Ašeradens: Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū

2016. gada 14. septembris plkst. 14:46
Autors: LETA
Sadaļa: Karjera
Dalies ar šo rakstu

Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs deputātiem prezentēja šogad jūnijā publiskoto EM ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm.

Ašeradens stāstīja, ka patlaban trīs ministru - ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes - darba grupa pārrunā problēmas, kas saistītas ar investīcijām cilvēkkapitālā jeb prasmēs un spējās.

«Cilvēkkapitāla jautājums ir izšķirīgs, domājot par ekonomikas spēju iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. Šis jautājums ir svarīgs, jo Latvija ir vidēju ienākumu slazdā, turklāt lēts darbaspēks vairs nav kritērijs, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē,» uzsvēra Ašeradens.

Kā ziņots, šā gada jūnijā Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm, kurās tika minēts, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022.gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.

EM atzīst, ka patlaban pastāv neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, piemēram, 2022.gadā pārpalikums aplēsts 10 000, vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem - 2022.gadā iztrūkums būs 16 000.

EM prognozē, ka vidējā termiņā var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums - aptuveni 30 000, turklāt iztrūkums būs vērojams teju visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. 2022.gadā vairāk nekā 25 000 jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu.

EM rosina līdz 2020.gadam ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus, - matemātikā par 52% jeb no 5200 līdz 8000 skolēniem, dabaszinībās 2,3 reizes jeb no 2600 līdz 6000 skolēniem, bet svešvalodās divarpus reizes jeb no 4000 līdz 10 000 skolēnu.

EM rosina arī panākt absolventu skaita pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs par 47% jeb gadā no 3400 līdz 5000.

Plānots arī samazināt jauniešu skaitu bez profesijas un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Savukārt pieaugušo izglītībā paredzēts iesaistīt 2,3 reizes vairāk cilvēku jeb no 65 000 līdz 150 000 cilvēku.

 

Dalies ar šo rakstu