Jaunākais izdevums

Trieciena tempā jārisina, lai pietiekams atbalsts saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem būtu arī lielākiem uzņēmumiem un neatkārtotos ēdināšanas uzņēmuma "Lido" situācija.

Tā otrdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs (LTRK) Jānis Endziņš.

Atbilstoši valdības plāniem arī tiem uzņēmumiem, kuriem pašreizējā situācija rada miljoniem eiro lielus zaudējumus, atbalsta griesti apgrozāmajiem līdzekļiem ir līdz 100 000 eiro. "Ja zaudējumi miljonos mērāmi, bet atbalsts ir līdz 100 000 eiro, skaidrs, ka tas nepalīdz," norādāija J.Endziņš.

Viņaprāt, ja tas netiks atrisināts, "mēs piedzīvosim to, ko piedzīvojām iepriekšējā viļņa fāzē", kā piemēru minot ēdināšanas uzņēmumu "Lido".

Apollo Group iegādāsies 51% Lido akciju 

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas...

"Man sirds sāp par situāciju, kāda izveidojās "Lido", kur "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tādēļ, ka atbalsts faktiski nebija pietiekams, bija spiests krīzē savu visa mūža lolojumu daļēji pārdot," atzina J.Endziņš.

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti 

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties...

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemiloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LTRK sagaida aktīvu VID rīcību īstenojot publisku komunikāciju par EDS problemātiku

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ieviešot vienoto nodokļu kontu un uzkrājumu principu, sākot no šī gada janvāra, uzņēmēji saskārušies ar virkni tehnisku problēmu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbībā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK šobrīd sagaida aktīvu VID rīcību īstenojot publisku komunikāciju par EDS problemātiku un plānoto sistēmas traucējumu novēršanas termiņu.

LTRK vērš uzmanību, ka vienotā konta ieviešana ir apjomīgs projekts, ar lieliem finanšu ieguldījumiem no valsts budžeta līdzekļiem, kas skar visus Latvijas uzņēmējus. Nav pieņemami, ka tik apjomīgu sistēmas izmaiņu ieviešana, kurai paredzēts ievērojams valsts budžeta līdzekļu finansējums, tiek īstenota tādā veidā, kas rada riskus uzņēmumiem, vienlaikus nenodrošinot uzņēmējiem pieejamu informāciju par konstatētajām kļūdām un nepilnībām sistēmas darbībā un to novēršanas gaitu, norāda LTRK.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Kā nozīmīgākā problēma ir nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzs atspoguļojums, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk nekā 4 mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana, rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, palielinoties nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam.

Latvijā 49 nodokļu kontu vietā būs viens 

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu...

"Uzņēmēji ir iesaistījušie un ļoti gaidījuši šīs plānotās sistēmas izmaiņas - saprotama ir šāda apjomīga projekta sarežģīta ieviešanas gaita, kā arī samērīgs kļūdu novēršanas un pakāpenisks ieviešanas process, bet uzņēmēju mērs ir pilns – uzņēmējiem trūkst informācijas par sistēmas kļūdaino darbu, plānoto turpmāko ieviešanas gaitu, iespējām novērst kļūdainas sistēmas darbības rezultātu. Sekas skar uzņēmumu reputāciju, iespējas iesniegt izziņas dalībai publisko iepirkumu konkursos, salīdzināt nodokļu maksājumu atlikumus un nomaksas stāvokli, kas nepieciešami kvalitatīvai nodokļu nomaksas nodrošināšanai un pārskatu sagatavošanai," norāda LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

LTRK 2021.gadā ar VID pārstāvjiem tikušies jau vairākārtīgi, lai skaidrotu uzņēmēju konstatētās EDS nepilnības. Izmaiņas un uzlabojumus un kvalitatīvu sistēmas ieviešanu uzņēmēji jau gaida kopš š.g. 1. janvāra, tomēr 4,5 mēnešu laikā virkne problēmu nav novērstas un joprojām nav zināms precīzs laika plāns, kā tieši tiks veikta turpmāko tehnisko problēmu novēršana un uzlabojumu ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem Latvijas uzņēmējiem

Db.lv, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite: Ražotājiem cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama

Db.lv, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā norāda uzņēmēji.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ: Par enerģiju maksāsim teju 10 miljonus eiro vairāk nekā pērn - kā to nosegt?

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas

Db.lv, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas un iespējamie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, noskaidrots "Eurochambres" veiktajā aptaujā, kurā piedalījušies 299 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

LTRK informē, ka vēl Latvijas uzņēmējus satrauc arī finansēšanas nosacījumi, ilgtspējas prasības un uzņēmumu digitalizācija.

Uzņēmēji norādījuši, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, arī nākamajā gadā varētu sagaidīt uzņēmējdarbības un pārvietošanās ierobežojumus, kam sekos patērētāju paradumu maiņa, pārtraukumi piegādes ķēdēs, grūtības izpildīt parādsaistības un pielāgoties attālinātajam darbam.

Kamēr citviet pasaulē Covid-19 vīrusa izplatība ir mazinājusies vai tā izplatība kļuvusi kontrolētāka, ļaujot uzņēmējiem atsākt savu darbību pilnvērtīgāk, Latvijā uzņēmējus nākamajā gadā dara bažīgus iespējamie darbības ierobežojumi saistībā ar pandēmijas izplatīšanos, pārtraukumi piegādes ķēdēs un pārvietošanās ierobežojumi, uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā, uzņēmumi sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.

23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, tādējādi risinot situāciju, kad uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši.

Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumiem joprojām būs pieejams valsts atbalsts Covid-19 krīzē, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī no 7.maija restorāni epidemioloģiski drošos apstākļos āra terasēs var apkalpot klientus, tomēr, kā iepriekš informēja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, iespēju atsākt darbību izmanto aptuveni 70% ēdinātāju.

Vienlaikus tiem ēdinātājiem, kuri neatsāk darbību vai darbu atsākušie ēdinātāji, kas atbildīs valsts atbalsta kritērijiem, joprojām ir pieejams gan valsts garantētais dīkstāves atbalsts, gan algas subsīdija daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Šis atbalsts būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam.

EM atgādināja, ka gadījumā, ja uzņēmuma darbinieki ir dīkstāvē vai tiek nodarbināti daļēji, atbalsts viņam ir pieejams, iesniedzot pieteikumu un pierādot apgrozījuma kritumu pēc patlaban spēkā esošiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

  • personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu un kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā;
  • personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija, pēc ārstēšanās stacionārā, ja ārstniecības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par izolācijas pārtraukšanu;
  • personām, kuras noteiktas par kontaktpersonām;no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai kuras noteiktas par kontaktpersonu, ja tām nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajai pārvaldei un cilvēkiem, kas veido izglītības politiku, kopumā ir vāja izpratne par uzņēmējdarbības lomu valsts pastāvēšanā un attīstībā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Lai gan kopumā uzņēmējdarbības izglītība vidusskolās un augstskolās kļūst kvalitatīvāka, tai joprojām trūkst sasaistes ar reālo biznesa vidi, un tā ir milzīga problēma, kas ir jārisina, domā A. Rostovskis. Arī augstskolas un atbildīgā ministrija piekrīt – veicināt izpratni par uzņēmējdarbību jauniešu vidū ir svarīgi.

Jāiet uz priekšu

Neatkarīgi no tā, vai tu esi mākslinieks, inženieris vai sportists, dzīvojot tirgus ekonomikā, paralēli vienmēr jādomā arī biznesa kategorijās, atzīmē A. Rostovskis.

Uzņēmējam vajadzīga prakse 

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc,...

“Šī iemesla dēļ par uzņēmējdarbību un ekonomiku plašāk būtu jārunā gan skolās, gan studiju programmās, kas nav tieši vērstas uz biznesu. Protams, jauniešiem jau šobrīd ir pieejami dažādi produkti, kas uzlabo viņu zināšanas šajā jomā, piemēram, Junior Achievement Latvia piedāvātās iespējas, taču ar to nepietiek – ir jāiet uz priekšu. Pirmkārt, izglītības sistēmā būtu intensīvāk jāintegrē ekonomikas un biznesa pamatprincipi, otrkārt – vairāk jāaplūko arī starptautiskais griezums, piemēram, globālie finanšu tirgi, pieejamie instrumenti, kā arī iespējas un riski. Treškārt, jauniešiem būtu jāapgūst arī nākotnes ekonomikas tendences – digitālais mārketings, investīciju piesaiste un citas aktualitātes, kas tuvākajā laikā būs biznesa neatņemama sastāvdaļa. Raugoties no skolu un augstskolu perspektīvas, ir jādomā, kā piesaistīt cilvēkus, kas par šīm lietām spētu runāt kompetenti,” pauž A. Rostovskis, piebilstot, ka LTRK ir gatava sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai uzlabotu izglītības sistēmas sasaisti ar biznesu.

“Šobrīd ļoti pietrūkst profesionālas un uz nākotni vērstas uzņēmēju un izglītības politikas veidotāju sadarbības. Diemžēl interese par LTRK iesaisti sistēmas uzlabošanā no IZM puses ir minimāla. Pozitīvi novērtējama pašreizējās ministres Anitas Muižnieces vēlme cieši sadarboties ar LTRK, diemžēl ministri bieži mainās, un vēsturiski sadarbība kopumā ir bijusi nepilnvērtīga. Regulāri ar ministriju komunicējam par profesiju standartiem, kas, manuprāt, vispār ir pilnīgi novecojusi sistēma. Jebkurā gadījumā sadarbībai ir jābūt ciešākai, par to ir jādomā, jo starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbību ir reāla plaisa. Ceru, ka tuvākajā laikā tas mainīsies,” teic A. Rostovskis.

Visu rakstu un plašāk par šo tēmu lasi 17.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir nosūtījušas atklāto vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un finanšu ministram, aicinot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un finanšu ministram nosūtītajā vēstulē LTRK un LDDK aicina atlikt VSAOI sistēmas spēkā stāšanos ar 1. jūliju, vienlaikus pārstrādājot sistēmas modeli un labojot pieļautās tehniskās nepilnības, modeļa pilnveidi balstot datu analīzē, kā arī iesaistot valdības sadarbības un sociālos partnerus.

Nosūtītajā vēstulē LTRK un LDDK norāda, ka konceptuāli atbalsta VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr vērš uzmanību, ka izmaiņas VSAOI sistēmā pieņemtas pirms Covid-19 pandēmijas izraisītās nelabvēlīgās ietekmes, un šobrīd Latvijas tautsaimniecībai ne tikai jāspēj pārvarēt vairāk nekā gadu ilgušu ekonomikas ierobežojumu sekas, bet vēl aizvien jāspēj funkcionēt daļēji ierobežotas ekonomikas stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija joprojām nav uzsākusi darbu pie nodokļu izmaiņu, kas skar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izvērtēšanas un koriģēšanas, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

Lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai sabiedrības daļai, kas pirmos rēķinus saņems jau šī gada 20. decembrī, un atbildīgā institūcija solīja to paveikt saprātīgā laika termiņā, turpinās bezatbildīga mīņāšanās uz vietas, kā rezultātā gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir daudz neskaidrību.

“Kļūdīties ir cilvēcīgi, taču apzināties savas kļūdas un spēt tās izlabot, ir ne tikai katra atbildīga politiķa pienākums, bet arī pilsoniskā godaprāta un sirdsapziņas mēraukla. Ja finanšu ministra kungs nesaprot, ka izvairīšanās no minimālo VSAOI sistēmas izvērtēšanas un pielaisto kļūdu izlabošanas novedīs pie bezdarba līmeņa palielināšanās, ēnu ekonomikas pieauguma, uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātības – sekām, kas kopumā bremzēs valsts ekonomisko izaugsmi, viņš ir pieļāvis lielu kļūdu, par ko varētu nākties samaksāt ar savu politisko karjeru,“ ir pārliecināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Politiķi turpina ignorēt prasības labot kļūdas minimālo VSAOI sistēmā

Db.lv, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību par vairākiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmu, tomēr politiķi to neņem vērā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Uzņēmējiem joprojām neesot skaidrs, kāda summa darba devējiem būs jāmaksā, gan arī, kurš nodrošinās sociālās apdrošināšanas maksājumus izņēmumu grupām, līdz ar to viņi nevarot plānot savas izmaksas.

Turklāt virknē uzņēmumu jau ir sākusies vai tiek plānota darbinieku atlaišana.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sagaida, ka Finanšu ministrijas vadītā VSAOI regulējuma pilnveidošanas darba grupa šodien beidzot nāks klajā ar konstruktīviem risinājumiem "esošās sistēmas brāķa labošanai".

Viņš uzsver, ka politiķiem ir jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju viedoklis, kuru LTRK noskaidrojis kampaņā "Kļūdu labojums". Vairākums iedzīvotāju četrās dažādās aptaujās pauduši viedokli, ka minimālo VSAOI sistēma ir jāmaina, jāpārceļ tās stāšanās spēkā termiņš, šā brīža sistēma veicinās ēnu ekonomiku un mazo uzņēmumu bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Latvijas Radio vēstīja, ka VID vienotā nodokļu konta ieviešana pirmajā mēnesī radījusi būtiskas problēmas uzņēmējiem: kādiem EDS parādījās nodokļu parāds, citiem – pārmaksa, vieni bija konstatējuši pārmaksāto nodokļu pazušanu sistēmā, vēl kāds nevarēja EDS pārbaudīt nodokļu atlikumus u.tml.

Šķita, ka tās ir pārejošas grūtības, ka viss sakārtosies, jo saprotams, ka sistēma tika mainīta tās darbības laikā – kā ļoti trāpīgi to tolaik raksturoja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā: “Lidmašīnas motors tiek mainīts, lidmašīnai esot gaisā. Mēs nevaram nospiest vienu pogu, izslēgt sistēmu un tad palaist nākamo. Mums tā ir jādarbina visu laiku, nepārtraukti.”

Bet gāja laiks, un problēmas nebeidza beigties. Ne velti maija vidū LTRK nāca klajā ar vēstījumu, ka sagaida aktīvu VID rīcību ieilgušo EDS tehnisko problēmu novēršanā saistībā ar vienotā konta ieviešanu.

Kā būtiskāko problēmu LTRK min nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzu atspoguļojumu, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. “EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk kā četru mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, pieaugot nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam,” pausts LTRK 17. maija paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu darbību nedrīkst slēgt ne pie kādiem Covid-19 izplatības apmēriem

Db.lv, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu saimnieciskā darbība nedrīkst tik slēgta vai būtiski ierobežota ne pie kādiem Covid-19 izplatības apmēriem, tā trešdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš arī norādīja, ka ir kritiski svarīgi valstī veicināt vakcinācijas tempu un kopējo vakcinācijas aptveri, lai Covid-19 izplatība iespējami mazāk kaitētu ekonomikai un tās atveseļošanai.

LTRK padomes ieskatā Latvijā ir nepieciešams regulējums, kas nodrošinātu darba devējiem elastīgumu nodarbinātības organizēšanai uzņēmumā, tostarp jānodrošina darba devējiem iespēju pārcelt darbinieku citā amatā, atstādināt no darba pienākumiem, nesaglabājot atalgojumu, vai atlaist, ja darba devējs noteicis, ka konkrētā amata pildīšanai uzņēmumā tiek nodarbinātas tikai personas ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vienlaikus regulējumam par personas datu apstrādi un uzglabāšanu jābūt skaidri saprotamam un tādam, kas nerada būtisku administratīvo slogu. Tas arī nedrīkst radīt sodu riskus darba devējam nākotnē, un veicina epidemioloģiski drošas vides veidošanu uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Uzņēmēji krīzes apstākļos darbojas veiksmīgāk par valdību

Db.lv, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nepieciešams vieds valsts atbalsts dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nevar atļauties turpināt neierobežotu atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem un šobrīd ir nepieciešams vieds valsts atbalsts tieši dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka situācija joprojām ir ļoti neprognozējama, taču valstij nav iespējas neierobežoti atbalstīt visus krīzē cietušos, turklāt atbalsta samazināšanai ir jānotiek pakāpeniski.

"Jāņem vērā tas, ka mēs visi strādājam ļoti lielas nenoteiktības apstākļos un arī valdība pieņem lēmumus diezgan jaunā un ļoti grūtā situācijā bez iepriekšējas epidemioloģisku krīžu apkarošanas pieredzes, tad, protams, ir jārīkojas piesardzīgi. Kad premjers norādīja, ka jādomā par valsts atbalsta mazināšanu, viņš jau nedomāja, ka tas ir jādara rīt. Eiropas Savienības(ES) ieteikumos dalībvalstu valdībām ir norādīts, ka izejai no atbalsta režīma ir jābūt ļoti pakāpeniskai un piesardzīgai. Tomēr, ja nebūs trešā viļņa, tad jau tagad ir jādomā par fiskālās izejas stratēģiju," teica Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru