Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv,29.12.2023

Jaunākais izdevums

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

"Ne visi no šiem projektiem realizēsies, bet daļa noteikti kļūs par investīciju veiksmes stāstiem. Redzam, ka liela interese ir par projektiem enerģētikas un IKT jomā, attīstās arī ražošana, paplašinot esošās ražotnes un būvējot jaunas," pauž Štrovalde.

Viņa norāda, ka piesaistīto investīciju apmērs šogad, salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieaudzis par aptuveni 30%.

LIAA pārstāvji min, ka investīciju piesaisti sekmēja globālās tendences viedās enerģētikas sektora izaugsmē. Valsts īstenotā politika atjaunojamās enerģijas jomā stimulē jaunu investīciju ienākšanu. Vairāki sāktie projekti viedās enerģētikas nozarē ir savstarpēji papildinoši un nākotnē veidos vērtību ķēdi, kas sekmēs gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan sniegs iespēju kļūt par elektroenerģijas eksportētājvalsti.

Tāpat LIAA pārstāvji uzsver, ka sava loma ir arī tādiem ekonomikai nozīmīgiem projektiem kā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parks "Elwind". Tas rada priekšnoteikumus ūdeņraža un citu tehnoloģiju attīstībai ar augstu energoietilpību. Šobrīd šajā virzienā strādā tādi uzņēmumi kā "Stena Line", bet uzņēmums "Fokker Next Gen" Latvijā iecerējis strādāt pie pasažieru lidmašīnu ar ūdeņraža dzinēju attīstības.

No realizētajiem investīciju projektiem Štrovalde atzīmē metālapstrādes uzņēmumu "Marcegaglia" no Itālijas. "Tas bija viens no pirmajiem gadījumiem Eiropas Savienībā (ES), kur, sadarbojoties valsts pārvaldei, Eiropas Komisijai un citām institūcijām, izdevās juridiski korektā veidā pārņemt Krievijas kapitāla uzņēmuma "Severstal" meitassabiedrību Latvijā," viņa skaidro.

Tāpat Rīgā biznesa pakalpojumu centru 2023.gadā atklāja Šveices farmācijas uzņēmums "Roche", bet Liepājā ienāca Somijas uzņēmums "Crimppi", kurš ražo dažādus instalācijas materiālus.

LIAA pārstāvji uzsver, ka pozitīva loma investīciju piesaistē un jaunu darba vietu izveidošanā 2023.gadā bija bioekonomikas sektoram, kas skaidrojams ar vairāku Latvijā jau pārstāvētu uzņēmumu darbības paplašināšanu - gan investējot iekārtās, gan radot jaunas darba vietas. Līdzīga tendence vērojama arī IKT nozarē, kur vairāki uzņēmumi turpina paplašināties.

Vairāki nozīmīgi projekti identificēti ar LIAA ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs palīdzību. Kopumā LIAA ir ekonomiskās pārstāvniecības 20 valstīs, kuras sniedz atbalstu Latvijas eksportētājiem un strādā investīciju piesaistes jomā. Lai celtu pārstāvniecību kapacitāti investīciju piesaistes jomā, 2023.gadā papildu cilvēkresursi tika piesaistīti pārstāvniecībām Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA stratēģijā izvirzītie mērķi laika posmā no 2023. līdz 2025.gadam ir piesaistīt investīcijas divu miljardu eiro apmērā, nodrošinot 7500 jaunu darba vietu izveidi. 2024.gadā LIAA izvirzītais mērķis ārvalstu investīciju piesaistei ir 660 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.

K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāk koncentrēsies investīciju piesaistei, veicot iekšēju reorganizāciju, atalgojuma sistēmas maiņu un procesu digitalizāciju. Ir plāns līdz 2029. gadam piesaistīt 2 miljardus investīciju gadā, intervijā Dienas Biznesam pauž jaunā LIAA vadītāja Ieva Jāgere.

Fragments no intervijas

Pieņemu, ka, startējot LIAA vadītāja amata konkursā, ekonomikas ministram likāt priekšā plānu, kā realizēt samērā ambiciozo LIAA darbības stratēģiju līdz 2029. gadam, kas paredz aģentūrai kļūt par labāko uzņēmumu atbalsta institūciju Ziemeļeiropā. Ko piedāvājāt savā redzējumā?

Viens no galvenajiem kritērijiem konkursā bija pieredze investīciju piesaistē, jo tas ir segments, ko LIAA grib stiprināt savā iekšienē. Otrs kritērijs bija kandidāta redzējums par LIAA stratēģisko attīstību. Tas bija arī viens no konkursa uzdevumiem – katram pretendentam sagatavot savu piedāvājumu LIAA nākotnes attīstībai. Savā redzējumā prezentēju trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, būtiski kāpināt piesaistīto investīciju apjomu Latvijai. Otrkārt, eksportējošo uzņēmumu apkalpošana, lai viņi varētu kāpināt apjomus esošajos tirgos un vairāk varētu diversificēt tirgus. Te ir paredzams liels darbs mūsu ārvalstu pārstāvniecībām. Treškārt, runa ir par LIAA iekšējo procesu efektivitātes uzlabošanu, digitalizāciju aģentūrā, pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja ir izsludinājusi jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Iepriekšējo konkursu uz šo amatu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aprīlī nolēma izbeigt bez rezultāta.

Starp jaunā konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām ir atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu", lai varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpat tiek prasīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai inženierzinātnēs, turklāt vēlams ir maģistra grāds.

Pretendentiem uz LIAA direktora amatu jābūt ar pēdējo desmit gadu laikā iegūtu vismaz triju gadu ilgu pieredzi organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā. Tāpat kandidātiem jābūt pieredzei darbā privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: ES fondu izlietojums nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos

LETA,26.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reformā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Izmaiņas būs ļoti lielas," teica Valainis, informējot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku.

Tāpat viņš norādīja, ka reformā mainīsies gan LIAA darbinieku skaits, gan arī darbinieku atbildības sfēras, tostarp turpmāk LIAA darbaspēka resursi tiks koncentrēti darbam ar investīcijām un eksportu. "Investīciju jomā mēs plānojam trīskāršot darbinieku skaitu (..), tāpat vairākas reizes palielināsim eksporta darbinieku skaitu," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc Valaiņa teiktā, paredzēts arī būtiski samazināt LIAA departamentu skaitu, kas šobrīd ir tuvu pie 20, kā arī visās iestādes nodaļās - gan reģionālajās, gan arī ārvalstu - tiks ieviesta darba vērtēšanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir jāturpina radīt priekšnoteikumi zinātņietilpīgo uzņēmumu atbalstīšanai

Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja,27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rīkojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā iecelts Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits, informē LIAA.

Šo amatu viņš pildīs uz laiku līdz jaunā direktora atlases konkursa noslēgumam.

Kā viens no galvenajiem uzdevumiem Bremšmitam būs LIAA iekšējās reorganizācijas procesa vadība, kura mērķis ir padarīt efektīvāku iestādes darbu, uzsvaru liekot uz investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jautājumiem.

Bremšmits līdz šim ieņēma EM valsts sekretāra vietnieka amatu tautsaimniecības jautājumos, kā arī uzkrājis nozīmīgu pieredzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur departamenta direktora amatā bija atbildīgs par reģionālās politikas un reģionālo atbalsta pasākumu, tai skaitā uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras pasākumu izstrādi, Latgales Speciālās ekonomiskās zonas regulējumu, nodokļu atbalsta instrumentu izstrādi un citiem jautājumiem. Kopš 2006.gada Bremšmits ieņēmis dažādus amatus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, bet 2024.gadā tika pārcelts darbā uz EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7.līdz 12.maijam Hamburgā, Vācijā, norisināsies Latvijas dienas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Latvijas dienas norisināsies Hamburgas ostas svētku laikā, un pasākums ir daļa no LIAA īstenotās ārējās mārketinga stratēģijas "#MissionLatvia".

LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja norāda, ka, organizējot Latvijas dienas Vācijā, LIAA vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību un uzrunāt potenciālos investorus.

Latvijas dienās no 7. līdz 10.maijam ir plānota satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) dalība Hamburgas ostas svētku oficiālajā programmā un Latvijas-Hamburgas biznesa forumā, kuru organizē LIAA kopā ar Hamburgas Ekonomikas un inovāciju ministriju, Hamburgas tirdzniecības kameru, un Hamburgas ostu.

Uzņēmēji aicināti pieteikties dalībai oficiālajā delegācijā, kas ļaus dibināt jaunus kontaktus un sadarbības ar interesējošo nozaru uzņēmumiem, kā arī iepazīt digitalizācijas, mākslīgā intelekta, transporta un loģistikas, enerģētikas un inovāciju, jaunuzņēmumu jomas Vācijā. Darba programma Latvijas uzņēmējiem tiks veidota sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atkrastes vēja parka ELWIND jaudu Latvijas teritorijā plānots kāpināt līdz 1000 MW

Db.lv,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir papildu 70 miljonus eiro aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem konkurētspējas veicināšanai

LETA,05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai, kas paredz precizēt aizdevumu programmas īstenošanai pieejamo valsts budžeta finansējumu, piešķirot papildu 70 miljonus eiro.

Tostarp 2024.gadā un 2025.gadā piešķirti papildu pa 30 miljoniem eiro, bet 2026.gadā - 10 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem, kā arī veicināt jaunas investīcijas uzņēmējdarbības paplašināšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 2022.gada 19.janvāra līdz 2022.gada 2.maijam organizēja Aizdevumu programmas pirmās atlases kārtas pieteikumu iesniegšanu, kurā tika saņemts liels pieteikumu skaits. Savukārt 2022.gada 3.novembrī tika izsludināta projektu izvērtēšanas sākšana slēgtā atlases kārtā, kura paredzēta pirmās atlases kārtas komersantiem, kuriem nepietika finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja jaunu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Jaunās atbalsta programmas ietvaros LIAA īstenos trīs aktivitātes, pārņemot un turpinot labāko praksi no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda attiecīgām programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien oficiāli informējis Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu bez rezultāta, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra.

Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā tika izsludināts konkurss uz LIAA vadītāja amatu, kurā kopumā pieteicās 52 kandidāti, bet līdz trešajai kārtai šā gada martā nonāca pieci pretendenti.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu investoru interese par Latviju ir pozitīva – kā nodrošināt tās ilgtspēju?

Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos,11.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA prezentēs Expo 2025 Osaka Baltijas paviljonu

Db.lv,13.11.2024

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) "Facebook" lapā šodien plkst.16 būs vērojama starptautiskās izstādes "Expo 2025 Osaka" Baltijas paviljona prezentācija, informē LIAA.

LIAA ir parakstījusi līgumu ar personu apvienību "Kettler" par Baltijas paviljona veidošanu "Expo 2025 Osaka". Baltijas paviljons, ko veido Latvija kopā ar Lietuvu, izstādē tiks pārstāvēts ar konceptu "We Are One".

Baltijas paviljons apmeklētājus aicinās iepazīties ar reģiona unikalitāti - Ziemeļeiropas dabas daudzveidību un tās nozīmi cilvēka dzīvē, saglabāto kultūras un nemateriālo mantojumu, kā arī radošumu un kopienu sparu, kas virza inovācijas visdažādākajās jomās, min LIAA pārstāvji.

Tāpat LIAA atzīmē, ka koncepcija "We Are One" izceļ dabas, cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbību. Tās mērķis ir atklāt un rosināt cilvēcīgās sadarbības spēku labākas nākotnes veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores amatā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir iecēlis Ievu Jāgeri, informē Valsts kancelejā.

Jāgere ir finanšu un investīciju eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi korporatīvajās finansēs un ir vadījusi liela apjoma investīciju piesaistes darījumus. Konkursa uzvarētājas līdzšinējā darba vieta ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Tāpat Jāgere ir finanšu un investīciju konsultāciju uzņēmuma "Callidus Capital" vadošā partnere un neatkarīga "Indexo" Iekšējās revīzijas komitejas locekle.

Laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam Jāgere bijusi "Callidus Capital" izpilddirektore, bet vēl iepriekš vairāk nekā trīs gadus uzņēmumā "Oaklins Baltics" ieņēmusi korporatīvo finanšu vadītājas amatu un bijusi atbildīga par dažādu klientu investīciju piesaisti un darījumu vadīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) slēgs 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamā informācija.

Iepirkums tiks veikts sarunu procedūrā, jo līguma izpildi var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs, nepastāvot konkurences apstākļiem tehnisku iemeslu dēļ.

Līgums izpildāms līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Iepirkuma gala ziņojumā teikts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. "Michelin" restorānu ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

LIAA aģentūrai LETA norādīja, ka plašāka informācija par līgumu būs pieejama 26.septembrī. Patlaban atbilstoši līguma noteikumiem LIAA plašāku komentāru sniegt nevar.

LETA jau vēstīja, ka pērn novembrī LIAA noslēdza līgumu ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" 150 000 eiro apmērā par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rinkēvičs: Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā

LETA,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā cikla inkubācijas programmā visā Latvijā uzņemti 96 komersanti, kuru uzdevums būs trīs gadu laikā attīstīt savus inovatīvos produktus vai pakalpojumus, apliecinot to eksporta potenciālu.

“Inkubācijas programmā esam uzņēmuši 52 inovatīvus un 44 eksportspējīgos un tehnoloģiju jomā strādājošos uzņēmumus. Uzņēmumi darbojas cilvēka dzīves kvalitātes un veselības uzlabošanas, aprites ekonomikas un klimata jautājumu risinājumu jomā. Ir arī vairāki biofarmācijas produktu ražotāji un uzņēmumi, kuri strādā pie zināšanās balstītu informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības. Mēs novērtējam, kā mainās uzņēmējdarbības vide un to, ka uzņēmumi domā par ilgtspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka ekonomikā notiek pārmaiņas un pakāpeniski virzāmies uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Noskaidrots Expo 2025 Osaka Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētājs

Db.lv,23.07.2024

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Vizualizācijas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju Biznesa centra un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas īstenotajā apmācību programmā "Inovāciju akadēmija" līdz šim ir tapušas vairāk nekā 100 biznesa idejas, informē LIAA.

Programmā "Inovāciju akadēmija" zināšanas trīs gadu laikā ieguvuši 443 dalībnieki un izstrādāti 110 dažādi jauni produkti un pakalpojumi, tostarp risinājums astoņzobu mizgrauža apkarošanai - kukaiņu "armija", kas iznīcina astoņzobu mizgrauža olas un aizsargā mežus, alternatīvas ūdeņraža tehnoloģijas, izmantojot UV starojumu, kā arī pārvietojamais bioreaktors mikroorganismu fermentācijas pētījumu procesu veicināšanai.

“Šī programma būs paraugs turpmākajām LIAA iniciatīvām šajā jomā, jo, to īstenojot, mēs iemācījāmies, kā veidot sadarbību starp universitātēm un valsts pārvaldi, kā piesaistīt labākos mentorus un lektorus. Esmu lepns, kā esam savienojuši akadēmiskās zināšanas ar prasmēm un jaunajiem uzņēmējiem. Mūsu mehānisms nepārtraukti ticis uzlabots un to varēsim izmantot nākotnē,” atzīst LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai diskutētu par plašākām sadarbības iespējām ar mērķi piesaistīt starptautisko investoru uzmanību un veicinātu alternatīva finansējuma, t.sk. privāto investīciju, piesaisti Rail Baltica projektam, projekta centrālais koordinators RB Rail AS tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs vadītājiem un viņu vietniekiem.

Privāto investoru piesaistei ir labs potenciāls, un jau notikušas pirmās sarunas ar starptautiskiem uzņēmumiem.

Tikšanās laikā RB Rail AS pārstāvji informēja LIAA par projekta virzību, atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes pētījuma rezultātiem un finansēšanas plāna izstrādes progresu, kas ietver arī alternatīvā finansējuma piesaisti Rail Baltica projekta ieviešanai.

Kā sarunā uzsvēra LIAA direktors Raivis Bremšmits, "Rail Baltica stratēģiskā nozīmība pēdējos gados ir tikai augusi, tādēļ arī no LIAA puses esam gatavi iesaistīties, lai palīdzētu ar nepieciešamo investīciju piesaisti projekta īstenošanā. Strādāsim ciešā sadarbībā ar Rail Baltica komandu, lai sagatavotu investoriem interesantu piedāvājumu līdzdalībai Rail Baltica infrastruktūras attīstībā".

Komentāri

Pievienot komentāru