Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,444 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.decembrī bija 346,344 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6% mazāk nekā novembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,812 miljonus eiro, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 189,288 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.decembrī veidoja 62,9% no kopējās parādu summas jeb 531,833 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,39 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 844,276 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada janvāra sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.janvārī bija 340,712 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,541 miljonu eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,023 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 3,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 64% no kopējās parādu summas jeb 540,02 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 1,63 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,139 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,4% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūlijā bija 346,254 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,417 miljonus eiro, kas arī ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 200,469 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā veidoja 62,9% no kopējās parādu summas jeb 538,403 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 1,439 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad februāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 850,606 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.februārī bija 350,871 miljona eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā janvāra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 308,507 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 191,228 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.februārī veidoja 63,8% no kopējās parādu summas jeb 542,455 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.februārī bija atzīti parādi 1,188 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 822,15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. novembrī bija 339,804 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,008 miljonus eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,338 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. novembrī veidoja 64,4% no kopējās parādu summas jeb 529,161 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. novembrī bija atzīti parādi 1,548 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā 2025. gada decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 829,003 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. decembrī bija 346,627 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,407 miljonus eiro, kas ir par 0,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,969 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1. decembrī veidoja 65,4% no kopējās parādu summas jeb 541,903 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 1. decembrī bija atzīti parādi 1,629 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 815,729 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2026. gada 1. janvārī bija 336,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 295,861 miljonu eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,229 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 1. janvārī veidoja 66,2% no kopējās parādu summas jeb 540,078 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 1. janvārī bija atzīti parādi 2,139 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,171 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.martā bija 352,415 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,773 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 199,983 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 535,978 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 1,212 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.augustā bija 346,061 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 306,446 miljonus eiro, kas arī ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,131 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 5,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.augustā veidoja 61,8% no kopējās parādu summas jeb 520,987 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 1,444 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 838,17 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.septembrī bija 340,879 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,894 miljonus eiro, kas arī ir par 1,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 187,397 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 521,883 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 1,423 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 839,077 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.aprīlī bija 345,466 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 300,132 miljonus eiro, kas arī ir par 3,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 193,479 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī veidoja 61,6% no kopējās parādu summas jeb 517,054 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.aprīlī bija atzīti parādi 1,282 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 827,756 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. oktobrī bija 336,968 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,404 miljonus eiro, kas ir par 1,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 185,385 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. oktobrī veidoja 62,9% no kopējās parādu summas jeb 520,837 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. oktobrī bija atzīti parādi 1,516 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūnijā bija 338,202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,999 miljonus eiro, kas arī ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 192,674 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 511,626 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 1,415 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests princips, ka "parāds seko dzīvoklim".

Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.

Likums grozīts, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana, teikts grozījumu anotācijā.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines", kura 24. novembrī pārtrauca darbību, īpašnieku maiņa īsi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas rada daudz jautājumu, sacīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš norādīja, ka veids, kādā "SmartLynx Airlines" nonāca līdz darbības pārtraukšanai, kreditoriem ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pret iepriekšējiem akcionāriem.

"Redzams, ka ir mēģinājums nodalīt slikto aviokompāniju no labajām aviokompānijām. Vienu daļu nobankrotēt, lai pārējās varētu turpināt darbu," skaidroja Linkaits.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka attiecīgajam jautājumam ir pievērsies jau pirms vairākām nedēļām. "Jā, tas ir satraucoši. Mēs izmantojam visus tiesiskos elementus, lai uzraudzītu šo procesu un pievērstu pastiprinātu uzmanību atbildīgajām institūcijām," viņš sacīja.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Tallinā bāzētā Harju apgabaltiesa otrdien oficiāli pasludināja ar "Nordica" zīmolu strādājušās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Nordic Aviation Group" bankrotu.

Tiesas lēmums spēkā stājas nekavējoties. Apelāciju var iesniegt 15 dienu laikā, taču saistībā ar to netiek apturēta tiesas lēmuma izpilde.

Aviokompānijas kreditoriem 60 dienu laikā pēc oficiālā paziņojuma par bankrotu publicēšanas tiesas ieceltajam bankrota administratoram būs jāpaziņo savas prasības pret "Nordic Aviation Group". Par "Nordic Aviation Group" bankrota administratoriem iecelti juristu biroja "Rask" zvērinātie advokāti Tarmo Petersons un Indreks Lepso.

Prasības, kas netiks iesniegtas noteiktajā termiņā, tiks apmierinātas tikai galējā gadījumā.

Nordica iesniedza pieteikumu par bankrotu 2024.gada 20.novembrī. Aviokompānija un ar to saistītie uzņēmumi arī paziņoja par 272 darbinieku atlaišanu.

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 4448 uzņēmumi, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Visvairāk uzņēmumu šogad likvidēts janvārī - 1049, turpmākajos mēnešos to skaitam pakāpeniski sarūkot. Jūnijā likvidēti 575 uzņēmumi.

"Lursoft" norāda, ka pirmais pusgads Latvijā uzņēmumu kopējā skaita ziņā bijis ar plusa zīmi - jauno uzņēmumu šajā periodā bijis par 14,6% vairāk nekā likvidēto.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidētie uzņēmumi pārstāv plašu nozaru spektru - sākot ar ražošanu, beidzot ar dažādu pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību. Apkopotie dati rāda, ka gandrīz 13% no visiem 2025.gada pirmajos sešos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem ir mazumtirgotāji, vēl 7% - vairumtirgotāji. Gandrīz 8% no visiem pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem ir sauszemes transporta pakalpojumu sniedzēji.

Uzņēmums "KAITA Development", kas ietilpst vienā no lielākajām Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītāju grupām "KAITA Group", tikko ir prezentējis jaunu dzīvojamo projektu "Youston" Rīgas centrā un pašlaik attīsta dzīvojamos projektus prominentākajos Viļņas rajonos. Uzņēmums uzsāk divu gadu obligāciju publisko piedāvājumu, piedāvājot investoriem gada ienesīgumu 10,5% apmērā. Vērtspapīru izvietošana notiek no 3. līdz 19. decembrim, un emisija tiks iekļauta NASDAQ alternatīvajā tirgū "First North".

Emisijas organizēšanu un vadīšanu nodrošina investīciju pakalpojumu uzņēmums "Orion Securities".

Nekustamā īpašuma mājokļu segments – ļoti aktīvs, pieprasījums, visticamāk, turpinās palielināties.

"Šobrīd Viļņas nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs, mājokļu pieejamība ir atgriezusies pirms-pandēmijas līmenī, un pieprasījums, visticamāk, nākamgad pieaugs vēl vairāk, jo ir samazināta pirmā iemaksa un ir iespēja izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa." Mēs sasniedzām plānotos gada pārdošanas mērķus tikai 10 mēnešos un esam starp uzņēmumiem, kas pārdeva visvairāk mājokļu galvaspilsētā. Visi šie rādītāji mudina mūs vēl aktīvāk palielināt dzīvojamā nekustamā īpašuma piedāvājumu, un piesaistītais kapitāls tiks izmantots saistību refinansēšanai un mūsu notiekošo projektu nepārtrauktas finansēšanas nodrošināšanai," saka Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], "KAITA Group" izpilddirektors un partneris.