada otrajā pusē pakāpeniski samazināsies, nekustamā īpašuma nozarē sagaidāms pircēju intereses pieaugums. To varētu veicināt arī šī gada pozitīvās prognozes par darba algu reālo pieaugumu – šobrīd tiek lēsts pieaugums aptuveni 7-9 % robežās, tādējādi pieaugs arī iedzīvotāju pirktspēja. Iedzīvotāju aktivitāte reizē ar šogad pazemināto inflāciju var rezultēties ar mājokļu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes nāk un iet, mājokļi paliek

Guntars Cauna, nekustamā īpašuma attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte ir zema, un cilvēki lēmumu par jauna mājokļa iegādi atliek līdz pēdējam brīdim.

Pircēju lielākais izaicinājums ir maksātspēja un finansējuma nodrošināšana nozīmīgajam pirkumam, bet no nekustamā īpašuma attīstītāja tiek sagaidīts – būvēt gudras un ilgtspējīgas mājas “new normal” apstākļos par šī brīža maciņa biezumu. Vai tas ir iespējams un ko mājokļu meklētājiem sagaidīt?

Izvēloties dzīvokli jaunajā projektā, cilvēkiem vissvarīgākie aspekti ir – cena, zemi komunālie maksājumi, stāvvietas iespējas, ēkas energoefektivitāte, atrašanās vieta un dzīvokļa lielums, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veicis Kantar. Šie ir pragmatiski un pamatoti mājokļu meklētāju kritēriji, pēc kuriem vadīties, izvēloties savu nākamo dzīves telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vājās hipotekārās kreditēšanas reģionos iemesls ir zemās nekustamo īpašumu cenas

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas

Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.

Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.

Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ.

Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Būtiski palielinās interese par kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanu

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā būtiski audzis pieprasījums pēc hipotekārā kredīta ņēmēju dzīvības apdrošināšanas, visbiežāk apdrošinot saistības dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Life statistika par 2023.gadu.

No kopējā kredītņēmēju skaita pērn savas saistības izvēlējās apdrošināt 45% klientu, kas ir par 20% vairāk nekā pirms gada. Visbiežāk apdrošināšanu izmantojuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 45 gadiem, kuru hipotekārā kredīta saistību termiņš ir ilgāks par 15 gadiem.

Aizvadītajā gadā visbiežāk dzīvību apdrošinājuši iedzīvotāji, kuri iegādājušies dzīvokli, - šo klientu skaits veido teju 70%. Lai gan aizdevumi vairāk izsniegti sērijveida dzīvokļu tirgū, liela interese par dzīvības apdrošināšanu ir arī jauno projektu pircēju vidū, kur vidējās aizdevuma summas pārsniedz 100 000 eiro.

"Iedzīvotāji kļūst atbildīgāki - šis ir galvenais iemesls, ar ko skaidrojams aktivitātes pieaugums. Tāpat ģimenēs arvien biežāk runā un domā par dzīves situācijām, kas var pēkšņi radīt finansiāli nelabvēlīgus apstākļus. Mājokļa iegāde ir svarīgs lēmums, ko cilvēki visbiežāk īsteno vienu vai pāris reižu dzīvē, tāpēc arvien vairāk izvēlas nodrošināties, lai neparedzamu notikumu rezultātā tuvinieki netiktu atstāti ar pārlieku lielu saistību slogu," skaidro Agnese Zvaigznīte, bankas Citadele grupas uzņēmumu CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē cilvēkiem aktuāla kļuvusi izdevumu pārskatīšana, meklējot veidus, kā ietaupīt līdzekļus vai izkļūt no parādu jūga. Šim nolūkam vērts apsvērt esošo kredītu pārkreditēšanu – vienojoties par zemākām procentu likmēm, rodas iespēja ietaupīt, sākot no dažiem simtiem līdz pat tūkstošiem eiro.

To apliecina arī reāli pieredzes stāsti. Tā, piemēram, Armands aizņēmās 2000 eiro uz pieciem gadiem jeb 60 mēnešiem ar 38% likmi. Nedaudz vairāk kā divus gadus jeb 27 mēnešus viņš veica regulāro maksājumu 97 eiro apmērā, tomēr apstākļu spiests viņš no pieejamā limita aizņēmās vēl 100 eiro. Ikmēneša maksājumu tas izmainīja uz 95 eiro, kas Armandam radīja aizdomas – kāpēc, paņemot papildus naudu, atdodamā summa samazinās? Izrādījās, ka līdz ar papildus aizņemtajiem līdzekļiem atmaksas termiņš sākās no jauna. Proti, nav starpības, cik lielu summu viņš vēl izņemtu, aizdevums atkal jāatmaksā 60 mēnešus.

Latvijas kredītņēmēju palīdzības programma Armandam piedāvāja risinājumu - pārkreditēja šo aizdevumu uz teju divreiz mazāku likmi 18% apmērā uz 4 gadiem jeb 48 mēnešiem. Tādējādi Armanda ikmēneša maksājums samazinājās līdz 63,45 eiro, kopumā ļaujot nepārmaksāt un ietaupīt 2654,40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā ik gadu uzbūvēto jauno mājokļu skaits līdz 2026.gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu samazināties par 35%, prognozē pētniecības organizācija "Euroconstruct", brīdinot par vērienīgu mājokļu trūkumu turpmākajos gados.

"Euroconstruct" prognozes liecina, ka 2026.gadā Vācijā tiks pabeigti vien 175 000 mājokļu jeb par 95 000 mazāk nekā 2023.gadā.

Tikai Zviedrijā no 19 izanalizētajās Eiropas valstīm tiek prognozēts straujāks pabeigto dzīvokļu skaita kritums nekā Vācijā.

"Jaunu mājokļu būvniecība Vācijā bieži vien vairs nav iespējama, galvenokārt būvniecības un finansēšanas izmaksu straujā pieauguma dēļ. Politiķi pagaidām vēl nav uzlabojuši pamatnosacījumus," skaidro izpētes institūta "Ifo" būvniecības eksperts Ludvigs Dorfmeisters.

Eksperti uzskata, ka bez nodokļu samazinājumiem un mērķtiecīgām subsīdijām 2027.gadā Vācijā trūks aptuveni 830 000 dzīvokļu.

"Būvniecība šobrīd ir būtībā neiespējama. Ikviens, kurš šodien veiks būvniecību, bankrotēs," norāda Centrālās nekustamo īpašumu komitejas vadītājs Andreass Materns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 1,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,6%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,1%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, mājokļu cenas samazinājās par 2,5%. Jauniem mājokļiem cenas kāpa par 4,5%, bet lietoti mājokļi bija par 4,7% lētāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2023.gada 4. ceturksnī bija par 88,5% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 101,2%, bet lietotiem mājokļiem - par 84,5%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 1. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 14.jūnijā.

2023.gada 4. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 1. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 14.06.2024.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,1%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%.

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,7%. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 1,9%, bet lietoti mājokļi bija par 4,0% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2024.gada 1. ceturksnī bija par 93,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 97,6%, bet lietotiem mājokļiem - par 91,4%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 2. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 13.septembrī.

2024.gada 1. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 2. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 13.09.2024.

Komentāri

Pievienot komentāru