Izaicinājumi mūsdienās ir saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tās būtību, tajā pašā laikā ļaut tai augt. Rīgai vajadzētu koncentrēties uz sabiedriskā transporta tālāku attīstību, tā DB pauž Gehl Architects partnere un izpilddirektore Henriete Vamberga (Hanriette Vamberg).

Rīgas dome šogad ir noslēgusi sadarbības memorandu ar starptautiski pazīstamā dāņu arhitekta Jana Gēla (Jan Gehl) biroju, lai sekmētu pilsētas ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas izveidi.

Fragments no intervijas

Jūsu uzstāšanās nosaukums BREL forumā – Pilsēta cilvēkiem. Kāpēc par to ir jārunā? Vai tas nav pašsaprotami?

Diskusija par to, ka pilsētas ir jāpadara cilvēkiem draudzīgākas, ērtākas, aizsākās aptuveni sešdesmitajos gados modernisma arhitektūras kontekstā – bija raksturīgi apjomīgi ēku bloki, lieli transporta savienojumi, neieinteresētība mazos mērogos. Toreiz bija dzirdamas šaubu pilnas balsis no dažādām pusēm, tostarp ASV, vai tas, kā tiek veidotas pilsētas, ir īsti pareizi. Tiesa, tobrīd šo diskusiju auditorija bija pavisam neliela. Arī dāņu arhitekta Jana Gēla domubiedru toreiz bija pavisam maz. Viņš gan ceļoja diezgan daudz, satika līdzīgi domājošos, runāja par cilvēku vajadzībām, meklēja labos piemērus. Šis cilvēku tīkls paplašinājās, diskusija gāja plašumā, un tagad runāt par pilsētām cilvēku kontekstā ir pilnīgi normāli. Likt cilvēku, viņa vajadzības priekšplānā pilsētplānošanā tagad ir norma. Šīm pārmaiņām vajadzēja aptuveni piecdesmit gadus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kas ir tās «sastāvdaļas», kuru dēļ par pilsētu var teikt – iedzīvotājiem draudzīga, ērta?

Viena no pilsētas pamatambīcijām būtu panākt to, ka iedzīvotājiem ir izvēles iespējas. Pilsēta kopj, veicina noteiktu dzīves stilu, piemēram, padara vienkāršāku pārvietošanos ar divriteni, rada iespēju kājāmgājējiem, pastaigām, nosaka, kāds ir izglītības standarts, kāda ir cilvēku iesaistītība. Cilvēkiem tad ir vieglāk izdarīt gudru izvēli, atbalstot, kādā virzienā sabiedrība attīstās. Politikas veidošanas jautājumi «grozās» ap to, kā cilvēks redz pats sevi pilsētā, savus bērnus izaugot, dibinot ģimeni, novecojot. Pilsēta ir kā saimnieks, kurš uzņemas atbildību par cilvēkiem, kuri dzīvo tajā, pieņemot atšķirības.

Jūs stāstāt par Kopenhāgenas pieredzi, padarot to pievilcīgu ikdienas dzīvei. Kā ir ar Rīgu, vai tajā saskatāt šos nepieciešamos komponentus, vai to trūkst?

Rīgai ir paveicies tajā ziņā, ka te jau ir daudz pamatlietu; ir saprotama pilsētas struktūra, centrs ir blīvs, vienotā tīklā ir plaši bulvāri un mazākas ieliņas, upe. Ja šādu pamatlietu nav, ir krietni vien sarežģītāk kaut ko iedzīvināt. Turklāt ir jomas, kas jau pašlaik labi darbojas. Varbūt ir jārunā par līdzsvaru transporta veidu izmantošanā, turpinot investēt sabiedriskajā transportā, ieguldot velosipēdistiem piemērotā infrastruktūrā, savienojot dažādus tīklus. To ir vienkāršāk panākt, ja bāze ir laba. Manuprāt, Rīga ir nogājusi gana tālu ceļu, tagad jāturpina iesāktais.

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi sadarbības memorandu ar Jana Gēla arhitektu biroju. Kāds ir šīs sadarbības mērķis?

Svarīgākais mērķis ir mobilitātes stratēģijas sagatavošana. Šis ir vietējās komandas uzdevums, mūsu loma ir padomu sniegšana procesa gaitā, kā arī pašas stratēģijas sakarā. Publiskajam sektoram sniegsim atbalstu, savus ieteikumus, kādus risinājumus izvēlēties, kā arī stāstīsim, informēsim par pieredzi, kas varētu iedvesmot, un, iespējams, kāda no tām varētu tikt «pārtulkota» Rīgas kontekstā. Mēs esam kā labs draugs vai vecākais brālis, kas atbalsta un iedvesmo, virzot spert soļus pareizajā virzienā.

Ja pilsēta nav pārāk turīga, kā noteikt prioritātes? Vajadzību vienmēr ir krietni vairāk nekā iespēju tās piepildīt un apmierināt.

Ir svarīgi dažādus mērķus savstarpēji saskaņot. Pārāk bieži redzam, ka, piemēram, veselības aprūpe, mobilitāte, pilsētplānošana, ekoloģija ir atsevišķas spēcīgas jomas, tās ir nodalītas, tām ir savi mērķi, taču to darba kartība varētu būt diezgan cieši saistīta. Tas ir arī veids, kā palielināt investīcijas, salīdzinot ar situāciju, kad katrai jomai ir nedaudz naudas, ar ko rīkoties. Tas ir domāšanas veida maiņas jautājums.

Kādas, jūsuprāt, šobrīd Rīgai ir stiprās un vājās puses?

Stiprā puse ir esošā transporta sistēma, kas varētu tikt tālāk attīstīta. Citās pilsētās, kur strādā mūsu birojs, nekā tamlīdzīga nav. Ēku kvalitāte lielā daļā ir gana augsta, potenciāls interesantām un atraktīvām darbavietām ir, iedzīvotāju koncentrācija ir augsta, ir drošība.

Protams, ir daži izaicinājumi – atsevišķās vietās ir liela satiksmes intensitāte, kura nodala šīs apkaimes no citām, viens no tipiskajiem piemēriem ir dzelzceļš, kas Rīgas centru nošķir no tirgus rajona un Latgales priekšpilsētas. Tur ir ne tikai sliedes, bet arī plata iela ar intensīvu automašīnu plūsmu, tuneļi, cilvēkam tur nav vienkārši orientēties, atrast ceļu. Un šis rajons noteikti nav pārāk draudzīgs cilvēkiem ratiņkrēslos vai jaunajām māmiņām ar bērnu ratiem. Savienot dažādas apkaimes, piedāvājot patīkamu pieredzi, kā nokļūt no viena punkta citā, lai tas nav dramatiski, ir viens no uzdevumiem.

Visu rakstu Priekšplānā - cilvēks lasiet otrdienas, 20.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!