Nekustamais īpašums

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju iegādājas mājokļus ārvalstīs

Db.lv, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

No š.g. 24. līdz 26. aprīlim Latvijā vadošās luksusa klases nekustamo īpašumu aģentūras Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko apmeklēja Lasvegasu, ASV, lai piedalītos zīmola Sotheby’s International Realty organizētajā Globālajā tīklošanās pasākumā.

I.Mazurenko piedalījās vērtīgā paneļdiskusijā, sniedza prezentācijas un aktīvi diskutēja ar nekustamo īpašumu zīmola pārstāvjiem no dažādām pasaules valstīm. I.Mazurenko vēlas dalīties ar saviem iespaidiem un secinājumiem par to, kā, iegādājoties nekustamo īpašumu, Latvijas iedzīvotāju paradumi atšķiras no ārvalstu pircēju rīcības.

Nozīmīga zīmola Sotheby’s International Realty vērtība ir starptautiskas auditorijas uzmanības piesaiste, tāpēc uzņēmums regulāri veicina un atbalsta kontaktu dibināšanu starp tā pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs. Globālais tīklošanās pasākums ir zīmola nozīmīgākais un lielākais ikgadējais pasākums, kas notiek ar mērķi attīstīt jaunu un kvalitatīvu profesionālo sadarbību starp nekustamo īpašumu ekspertiem. Pasākums šogad pulcēja vislielāko dalībnieku skaitu uzņēmuma vēsturē – 3000 speciālistu no gandrīz 40 pasaules valstīm.

I.Mazurenko, kas ir Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece, sniedz vērtējumu par vērienīgajā pasākumā pieredzēto: “Globālā tīklošanās pasākuma gaitā patiesi izjutu unikālās priekšrocības, ko dod atrašanās plaša starptautiska aģentu tīkla saimē. Ja kāds pašmāju klients izrāda interesi iegādāties nekustamo īpašumu ārpus Latvijas, mūsu ārvalstu kolēģi ir sasniedzami uzreiz, viena zvana attālumā – gatavi uzklausīt ikviena šāda klienta intereses un piedāvāt viņa interesēm atbilstošu mājokļu sortimentu. Komunicējot ar zinošajiem un pieredzes bagātajiem starptautiskā tīkla pārstāvjiem, nostiprinājās pārliecība, ka, iepazīstinot interesentus no Latvijas ar citu valstu pārstāvjiem un viņu piedāvājumu, sagaidāma nemainīgi augsta pakalpojumu kvalitāte.”

I.Mazurenko Globālā tīklošanās pasākuma gaitā piedalījās paneļdiskusijā “International Real Estate” kopā ar kolēģiem no Itālijas, Japānas, Franču Polinēzijas un Kaimanu Salām apspriežot savu pieredzi, izmantojot starptautisko Sotheby’s International Realty tīklu, lai piesaistītu ārvalstu klientu interesi un veicinātu pārdošanu.

I.Mazurenko stāsta par paneļdiskusijā gūtajiem iespaidiem un secinājumiem: “Varu neapšaubāmi apgalvot, ka pašlaik Sotheby’s International Realty daudzveidīgās globālās mārketinga iespējas ir īpaši aktuālas un noderīgas, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju strauji augošo vēlmi iegādāties nekustamo īpašumu ārpus valsts robežām. Uzņēmums pēdējo gadu laikā ir pieredzējis arvien lielāku tādu klientu pieplūdumu, kas vēlas pārdot sev piederošo īpašumu Latvijā, lai tā vietā iegādātos jaunu ārvalstīs, galvenokārt siltu laikapstākļu lolotajās Dienvideiropas valstīs: Portugālē, Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Līdzīga tendence ir manāma arī starp nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas ārvalstu tirgu uzskata par daudz maksātspējīgāku, ekonomiski stabilāku, kā arī pieprasītāku – premium klases objekti piesaista ievērojami lielāku klientu uzmanību citviet Eiropā, nekā Latvijā. Neskatoties uz to, ka pašmāju pircēji demonstrē interesi ieguldīt nekustamajos īpašumos ārvalstīs, arī Latvija ir izpelnījusies interesi no ārvalstniekiem – turpmāk plānojam strādāt ar pakāpeniski pieaugošu klientu skaitu no ASV un Kanādas, kas nereti izvēlas doties pāri Atlantijas okeānam, lai izbaudītu mierpilnus pensijas gadus Eiropā.”

Līdz ar pieaugošo un straujo nekustamo īpašumu tirgus globalizācijas tendenci un patērētāju interesi par īpašumiem ārvalstu tirgū, Latvia Sotheby’s International Realty tic, ka starptautiska tīkla nodrošināšana nekustamo īpašumu nozarē mūsdienās ir patiesi aktuāla un nepieciešama. Izvērtējot zīmola pasākumā Lasvegasā gūto pieredzi, I.Mazurenko teic: “Nekustamo īpašumu aģentūrām ir jāapzinās savu klientu vajadzības un vēlmes, lai garantētu ilgtspējību un nerimstošu pakalpojumu pieprasījumu no klientu puses. Mūsdienīga un augstvērtīga nekustamo īpašumu aģentūra ir drosmīgs uzņēmums, kas uzklausa, vēro un nebaidās no pakalpojumu klāsta paplašināšanas un nemitīgas attīstības.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir nomainījuši trīs vai vairāk mājokļus

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši dzīvesvietu vismaz trīs reizes, bet 30% ir pārcēlušies pat piecas vai vairāk reizes, liecina Luminor bankas aptauja.

Tikmēr tikai 8% iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī.

Saskaņā ar Luminor aptaujas datiem gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju savas dzīves laikā ir mainījuši mājokļus, ieskaitot īres mājokļus, piecas vai vairāk reizes. Visvairāk cilvēku, kas bieži pārceļas, ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī Pierīgā dzīvojošo vidū, tāpat var secināt, ka sievietes pārceļas biežāk nekā vīrieši.

Trīs vai četras reizes savas dzīves laikā mājokli mainījuši ir 32% iedzīvotāju, bet 16% - divas reizes un 14% ir pārcēlušies vienu reizi.

Tikai maza daļa (8%) iedzīvotāju visu mūžu ir nodzīvojuši vienā mājoklī - biežāk tie ir neprecēti cilvēki, no kuriem 21% nekad nav pārcēlušies, kā arī pensionāri un iedzīvotāji Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Latvija - kokskaidu plātņu un bloku produktu eksporta līdere pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPLEVEL HOME biznesa klases mājokļu projekta ēka sasniegusi augstāko punktu - 2024. gada 12. martā Pūces ielā 14, Rīgā nosvinēti Spāru svētki.

Pieprasītākajā Rīgas mikrorajonā Purvciemā tiek būvētas augsta komforta rindu mājas. Iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā vienu no rosīgākajiem un ērtai dzīvošanai piemērotākajiem kvartāliem. Mūsdienīgo un energoefektīvo mājokļu atrašanās vieta izvēlēta ar mērķi sniegt to īpašniekiem galvaspilsētas priekšrocības, saglabājot privātumu un dabas tuvumu.

Pirmajā kārtā tiks uzbūvēti 7 divstāvu mājokļi ar privātu jumta terasi.

Sekojot videi draudzīgu mājokļu attīstības tendencēm, īpaši padomāts par efektīvu dzīvojamās platības izmantošanu. Telpu plānojums ietver funkcionālu un ergonomisku sadalījumu. Plaši logi un augsti griesti apvienojumā ar apsildāmām grīdām gādās par komfortu ģimenēm ar bērniem un mājdzīvniekiem. Katram mājoklim atsevišķi ir nodrošināta centralizētā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kas sniedz tīru un svaigu gaisu ikvienā telpā. Mājokļu būvniecībā un apdarē tiek izmantoti uzticamu ražotāju īpaši atlasīti materiāli un pielietotas ilgtspējīgas būvdarbu tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes nāk un iet, mājokļi paliek

Guntars Cauna, nekustamā īpašuma attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte ir zema, un cilvēki lēmumu par jauna mājokļa iegādi atliek līdz pēdējam brīdim.

Pircēju lielākais izaicinājums ir maksātspēja un finansējuma nodrošināšana nozīmīgajam pirkumam, bet no nekustamā īpašuma attīstītāja tiek sagaidīts – būvēt gudras un ilgtspējīgas mājas “new normal” apstākļos par šī brīža maciņa biezumu. Vai tas ir iespējams un ko mājokļu meklētājiem sagaidīt?

Izvēloties dzīvokli jaunajā projektā, cilvēkiem vissvarīgākie aspekti ir – cena, zemi komunālie maksājumi, stāvvietas iespējas, ēkas energoefektivitāte, atrašanās vieta un dzīvokļa lielums, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veicis Kantar. Šie ir pragmatiski un pamatoti mājokļu meklētāju kritēriji, pēc kuriem vadīties, izvēloties savu nākamo dzīves telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no plašāk izmantotajiem valsts un tās iedzīvotāju turības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju, un, atbilstoši Pasaules bankas pieejamajiem datiem, Latvija kopš 1995. gada, kad valsti bija pametuši Krievijas bruņotie spēki, ir apsteigusi daudzas pasaules valstis, līdztekus atpaliekot no kaimiņiem.

Skaidrojot metodoloģiju, dati ņemti no Pasaules bankas statistikas vietnes, kur apskatīts IKP uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts aktuālajos starptautiskajos dolāros, konvertējot pēc pirktspējas paritātes (PPP) konversijas koeficienta. Tas nozīmē, ka tiek ņemts vērā, cik preču par konkrēto dolāru iespējams nopirkt noteiktā valstī. Savukārt IKP ir visu valsts rezidentu ražotāju bruto pievienotās vērtības summa, pieskaitot visus produktu nodokļus un atņemot nost subsīdijas, kas nav iekļautas produktu vērtībā. Konversijas koeficients ir telpisks cenu deflators un valūtas konvertētājs, kas kontrolē cenu līmeņa atšķirības starp valstīm. Kopējais iedzīvotāju skaits ir gada vidus iedzīvotāju skaits, kas balstīts uz de facto iedzīvotāju definīciju, kurā tiek skaitīti visi iedzīvotāji neatkarīgi no juridiskā statusa vai pilsonības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem

LETA, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, pēc mirstības pieauguma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mirstības pieauguma pasaules 2021. gada čempionātā Latvija ir izcīnījusi bronzas medaļu! Varbūt ir vērts tā dēļ izsludināt brīvdienu, lai kopīgi sapulcētos pie Brīvības pieminekļa un mēs visi varētu raudāt un vaimanāt.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ikvienā valstī, pilsētā vai novadā ietekmē tikai divi komponenti - migrācija un dabiskā kustība. Dabiskā kustība ir starpība starp jaundzimušajiem un mirušajiem. Ja bērnu dzimst vairāk par to cilvēku skaitu, kas nomirst, tad dabiskais pieaugums ir pozitīvs. Ja pie šādiem apstākļiem migrācijas saldo (izbraukušie mīnus iebraukušie) būs nulle, tad tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits palielināsies. Ja jaundzimušo bērnu ir mazāk par aizsaulē aizgājušo cilvēku skaitu, bet migrācijas saldo būs nulle, tad iedzīvotāju skaits samazināsies.

Tas pats ir ar migrāciju. Ja no kādas zemes vairāk cilvēku aizbrauc, nekā tajā iebrauc, bet dabiskais pieaugums ir nulle (nomirst tieši tikpat, cik piedzimst), tad iedzīvotāju skaits samazināsies. Tas pats būs pretēji Ja kādā zemē vairāk cilvēku iebrauc, nekā no tās aizbrauc, bet dabiskais pieaugums ir nulle, tad iedzīvotāju skaits palielināsies. Gadījumā, ja iebraukušo un izbraukušo skaits ir vienāds un arī vienāds ir dzimušo un mirušo skaits, tad iedzīvotāju skaits nemainīsies. Tā ir vienkārša aritmētika. Latvijā gandrīz 35 gadus gan migrācijas saldo, gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija negatīvi, un tas noteica to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā nepārtraukti samazinājās. Latvijas iedzīvotāju skaits vēsturisko minimumu - 1869 tūkstošus iedzīvotāju - sasniedza 2022. gada 1. martā. Pēc tam, nedaudz svārstoties, iedzīvotāju skaits sāka palielināties, un šī gada 1. maijā Latvijā jau dzīvoja 1885 tūkstoši iedzīvotāju. Pieaugumu nodrošināja Ukrainas bēgļu plūsma. Savukārt dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs. Atbilstoši CSP datiem, 2022. gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotajiem bija 16,4 mirušie un 8,5 jaundzimušie, līdz ar to migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija -7,9.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru