Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.

Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.

Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanas darbu veikšanu saņemti četri piedāvājumi ar piedāvāto līgumcenu no 13,39 miljoniem eiro līdz 15,78 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Turpmākās VNĪ darbības paredz piedāvājumu izvērtēšanu un līguma noslēgšanu ar izvēlēto būvdarbu veicēju.

Iepirkums par izstāžu zāles atjaunošanas darbiem tika izsludināts atkārtoti ar precizētām kvalifikācijas prasībām un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, kā arī samazinātu darbu izpildes termiņu.

Projekts ietvers dažādu telpu pārbūvi un izbūvi, kā arī būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Tāpat atjaunos koka kāpnes un citas vēsturiskās detaļas, saglabājot ēkas autentiskumu, savukārt jaunās ventilācijas sistēmas ar rekuperācijas blokiem un gaisa klimata kontroles sistēmas nodrošinās gan enerģijas efektīvu izmantošanu, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Siguldas novadā uz Vidzemes šosejas (A2) no 20.maija līdz rudenim slēgs satiksmi no Lorupes gravas viadukta līdz Kalna ielai Siguldā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme tiks novirzīta pa apbraucamo ceļu - pievedceļš Lorupes gravai (V96), kura garums ir 1,7 kilometri.

Ir sākti būvdarbi uz Vidzemes šosejas posmā no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam Siguldā, kā arī tiek atjaunots segums pievedceļam Lorupes gravai. Būvdarbu posmos noteikts ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā.

Darbi ietver Vidzemes šosejas pārbūvi no Siguldas CSDD līdz dzelzceļa pārvadam kopumā 3,5 kilometru garumā, kur pārbūvēs ceļa segas pamatu un asfalta segumu. Savukārt, lai uzlabotu satiksmi pie Kalna ielas Siguldā, izbūvēs rotācijas apli. Lorupes gravas viaduktam nojauks esošo un izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju - tehniskās ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Viadukts ir būvēts 1968.gadā.

18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

"Latvijas finiera" teritorijā, svinīgi tika atklāts Baltijā lielākais iekštelpu mikro klases taktisko dronu mācību centrs “Drone House”, kuru izveidojusi biedrība “Drone House” sadarbībā ar biedrību “Drone Force Europe”.

Jaunais centrs paredzēts mikro klases bezpilota lidaparātu (BPLA) apmācībām, veicinot Latvijas spēju attīstību dronu pilotēšanā un drošības tehnoloģiju jomā.

Centra galvenā mērķauditorija ir Jaunsardzes dalībnieki, vispārizglītojošo skolu audzēkņi, studenti, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts policijas darbinieki un citi interesenti, kuri vēlas apgūt dronu vadības prasmes. Skolēniem un jaunsargiem tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības, savukārt pārējiem pieejamas programmas ar dažādu līmeņu kursiem un individuālajām nodarbībām.

Mikro klases taktiskie droni izvēlēti, jo tie šobrīd ir viens no dinamiskākajiem dronu tehnoloģiju virzieniem. Tie ir kompaktāki, vieglāk transportējami un ātrāk sagatavojami darbam, kas tos padara īpaši piemērotus taktiskām operācijām, izlūkošanai un situācijas novērtēšanai reāllaikā. Šo īpašību dēļ tie ir kļuvuši par būtisku rīku gan civilajā, gan militārajā vidē.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

Būvniecības valsts kontroles birojs šobrīd aktīvi strādā pie patvaļīgās būvniecības seku novēršanas vadlīnijām, norādot, ka patvaļīga būvniecība ir visas nozares problēma.

Biroja veiktās aptaujas dati liecina, ka katrs piektais respondents praksē ir saskāries ar patvaļīgas būvniecības gadījumiem vairāk nekā piecas reizes gadā, bet 52% respondentu norāda, ka patvaļīga būvniecība ir aktuāla problēma. Ir gadījumi, kad būvniecība jāsaskaņo arī ar kaimiņu Diemžēl, bet aizvien praksē ir gadījumi, kad dažādi būvniecības projekti netiek saskaņoti ar būvvaldi vai pat zemes īpašnieku.

Piemēram, Jēkabpils gadījums, kad cietuma teritorijā tika veikta patvaļīga būvniecība, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku. Civillikumā ir atrunāti gadījumi, kad būvniecība ir jāsaskaņo pat ar kaimiņu, kur nu vēl ar zemes īpašnieku. Pilnīgi nepareiza ir arī prakse, kad būvniecība tiek veikta vispirms, bet pēc tam tiek organizēts saskaņošanas process. Būtībā to var uzskatīt par pārkāpumu legalizāciju.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visiem saviem klientiem balss sakaru nodrošināšanai sācis piedāvāt VoWiFi (Voice over WiFi) tehnoloģiju.

VoWiFi ļauj nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus specifiskās iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs. VoLTE un VoWiFi ieviešanā “Tele2” kopumā investējis 5 milj. eiro.

“Šī tehnoloģija ir noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kur mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Lai izmantotu VoWiFi, nav nepieciešams papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Klientam tikai jāpārliecinās, vai ir pieejams WiFi jeb bezvadu interneta tīkls, un jāaktivizē VoWiFi tehnoloģija savā telefonā. Pēc aktivizēšanas, ja “Tele2” klients atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam, un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

SIA "Asns Ingredient" zirņu proteīna rūpnīcas ārējie būvdarbi Jelgavā tuvojas noslēguma fāzei un līdz ar ziemas iestāšanos turpināsies iekārtu montāžas darbi iekštelpās, informē pilsētas pašvaldība.

Ziemas periodā notiks darbi ēku iekštelpu apdarē, komunikāciju ierīkošanā un ražošanas iekārtu montāža, kas turpināsies līdz 2026.gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai un rūpnīcas palaišanas procesam.

Projekta grafiks paredz, ka nākamā gada vasarā rūpnīcas būvniecība būs pabeigta, gada vidū ēkas tiks nodotas ekspluatācijā, bet ražošana sāksies 2027.gada sākumā.

Jau ziņots, ka "Asns Ingredient" pērn 20.decembrī, Jelgavā, Prohorova ielā, atklāja zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumu.

"Asns Ingredient" rūpnīcas būvniecībā plānots investēt 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā būs vairāk nekā 150 miljoni eiro.

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka būvniecības pakalpojumu nozīmīgākās pasūtītājas ir valsts un pašvaldības, bet to projekti un īstenošanas apjomi būtiski ietekmē visu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozari.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?

Smaga, jo 2024. gads būvniecībā ir bijis viens no smagākajiem neatkarīgās Latvijas laikā pēc 2008.- 2010. gada krīzes. Iespējams, ka cilvēki, kuri ikdienā ir ārpus būvniecības sfēras, šo krīzi nepamanīja atšķirībā no iepriekšējās dižķibeles. Problēmas pamatā ir ne tik daudz Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās aizdevumu procentu likmes cīņai ar inflāciju, kas atstāja ietekmi uz privāto investoru vēlmi būvēt jaunas ēkas un veikt esošo renovāciju, bet gan finansējuma neesamība publiskajā sektorā. Būtībā privātajā sektorā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir savdabīgs nogaidīšanas laiks, lai sāktu būvēt dzīvojamās mājas, jo, lai arī aizdevumu procentlikmes ir sarukušas, taču tās joprojām ir salīdzinoši augstas. Ir privātie investori, kuri būvē ražotnes, noliktavas, taču šādu projektu nav daudz.

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau 2025. gadā liecināja, ka būvniecības nozarē iezīmējas atkopšanās pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pagājušā gada pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā). Tas norāda, ka nozare atguva apgriezienus un pakāpeniski atgriezās pie augstākas jaudas.

To apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indekss - rādītājs, kas demonstrē, kā mainās būvniecībā paveikto darbu apjoms, un atspoguļo gan faktiskos būvdarbus (piemēram, ēku būvniecību, ceļu un infrastruktūras objektu būvi), gan aktivitātes intensitāti nozarē kopumā. Ja 2024. gadā indekss svārstījās ap 100 punktiem (no 100,0 līdz 102,0), tad 2025. gada pirmajā ceturksnī tas jau sasniedza 108,6, otrajā - 110,0, bet trešajā saglabājās ļoti līdzīgā līmenī - 109,8. Pat ar nelielo kritumu 3. ceturksnī pērn būvniecības aktivitāte saglabājās ievērojami augstāka nekā 2024. gadā.

Atgūšanos un izaugsmi apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indeksi - produkcijas apjomi pieauga visos ceturkšņos, bet īpaši 3. ceturksnī, kad sasniegts rekordliels būvdarbu apjoms – vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tas liecina, ka nozare darbojas ar ievērojami lielāku jaudu nekā iepriekš. Arī mūsu uzņēmumā, arhitektūras birojā SEP, 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu kā intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.