Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta asociācijas līdzšinējā izpilddirektore Ieva Ligere, aģentūrai LETA apstiprināja Ligere.

Viņa skaidroja, ka SIA "Atstarte-nafta" 2024.gada nogalē iesniedza pieteikumu par izstāšanos no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas. Līdz ar to amatu asociācijas valdē atstāja "Astarte-nafta" pārstāvis Ojārs Karčevskis, kurš bija asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Ligere norādīja, ka atbilstoši asociācijas biedru lēmumam viņa turpinās pildīt arī izpilddirektores pienākumus. "Tas ļaus asociācijai turpināt darbību pie nozares regulējuma pilnveides, īpaši ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa ieviešanu degvielas tirdzniecības nozarē Latvijā," piebilda Ligere.

Darbu asociācijas valdē turpina arī Armands Žubulis un Inese Ulmane, liecina informācija "Firmas.lv".

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", iegūstot ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja SIA "Naftimpeks", kurai pieder SIA "Astarte-nafta", degvielas uzpildes stacijām (DUS), plāno tās līdz šā gada beigām pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam, piektdien uzņēmuma virtuālajā konferencē teica "Virši-A" vadītājs Jānis Vība.

Viņš arī pauda cerību, ka "Virši-A" drīzumā saņems Konkurences padomes (KP) akceptu šim darījumam, bet norādīja, ka KP jāpieņem lēmums vēlākais līdz 19. jūnijam.

Ja KP atļaus "Virši-A" ilgtermiņa nomā pārņemt 19 "Astarte-nafta" DUS, uzņēmums plāno līdz šā gada beigām tās renovēt un pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam.

"Nākamgad sākumā visām šīm DUS jāatbilst "Virši-A" standartam," teica Vība.

Viņš stāstīja, ka kopā Latvijā ir 25 "Astarte-nafta" DUS un "Virši-A" plāno ilgtermiņā nomā pārņemt 19, kas atbilst uzņēmuma attīstības plāniem. Ilgtermiņa nomas līgums ir paredzēts uz tik ilgu periodu, kas motivē "Virši-A" investēt šajās DUS.

Komentējot kapitālu DUS pārņemšanas un renovācijas pasākumiem, "Virši-A" finanšu direktore Vita Čirjevska teica, ka uzņēmums plāno izmantot banku aizdevumu. Viņa teica, ka investīcijas šajā darījumā "būs būtiskas, bet ne graujošas".

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

SIA “Kool Latvija” iegādājusies iepriekš pārņemtās 12 “Latvijas Nafta” zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS). Šis stratēģiskais darījums iezīmē plašāku attīstības posmu uzņēmuma darbībā valsts reģionos.

Sandis Šteins, SIA “Kool Latvija” valdes loceklis norāda, ka jaunu DUS iegāde ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī Latvijas degvielas tirgu kopumā. “Pērnā gada nogalē no Konkurences padomes saņēmām atļauju iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 40 SIA “East-West Transit” un SIA “Naples” aktīvus” – galvenokārt DUS, kas līdz šim tirgū darbojās ar “Latvijas Nafta” zīmolu. Kopš 2024. gada jūlija dažas no šīm stacijām nomājām, taču, izvērtējot situāciju, pieņemts lēmums, ar Reģionālās investīciju bankas (RIB) atbalstu, stacijas iegādāties. Šis ir mūsu uzņēmuma pirmais kredīts, kas ilgtermiņā palīdzēs turpināt iesākto. Tuvāko gadu laikā esam iecerējuši iegādātajās stacijās veikt renovācijas darbus, uzlabojot klientu apkalpošanu, kā arī tuvinot visas iegādātās un pārņemtās stacijas KOOL zīmola standartiem,” teic S.Šteins.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi “Circle K Latvia” un “Astarte-Nafta” ir iesnieguši kopīgu ziņojumu Konkurences padomē par degvielas mazumtirdzniecības tīkla “Astarte-Nafta” 26 degvielas uzpildes staciju pārdošanu “Circle K Latvia”.

Lai darījums varētu tikt īstenots, vispirms ir jāsaņem Konkurences padomes atļauja.

“Viens no “Circle K” mērķiem ir būt tuvākiem saviem klientiem, padarot viņu ikdienu ērtāku. Līdz ar mūsu degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu būsim tuvāk mūsu klientu mājvietām – jaunajiem klientiem tā būs iespēja iepazīties ar mūsu piedāvājumu vietās, kur līdz šim Latvijā vēl nebijām pārstāvēti, savukārt mūsu biznesa, valsts un pašvaldību klientiem varēsim sniegt vēl plašāku un ērtāku tīkla pārklājumu Latvijā,” saka Skirmantas Mačiukas, “Circle K Latvia” valdes priekšsēdētājs.

“30 gadu laikā mums ir izdevies izveidot Zemgales reģionā spēcīgu un sekmīgi darbojošos degvielas uzpildes mazumtirdzniecības tīklu, tomēr degvielas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā valda īpaši sīva konkurence, kā arī reģionālā reforma ir mazinājusi lauku teritoriju nozīmi, pievēršot lielāku uzmanību pilsētām un īpaši - lielajām. Lai notiktu izaugsme, ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas un inovācijas. Tāpēc, lai turpinātu nodrošināt uzņēmuma attīstību, vēlamies tā darbību nodot labās un gādīgās rokās. Ticam, ka ar "Circle K Latvia" rūpēm ieguvēji būs gan mūsu darbinieki, gan klienti,” saka Ojārs Karčevskis, "Astarte-Nafta" valdes priekšsēdētājs.

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Rīgas pilsētas tiesa ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošajai SIA "East-West Transit" pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš kompānijai ir noteikts četri gadi.

"East-West Transit" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz maksājumu saistību izpildes atlikšanu, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Tāpat plāns ietver nodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, nenodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, norēķiniem ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, savukārt norēķiniem ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) paredzēta blakusprasījumu dzēšana 50% apmērā, ņemot vērā, ka parādnieks ir izmantojis nokavējuma naudas samazināšanas iespēju ne vairāk par 50 procentiem bez BVKB piekrišanas.

Ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - spriedumu par 300 000 eiro naudassodu spēkā stājies Vides departamenta sods Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par 2022.gadā noteiktā biodegvielas piejaukuma līmeņa nesasniegšanu.

Kompānija par tādu pārkāpumu sodīta otro reizi pēc kārtas.

Valsts tiesas ceturtdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Valsts tiesa piesprieda naudassodu 300 000 eiro apmērā. 2021.gadā Vides departaments par tādu pašu pārkāpumu "Olerex" noteica 12 000 eiro sodu.

Pagājušā gada decembrī Vides departaments atzina "Olerex" par vainīgu, ka tā nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz biodegvielas īpatsvaru 2022.gadā. Departaments apsūdzēja degvielas uzņēmumu, ka tā pārdotajā degvielā nav bijis pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu degvielas. Par pārkāpumu departaments noteica astoņu miljonu eiro sodu.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K" pilno apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" aktīviem, apvienošanās rezultātā iegūstot vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.

SIA "Circle K" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbība ir degvielas, autogāzes jeb LPG, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, un degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura nodarbojas ar degvielas un smērvielu, autogāzes jeb LPG, auto piederumu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.

Balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieku darbība Latvijas teritorijā pārklājas degvielas, autogāzes jeb LPG, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Vides aktīvisti svētdien Amsterdamas ostā paši sevi pieķēdējuši pie slūžām, lai neļautu ostā ieiet kādam kruīza kuģim, ziņo ostas administrācija.

Šo akciju sarīkojusi vides aizstāvju organizācija "Extinction Rebellion" (Sacelšanās pret izmiršanu), kas pieprasa Nīderlandes galvaspilsētai pārstāt pieņemt kruīza kuģus, kuri rada ļoti lielu piesārņojumu.

Aktīvisti uz slūžu vārtiem uzkrāsojuši saukli: "Nafta nogalina, apturiet kruīza kuģus!"

Aktīvisti neļauj ostā ieiet kruīza kuģim "Serenade of the Seas", kurā ir 1000 kajīšu, aģentūrai AFP pavēstījusi ostas pārstāve.

Pirms nedēļas līdzīgas akcijas rezultātā nācās evakuēt citu kruīza kuģi un 2000 pasažieru pilsētā nogādāt ar autobusiem, vēsta Nīderlandes sabiedriskais medijs NOS.

"Extinction Rebellion" izpelnījusies ievērību ar tādām tiešās darbības akcijām kā tiltu bloķēšana pār Temzu Londonā.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Latvijā kopš aprīļa sākuma degvielas cenas mazumtirdzniecībā ir kritušās par 15 centiem, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa norādīja, ka benzīns aprīļa sākumā maksāja 1,764 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,704 eiro par litru, savukārt patlaban benzīns maksā 1,614 eiro par litru un dīzeļdegviela - 1,554 eiro par litru.

"Secīgi ir novērojama tendence degvielas cenām mazināties. Gan nevaram pateikt, cik ilgi un kādā apjomā tas turpināsies, jo naftas cenu un degvielas cenu svārstības biržās lielā mērā ietekmē ģeopolitiskie notikumi - karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos," sacīja Ligere.

Viņa arī vērtēja, ka konkurence Latvijas degvielas tirgū ir saasinājusies, jo SIA "Kool Latvija" ir pabeigusi ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošo degvielas uzpildes staciju pārņemšanu, kā arī pērn "Kool Latvija" pārņēma SIA "Gotika auto" degvielas uzpildes stacijas. Patlaban "Kool Latvija" pārvaldībā ir 74 degvielas uzpildes stacijas.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Latvijā degvielas cenas šobrīd mainās vienmērīgi un stabili, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa minēja, ka Latvijā tirgus dinamika atšķiras no Igaunijas, kur cenas patlaban svārstās daudz asāk, un atšķirības starp degvielas uzpildes stacijām var sasniegt pat 20 centus litrā. "Latvijā cenu kustība ir ievērojami vienmērīgāka un stabilāka," teica Ligere.

Jautāta, kādēļ Latvijā pēdējā laikā degvielas cenas ir pieaugušas, lai gan "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās, Ligere skaidroja, ka degvielas uzpildes staciju cenas nav tieši saistītas ar jēlnaftas cenu, jo mazumtirdzniecības cenu ietekmē starptautiskās degvielas produktu biržas - benzīna un dīzeļdegvielas kotācijas.

"Tās bieži vien nekustas vienlaicīgi ar jēlnaftu un reizēm produktu cenas pieaug pat tad, kad nafta kļūst lētāka. Tāpēc degvielas cenas ir jāvērtē tieši pēc produktu biržām, nevis pēc jēlnaftas," skaidroja Ligere.

Turpinot paplašināšanos, degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla KOOL operators SIA KOOL Latvija atklājis jaunu DUS Daugavpilī.

Tā ir jau devītā DUS Latgalē, kopējam KOOL Latvija pārvaldīto DUS skaitam sasniedzot 70.

Sākotnēji Daugavpilī būs pieejama pašapkalpošanās DUS, bet ar laiku plānots nodrošināt arī pilnu KOOL pakalpojumu un preču klāstu.

“Jau ilgāku laiku domājām par degvielas uzpildes stacijas izveidi Daugavpilī, kas būtu ērta priekšrocība mūsu klientiem, kā arī iespēja Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem izmantot mūsu kvalitatīvo degvielu. Esam gandarīti, ka ir izdevies šo ieceri īstenot un nodrošināt arvien plašāku DUS tīklu visa Latvijā ,” pauž KOOL Latvia valdes loceklis Sandis Šteins.

KOOL Latvija dibināts 2016.gada oktobrī, sadarbojoties vietējiem privātajiem investoriem un "ZGI-3" alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.