Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.

Spriedumā arī norādīts, ka, EST, izskatot prasību saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtos norādīto, nav jāaizstāj valsts tiesas, kuru kompetencē ir lemt par apsūdzētā bankas vadītāja kriminālatbildību. Tāpat EST nav jāiejaucas iepriekšējā kriminālizmeklēšanā, ko attiecībā pret to veic kompetentās administratīvās vai tiesu iestādes.

EST norādīja, ka šādas izmeklēšanas vajadzībām, tostarp, lai nepieļautu, ka attiecīgais vadītājs liek tai šķēršļus, varētu būt nepieciešams pieņemt lēmumu par šī vadītāja pagaidu atstādināšanu no amata.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - pērnajā februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās «Trasta komercbankas» akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas «Trasta komercbankas» akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi «Trasta komercbankai», vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma Baņķieris ir stāsts par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sākot no viņa iecelšanas amatā, beidzot ar brīdi, kad viņu apcietināja.

Ansis Pūpols filmas līdzautors: «Nebija viegli saprast, kādēļ inteliģentam, cienījamu mediju apjūsmotam bankas vadītājam ar 17 000 eiro mēnešalgu pietrūka naudas. Filma ir manis paša apziņas ceļš, lai noskaidrotu, kā tas bija iespējams.»

Medijiem sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā KNAB, noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana un atzīšana par aizdomās turēto bija pārsteigums gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Filma atklāj baņķiera līdzgaitnieku liecības par viņa darbības un amata šķautnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru