Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut izšķirošas ietekmes maiņu pār AS Rautakesko, no vienpersoniskas iegūstot kopīgu, informē KP.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP secina – apvienošanās neradīs koncentrācijas izmaiņas būvmateriālu un citu dari pats preču vairumtirdzniecības tirgū.

Līdz apvienošanās darījuma īstenošanai Rautakesko Oy bija vienpersoniska izšķiroša ietekme pār AS Rautakesko, kas Latvijā darbojas gan ar būvmateriālu un citu “dari pats” (do it yourself) preču vairumtirdzniecību, gan ar mazumtirdzniecību astoņos K-Rauta veikalos.

Pēc darījuma Rautakesko Oy zaudēs vienpersonisku, taču saglabās kopīgu izšķirošu ietekmi pār AS Rautakesko kopā ar UAB Litvalda un divām fiziskām personām.

Apvienošanās darījums tiks īstenots caur UAB Senukų prekybos centras, kas pieder Rautakesko Oy kopā ar Lietuvas sabiedrību UAB Litvalda un divām fiziskām personām. UAB Senukų prekybos centras nodarbojas ar būvmateriālu un citu “dari pats” preču vairumtirdzniecību.

Būvmateriālu, māju un dārza preču tirdzniecības tīkla K-Rauta zīmola turētāja a/s Rautakesko valdes sastāvā reģistrētas izmaiņas – valdes locekļa amatu atstājis Krīvs Lode, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to kompānijas valde turpina darboties divu amatpersonu – valdes priekšsēdētāja Alo Ivaska un valdes locekļa Veiko Pārna – sastāvā.

K. Lode a/s Rautakesko valdē darbojās kopš 2012. gada.

Db.lv jau informēja, ka šā gada janvārī a/s Rautakesko valdi pametis arī ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš šo amatu ieņēma kopš 2007. gada.

A/s Rautakesko reģistrēts 1996 gadā. Līdz 2002. gada aprīlim uzņēmums darbojās ar nosaukumu a/s Fanaal.

2012. gadā a/s Rautakesko apgrozīja 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, Rautakesko ierindojas 126. vietā.

Izmaiņas reģistrētas AS Rautakesko valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš augsto amatu ieņēmis jau kopš 2007.gada.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Rautakesko valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Alo Ivasks, bet valdes locekļu – Krīvs Lode un Veiko Parns.

Rautakesko ir viens no vadošajiem būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Uzņēmums darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā AS Rautakesko reģistrēta 1996.gadā.

2012.gadā AS Rautakesko apgrozījusi 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem.

Būvmateriālu tirgotājas un veikalu tīkla K-Rauta īpašnieces a/s Rautakesko valdei pievienojies jauns valdes loceklis – 1976. gadā dzimušais Krīvs Lode, liecina informācija Lursoft.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes priekšsēdētājs Igaunijas valstspiederīgais Alo Ivasks, valdes locekļi igauņi Rauls Kadaru, Veiko Parns, kā arī Somijas valstspiederīgais Jarmo Turunens.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada marta sākumā a/s Rautakesko valdi pameta Ainārs Kursītis.

Septembrī apstiprināta arī līdzšinējā a/s Rautakesko padome Somijas valstspiederīgo Tommi Jarko Kasurinena, Anti Jussi Olillas, Miko Jauhani Pasanena un Arjas Aila Hanneles Talmas sastāvā, liecina Lursoft dati.

Rautakesko ir daļa no Somijas tirdzniecības grupas Kesko, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas tirgū, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā un Krievijā. Latvijā Rautakesko darbojas kopš 1996. gada, bet pirmais K-Rauta veikals Latvijā tika atvērts 2002. gadā. Savukārt Kesko grupa tika izveidota Somijā 1940. gadā. Ienākšana Zviedrijas un Baltijas valstu tirgos tika uzsākta deviņdesmito gadu vidū, liecina informācija oficiālajā uzņēmuma mājaslapā.

Pieeja darbam ir jāmaina radikāli, jo tikai tā iespējams pārdzīvot šo laiku. Tagad galvenais neskatīties uz procesiem ar uzņēmuma vadītāja acīm, bet gan klienta. Ir jādomā par to, kā atšķirties un padarīt savu uzņēmumu saistošu.

Kaut gan to izdarīt ir ļoti grūti, jo tiek izaicināta tā pieeja darbam, kas bija veiksmīga agrāk. «Jāpanāk tāds stāvoklis, ka esošie darba rezultāti ir labi, bet tie īsti neapmierina. Tāpat problēmās nedrīkst vainot citus, jo vienmēr ir problēmas, kas sākas ar sevi pašu,» norāda AS Rautakesko vadītājs Pēteris Stupāns.

Neskatoties uz kritisko situāciju būvniecības tirgū, kas ļoti lielā mērā ietekmē arī būvmateriālu preču tirdzniecību, uzņēmuma Rautakesko veikali K-Rauta joprojām ieņem stabilu vietu būvmateriālu, mājas un dārza preču veikalu tirgū un turpina paplašināties. «Nemelošu un neapgalvošu, ka mums sokas spoži, tomēr nevaru slēpt, ka izvirzītais mērķis - kļūt par nozīmīgu tirgus spēlētāju - nebūtu piepildījies,» atzīst P. Stupāns. «Pirms pāris gadiem visi domāja, ka strādājam ļoti labi, jo apgrozījums un peļņa auga, tomēr tagad tas nebūt tā nav un nu ir jāparāda patiesās spējas. Tagad, cīnoties ar ekonomiskās lejupslīdes sekām, jāsaglabā vēss prāts un jāplāno ilgtermiņā.»

Mainījusies būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma AS Rautakesko padome, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Par padomes locekļiem iecelts Juhani Jarvi (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Antti Jussi Ollila, Mikko Juhani Pasanens un Tapio Timo Virtanens (padomes priekšsēdētājs).

Latvijā Rautakesko pieder būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības veikalu tīkls K-Rauta. Rautakesko, tāpat kā Ruokakesko, Keswell, VV-Auto, Konokesko, Maataloukesko un Kaukomarkkinat ir viens no Somijas uzņēmumu grupas – Kesko, meitasuzņēmumiem.

Latvijā Rautakesko darbojas kopš 1996. gada, bet pirmais K-Rauta veikals Latvijā tika atvērts 2002. gadā. Savukārt Kesko grupa tika izveidota Somijā 1940. gadā. Ienākšana Zviedrijas un Baltijas valstu tirgos tika uzsākta deviņdesmito gadu vidū, liecina informācija oficiālajā uzņēmuma mājaslapā.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Aizejošais gads tirdzniecībā bijis darbīgs, taču lielam optimismam nav pamata.

Vērtējot mazumtirdzniecības apgrozījumu, 2011. gadā tomēr bija vērojama stagnācija, situāciju vērtē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Lai arī situācija vasaras otrajā pusē uzlabojās, pamats lielam optimismam neesot. Spriežot pēc statistikas datiem, pieaugums vērojams automobiļu un motociklu tirdzniecībā, kur apjomi gada laikā auguši par 40,2% un tas varot kalpot kā labs indikators ekonomikas veselības stāvoklim. H. Danusēvičs nenoliedz, ka ieņēmumi pieauguši atsevišķai iedzīvotāju grupai – vairāk gan biznesa ļaudīm, kas iepērkas ekskluzīvos veikalos, taču kopumā situācija nav jūtami cerīgāka. «Protams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem audzis patēriņš ilgstoši lietojamām precēm arī palielinājusies ekskluzīvo un arī lietoto apģērbu tirdzniecība.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Būvmateriālu tirgotāja a/s Rautakesko apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā Latvijā samazinājās par 36 % līdz 24 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar būvniecības tirgus straujo kritumu, raksta rus.db.lv.

A/s Rautakesko ir somu Kesko grupas uzņēmums un tirgo būvmateriālus veikalos K-Rauta. Latvijā darbojas arī minētās grupas meitasuzņēmums, kas tirgo lauksaimniecības tehniku Kesko Agro. Vēl kompānija izplata mēbeles Antilla katalogos.

Krievijā Rautakesko pirmajā pusgadā strādāja ar 82 miljonu eiro apgrozījumu, kas eiro valūtā ir par 10 % mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet rubļos tas ir pieaugums par 8.5 %.

Sliktākie uzņēmuma rezultāti šogad pirmajā pusgadā vērojami Lietuvā, kur pārdošanas apjomi kritušies par 39 % un sasniedza 134 miljonus eiro. Savukārt Igaunijā kritums bijis mazāks - par 23 %, kur uzņēmuma apgrozījums sasniedza 31 miljonu eiro.

A/s Rautakesko uzņēmuma kopējais apgrozījuma kritums šī gada 1. pusgadā ir 34 %, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, bet tieši būvmateriālu tirdzniecība samazinājusies par 22 %, Db pavēstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns.

Viņš norādīja, ka lielāko iespaidu un kopējo uzņēmuma apgrozījuma kritumu atstājusi atteikšanās no vairumtirdzniecības, kas vēsturiski sastādīja ievērojamu Rautakesko apgrozījuma daļu.

P. Stupāns norāda, ka a/s Rautakesko kopš 2008. gada sākuma ir atlaiduši 25 % darbinieku. Darbinieku skaita samazinājums ir rezultāts biznesa optimizācijai. Liela loma tajā bijusi arī tam, ka ārpakalpojumu kompānijām nodoti apsardzes pakalpojumi un tagad arī loģistika.

Līdz šim nevienu K-rauta veikalu uzņēmums nav slēdzis.

Igaunijas būvniecības kompānija Irest Ehitus uzvarējusi 16,4 miljonus eiro vērtā konkursā par jauna tirdzniecības centra būvniecību Pēterburgā, vēsta BBN.

Irest Ehitus izbūvēs tirdzniecības centru Somijas uzņēmuma Kesko vajadzībām. Kesko tīklā ir aptuveni divi tūkstoši veikalu Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā.

Jaunā Kesko centra celtniecības darbi sāksies nākamā gada februārī.

Irest Ehitus pirms kāda laika pabeidza K-Rauta veikala celtniecību Maskavā. Būves izmaksas bija 15 miljoni eiro. Jaunais tirdzniecības centrs Pēterburgā būs sestā būve, ko Kesko cels uzņēmums Irest Ehitus.

90% Igaunijas celtniecības kompānijas uzņēmējdarbības notiek Krievijā.

Kesko grupa izveidota 1940. gadā. Kesko meitasuzņēmumu grupā ir Rautakesko, Ruokakesko, Keswell, VV-Auto, Konokesko, Maaraloukesko un Kaukomarkkinat. Latvijā Rautakesko pieder būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības veikalu tīkls K-Rauta.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Kopš augusta beigām iedzīvotāji mājokļos aktīvi ierīko jaunus radiatorus, un lielākais to pieprasījums ir daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem tuvākajos veikalos, informē veikalu tīkla K–Rauta pārstāve Ieva Zlaugotne.

«Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ņem vērā, ka radiatorus nepieciešams nomainīt līdz oktobra sākumam, kad sākas apkures sezona,» norāda Zlaugotne, piebilstot, ka pašreiz gan radiatoru tirdzniecībā, gan radiatoru ierīkošanas meistariem ir karstākais darba laiks.

Pieprasījums pēc radiatoriem un konkrētiem to izmēriem esot atkarīgs no veikala atrašanās vietas. Piemēram, K-Rauta veikalā Priedaines ielā, Rīgā iepērkoties tādu mikrorajonu kā Zolitūde, Imanta 119., 602., 104. sērijas, kā arī lietuviešu projekta māju iedzīvotāji.

K-Rauta veikalos aizvien pieprasīti esot Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Vasarā negaidīti bijis ievērojams pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem. Projekta lielo izmaksu un dažādu specifisku prasību dēļ aizvien maza interese esot par grīdā iebūvējamiem radiatoriem.

Covid-19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi. Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt sekas.

Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē.

Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā.

Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti.

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Būvmateriālu tirgotāja Depo DIY apgrozījums pērn pieaudzis par 9% līdz 80,55 milj. Ls, liecina Lursoft (Uzņēmumu reģistra) datu bāze.

Šāds darbības rezultāts tikai par 8,5 milj. Ls atpaliek no treknajā – 2008. gadā sasniegtā maksimuma – 89,07 milj. Ls. Uzņēmuma vadība atturas komentēt finanšu rezultātus, tomēr iepriekš Dienas biznesa izdevumam TOP 500 uzņēmuma investoru un īpašnieku – SIA BaltCap Management Latvia – pārstāvis, investīciju menedžeris Sandijs Āboliņš – Ābols atzina, ka 2010. gads nozarei kopumā noteikti nebūs labāks kā 2009. gads, un tirgus, visticamāk, turpinās samazināties, taču to nevarot attiecināt uz visiem tirgus spēlētājiem. Savukārt Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Artiņš pieļāva nozares apjomu kritumu pat par 20%.

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Kristīne Āboltiņa, kas pildīs uzņēmuma operacionālās vadītājas (Chief Operating Officer) pienākumus, atbildot par vairākām jomām.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – operacionālais vadītājs (Chief Operating Officer), kura atbildībā ir tirdzniecības tīkli (Maxima X, Maxima XX, Maxima XXX), pārtikas ražošana, noliktavu un transporta loģistikas, piegāžu tīkla vadības un īpašumu ekspluatācijas jautājumi. Latvijā operacionālās vadītājas pienākumi uzticēti Kristīnei Āboltiņai.

Kristīne Āboltiņa iepriekš bijusi būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko pārdošanas direktore. Pirms tam kā valdes priekšsēdētāja vadījusi mājas labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu JYSK Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā, bet iepriekš šajā uzņēmumā bijusi loģistikas direktore. Vēl pirms viņa strādāja McDonald’s Baltics piegāžu tīkla vadītājas amatā. Kristīne Āboltiņa ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu biznesa administrācijā Latvijas Universitātē, kā arī turpina maģistra studijas mārketinga vadība Latvijas Universitātē.

Šogad būvniecībai nepieciešamo materiālu tirgus palielinājies par aptuveni 10-15%, un, iespējams, ka banku atsāktās kreditēšanas un ārvalstu investīciju iespaidā tas varētu palielināties vēl vairāk, liecina būvmateriālu veikalu tīkla K-rauta vērojumi.

«Būvniecības pozitīvās tendences galvenokārt saistītas ar banku lielāku pretī nākšanu klientiem, ievērojamas investīcijas iegulda arī investori no Krievijas, aizvien tiek ieguldīti Eiropas Savienības ERAF fonda līdzekļi. Kopumā uzlabojusies būvfirmu maksāšanas disciplīna par iegādāto preci, taču kompānijām aizvien trūkst atbilstošas kvalifikācijas speciālistu,» pauž a/s Rautakesko Biznesa klientu nodaļas vadītājs Normunds Rozenbergs.

Būvniecības veikalu tīkls novērojis, ka jaunu objektu būvniecība pēdējā laikā aktivizējusies visā Latvijā, piemēram, tiek piegādāti būvmateriāli lielveikalu Prisma un Rimi būvniecībai, Meža pētīšanas stacijas tehniskās kordona ēkai Jaunkalsnavas novadā, Ezernieku saieta nama Dagdas novadā būvniecībai, tāpat daudzdzīvokļu namiem Rīgā un privātmājām novados. Tāpat aktīvi būvēts tiek Jūrmalā, piemēram, Dzintaru prospektā tiek celti ekskluzīvi dzīvokļi, savukārt vairākās Latvijas vietās pašreiz ceļ biogāzes ražotnes un lauksaimniecībai nepieciešamās būves, novērojusi K-Rauta. Viens no ievērojamākajiem notikumiem jaunbūvējamo objektu jomā valsts mērogā šogad būs Valsts ieņēmumu dienesta ēkas Rīgā būvniecības uzsākšana, prognozē N. Rozenbergs. Tāpat aktīvi notiek arī sabiedrisko ēku rekonstrukcijas un siltināšanas darbi, savukārt jauna tendence ir karkasa māju ražošanas apjoma palielināšana eksportam uz Skandināvijas valstīm.

Pēc ievērojamas modernizācijas šīs nedēļas beigās durvis vērs Kesko Senukai Latvia pirmais jaunā koncepta veikals, kas atradīsies Lucavsalā (bijušā K-rauta veikala vietā). Ir uzsākta sadarbība ar lielu skaitu vietējo piegādātāju.

Veikala, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu K Senukai, modernizācijā Kesko Senukai ieguldīja 3,3 milj. eiro.

Veikala plauktos būs atrodamas daudzu vietējo piegādātāju preces, tai skaitā, tādu zīmolu kā LODE, SAKRET, RILAK, Spodrība, TENAPORS, TENAX, VITO, Brikers, Žogu fabrika, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris, Brabantiа.

Veikalā tiks nodrošināts Drive-in pakalpojums – iespēja veikala ārtelpu teritorijā iebraukt ar auto un preces lielā apjomā uzreiz novietot savā automašīnā.

Kesko Senukai šā gada aprīlī no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi turpmāk Baltijas valstīs darbosies ar vienotu juridisko nosaukumu - bijušais Rautakesko Latvijā ir pārdēvēts par Kesko Senukai Latvia, Igaunijas kompānija kļuvusi par Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā darbojas Kesko Senukai Lithuania.

18. decembrī pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē tiks pasniegta Zaļā josta videi draudzīgākajiem uzņēmumiem. No izvērtētajiem objektiem 16 tiks piešķirti Zaļie sertifikāti kā videi draudzīga objekta apstiprinājums.

Zaļie sertifikāti tiks pasniegti jaukto preču veikaliem Ādere A (Madona) un Bezdelīgas 1 (Pļaviņas), restorāniem BAZOOKA (viesnīcā Eufrosine, Ādaži) un Provansa (Rīga), Maxima veikaliem Ogrē un Rīgā, Ilūkstes ielā, Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrības Linda veikalam Rugājos un Dainas Pauras zemnieku saimniecības Arāji veikalam Mežrozīte Kuldīgā, saimniecības preču veikalam Vilibo Gulbenē un aptiekai Vitamīns Inciemā.

Papildus Zaļajam sertifikātam 6 objekti saņems arī augstāko apbalvojumu par izcilību draudzīgā attieksmē pret vidi – Vides ministra Raimonda Vējoņa pasniegto Zaļo jostu: veikalu grupā - grāmatu nams Valters un Rapa Rīgā; mazo veikalu grupā – firmas E.L.A.N. veikals GUAM Rīgā; dižveikalu grupā – AS Rautakesko veikals Rauta; ēdināšanas uzņēmumu grupā – pilna servisa ēdināšanas uzņēmums Māris un Co (Lielvārde); aptieku grupā – Valmieras aptieka REOSS; viesu namu grupā – viesu nams Aitiņlauvas Volguntē.

Latvijas iedzīvotāji pastiprināti iegādājas lauksaimniecības tehniku, secinājis būvmateriālu un dārza preču tirgotājs K-rauta.

Turklāt pircēji dodot priekšroku tirdzniecības akciju laikā iegādātām precēm, nevis pērk lētākos un zemākās kvalitātes ražojumus. «Jau tradicionāli pavasarī, iestājoties siltākam laikam, ievērojami pieaug dārza preču tirdzniecības apgrozījums. Šogad cilvēki ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus un izvēlas ieguldīt naudu augstākas kvalitātes precēs, kas sniegs iespēju lietot tās ilgtermiņā. Tāpat izteiktāka kļuvusi tendence aizvien vairāk rūpēties gan par pašu audzētiem un ekoloģiski tīriem lauksaimniecības produktiem, gan pašiem pievērsties piemājas dārzu veidošanai un kopšanai,» saka K-rauta veikalu tīkla īpašnieka a/s Rautakesko Mārketinga komunikāciju vadītāja Ieva Zlaugotne.