Ekonomika

Ar missionLatvia palīdzību plānots piesaistīt aptuveni 2,45 miljardus eiro

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prezentējusi Latvijas valsts tēla stratēģiju “missionLatvia”, kuras mērķis ir panākt vienotu Latvijas pozicionējumu un veidot pievilcīgu valsts tēlu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.

“missionLatvia” jeb valsts ar misiju ir Latvijas starptautiskais pozicionējums, ar kuru tiks veidotas asociācijas globālā mērogā, kā par valsti, kas apzinās pārmaiņu nepieciešamību un rīkojas kopēja mērķa vārdā. “missionLatvia” stratēģija paredz arī vienotu pieeju, kā stāstīt par Latviju starptautiski, ar vienotu komunikācijas materiālu palīdzību. Tāpat valsts tēla stratēģiskais mērķis ir iestāties par dabas un ilgtspējas vērtībām, atbalsot un veicinot inovāciju attīstību Latvijas mērogā.

“Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīt savu ekonomiku un kļūt stiprākai, pārtikušākai, drošākai. Tehnoloģijas attīstās un pārveido mūsu ikdienu. Atrašanās digitālajā vidē dažādām paaudzēm ļauj attīstīt karjeras iespējas, pilnveidot savas spējas un talantus, apgūt ko jaunu. Katram no mums ir unikālas prasmes un idejas, lai radītu inovācijas un jaunas darba vietas. Jo kopā mēs radām sabiedrību, kura ir pārtikusi un inovatīva, kopā radām plaukstošu ekonomiku, kopā rūpējamies par savu valsti ar misijas apziņu par Latviju un kopā arī veidojam priekšstatu par Latviju pasaulē,” pauž ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Tiek prognozēts, ka ar valsts tēlu turpmāko trīs gadu laikā izdosies kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz 2,45 miljardiem eiro. Paredzams, ka ar “missionLatvia” pozicionējumu izdosies palielināt arī gada vidējo nomaksāto nodokļu apmēru par 150 miljoniem eiro, veicināt eksportu par 300 miljoniem, kā arī palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā par vidēji 35 miljoniem gadā.

“Diskusijas par Latvijas valsts pozicionējumu, kas sekmētu gan eksporta gan investīciju apjoma pieaugumu, vienmēr ir bijušas ļoti karstas. Šobrīd, iesaistot dažādu nozaru viedokļu līderus, esam definējuši valsts tēla vērtības un radījuši jaunu ietvaru “missionLatvia”, lai vienota vēstījuma veidā stāstītu par Latviju kā valsti, kurā ir ne tikai skaista daba, labs gastronomiskais piedāvājums un bagāta kultūras dzīve, bet arī strauji augoša uz inovācijām balstīta ekonomika,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Lai veiksmīgi izstrādātu “missionLatvia” stratēģiju, veikts pētījums desmit mērķa valstīs, kurā noskaidrots, ka Latvijas vidējais atpazīstamības rādītājs Eiropā ir 50%, visaugstākā atpazīstamības līmenis 67% Somijā un 59% Zviedrijā, savukārt, Amerikas Savienotajās Valstīs mazliet zemāk 31% un Āzijas valstīs – 20%. Šie rezultāti ļauj secināt, ka kopumā Latvijas atpazīstamības līmenis ir labs, ar tendenci – jo tuvāk Latvijai, jo atpazīstamība augstāka. Šī pētījuma ietvaros noskaidrotas arī ārvalstu zināšanas par Latviju, kas pamatā tiek saistītas ar lokāciju un vēsturi, kā arī vēlmi apmeklēt Latviju. Tā kā pašreiz Latvija ar ilgtspēju un inovācijām tiek saistīta reti, tad tieši šis izvēlēts par “missionLatvia” komunikācijas fokusu.

Tēls “missionLatvia: Valsts ar misiju” veidots balstoties arī uz Latvijas tautas nacionālajām iezīmēm, ar to ka latvieši vienmēr bijuši ar misijas apziņu, radošumu un milzīgām darba spējām, pasaulē sevi pierādot kā talantīgus, inovatīvus un nenogurdināmus cilvēkus. Misiju pieeja balstīta uz atziņu, ka pārmaiņas var sākties no viena cilvēka, vienas idejas, vienas ierosmes, taču tās kļūst iespējamas, tikai tautai sanākot kopā un risinot izaicinājumus kopīgi. “missionLatvia” tiek stāstīts caur Latvijas cilvēku vērtībām un par to, ko viņi spēj dot pasaulei. Tas ir stāsts par katru iedzīvotāju, kurš gatavs līdzdarboties, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē, risinot ne tikai Latvijas sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus, bet arī sniedzot ieguldījumu Eiropas mērogā.

Latvija pirmie pasaulē izmantos Misiju pieeju kā mehānismu darbību koordinēšanai un savienojumu radīšanai, lai sasniegtu rezultātu. Pašreiz galvenās iezīmētās misijas ir Misija “Jūra 2030”, kuras mērķis ir ar inovācijām samazināt Baltijas jūras piesārņojumu, kā arī Misija “DNS” ar mērķi saglabāt un digitalizēt Latvijas kultūras mantojumu, papildinot to ar tehnoloģijām un inovācijām, tādejādi ļaujot notikumiem un tradīcijām dzīvot ilgāk un ārpus to fiziskās norises vietas.

Līdz šim izstrādāta ne vien “missionLatvia” stratēģija un dizaina identitāte, bet radīta arī platforma un publiskā resursu bāze www.latvia.eu, kurā tiek apkopoti pieredzes stāsti un informācija, kas palīdzēs starptautiski vienoti stāstīt par Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,067 miljardi eiro, kas ir par 368,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos pieauguši par 1,074 miljardiem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 9,497 miljardus eiro, kas ir par 363,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,927 miljardus eiro, kas ir par 271,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 92,5 miljoniem eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 571,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 7,762 miljardi eiro, kas ir par 300,3 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos pieauguši par 849 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,325 miljardus eiro, kas ir par 297,7 miljoniem eiro jeb 4,2% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,116 miljardus eiro, kas ir par 207,2 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,209 miljardu eiro apmērā, kas ir par 90,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 437,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 13,414 miljardi eiro, kas ir par 356,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gadu nodokļu ieņēmumi pērn pieauguši par 1,188 miljardiem eiro jeb 9,7%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā veidoja 12,639 miljardus eiro, kas ir par 352,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 10,514 miljardus eiro, kas ir par 238,9 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,126 miljardu eiro apmērā, kas ir par 113,6 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā bija 775,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 12,8% lielāki nekā 2022.gada pirmajā pusgadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 6,209 miljardus eiro, kas ir par 272,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,201 miljardu eiro, kas ir par 201,1 miljonu eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,009 miljardu eiro apmērā, kas ir par 71,8 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 371,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,326 miljardi eiro, kas ir par 185,7 miljoniem eiro jeb 4,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos četros mēnešos bija par 513,8 miljoniem eiro jeb 13,5% lielāki nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,08 miljardus eiro, kas ir par 188,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,439 miljardus eiro, kas ir par 156,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 640,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 246,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grafiskā dizaina studija Teika - Latvijas valsts tēla MissionLatvia vizuālās identitātes izstrādātāji, Rīgas Tehniskās universitātes atjaunotās identitātes un jauno pasažieru elektrovilcienu krāsojuma dizaina veidotāji, svin 10 gadu pastāvēšanu ar jaunu identitāti un vadību.

No 2022. gada nogales Teika vadību, uzņemoties izpilddirektores pienākumus, pārņēmusi mārketinga speciāliste Anete Aramina. A.Aramina guvusi pieredzi projektu vadībā un klientu servisā, 10 gadus strādājot ar mārketinga un reklāmas projektiem sadarbībā ar lielākajiem Latvijas zīmoliem. Jaunā uzņēmuma vadītāja strādājusi tādās vadošajās Latvijas radošajās aģentūrās kā WKND, CUBE, kā arī vadījusi starptautisku dizaina komandu ar vairāk nekā 20 dizaina profesionāļiem AS Printful Latvia. Tāpat arī pēdējā gada laikā dizaina studijai Teika piesaistīti vairāki izcili radošie talanti.

Teika mainījusi savu juridisko nosaukumu uz Studio Teika, kā arī izstrādājusi jaunu logotipu un identitātes elementus. “10 gadi šķita labs iemesls atskatīties uz Teika zīmola vēsturi un nospraust jaunus mērķus. Lokālo un Baltijas tirgu jau labi pārzinām, nākošajā desmitgadē gribam Latvijas radošos talantus arvien vairāk realizēt ārpus tās. Jaunā identitāte ir solis starptautiskā virzienā“, saka Studio Teika vadītāja Anete Aramina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eksperti: Eiropā varētu rasties ievērojama neizmantota LNG importa kapacitāte

LETA--POLITICO, 22.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstis varētu iztērēt vērienīgus finanšu līdzekļus sašķidrinātās gāzes (LNG) importa infrastruktūrai, kas tām nebūs nepieciešama, secinājuši ASV domnīcas "Enerģijas ekonomikas un finanšu analīzes institūts" (IEEFA) eksperti.

Steidzoties atrast alternatīvus piegāžu avotus gāzei, kas pa cauruļvadiem tika importēta no Krievijas, Eiropas valstis, jo sevišķi Vācija, paātrināja plānu realizāciju attiecībā uz jaunas LNG importa infrastruktūras izveidi, lai no ASV, Kataras un citām valstīm saņemtu ar kuģiem piegādātu gāzi.

Taču jauns IEEFA pētījums liecina, ka Eiropas valstis varētu būt pārcentušās, un pašreizējā plānotā importa kapacitāte līdz 2030.gadam, visticamāk, pārsniegs pieprasījumu.

Ja tiks realizēti pašreizējie infrastruktūras attīstīšanas plāni, LNG termināļu jauda Eiropā, ietverot Lielbritāniju, Norvēģiju un Turciju, kas cieši saistītas ar Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu, varētu pārsniegt 400 miljardus kubikmetru gadā, norāda IEEFA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn par 11,9 % samazinājies Latvijas preču eksporta un importa apgrozījums

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru