Jaunākais izdevums

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streikos 27 stundas, sākot no otrdienas rīta, svētdien paziņojusi Vācijas arodbiedrība "Verdi".

Streiki ietekmēs lidostu darbību Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Berlīnē, Diseldorfā, Štutgartē un Ķelnes/Bonnas lidostā. Plānots, ka streiks sāksies plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

"Verdi" aicinājusi streikot visus virszemes apkalpošanas darbiniekus, un gaidāms, ka streiks ievērojami traucēs aviosatiksmi.

Strīdā ar "Lufthansa Group" par atalgojuma palielināšanu iesaistījušies 25 000 "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieku. Trešajā sarunu kārtā 12.februārī nekāda vienošanās netika panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki trešdien streikos, paziņojusi arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība pirmdien norādīja, ka šī streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

Streiks tiek rīkots saistībā ar "Lufthansa" grupas sarunām par atalgojumu aptuveni 25 000 darbinieku lidsabiedrībā "Lufthansa", kā arī citās struktūrvienībās, tostarp kravu pārvadājumu meitasuzņēmumā "Lufthansa Cargo" un lidmašīnu tehniskās apkopes struktūrvienībā "Lufthansa Technik".

Otrajā sarunu kārtā 23.janvārī darba devēju izteiktais algu palielināšanas piedāvājums tika noraidīts kā nepietiekams.

Sarunas paredzēts atsākt otrdien.

Vācijas lidostā pēdējās nedēļās norisinājušies vairāki streiki, būtiski traucējot to darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien un trešdien ieplānoto Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" stjuartu streiku dēļ Frankfurtes un Minhenes lidostās kopumā tiks atcelti 1000 lidojumu, pirmdien paziņoja aviokompānija.

Frankfurtes lidostā kopumā tiks atcelti 600 reisi, bet Minhenes lidostā - 400 lidojumi.

Šie streiki ietekmēs aptuveni 120 000 pasažieru, norāda "Lufthansa".

Par šo streiku rīkošananu sestdienas vakarā paziņoja stjuartu arodbiedrība UFO. Otrdien streikos stjuarti Frankfurtes lidostā, bet trešdien - Minhenes lidostā.

Arodbiedrība pieprasa palielināt atalgojumu par 15%, kā arī izmaksāt 3000 eiro inflācijas kompensāciju.

Pagājušajā nedēļā "Lufthansa" paziņoja, ka tās peļņa 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir divkāršojusies līdz 1,67 miljardiem eiro.

UFO vadītājs Joahims Vaskess-Birgers norādīja, ka arī stjuartiem "būtu jāgūst labums no šiem panākumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki piektdien turpina streiku, būtiski ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streiku sāka ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika), un tas ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika).

Aviokompānija norāda, ka piektdien tiks atcelti aptuveni 1000 reisu, galvenokārt Minhenes un Frankfurtes lidostās.

"Lufthansa" skaidro, ka streika dēļ spēj nodrošināt vien aptuveni 10-20% no ieplānotajiem reisiem.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,67 miljardu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 791 miljonu eiro gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Turklāt "Lufthansa" peļņu guvusi otro gadu pēc kārtas pēc divus gadus ciestajiem zaudējumiem, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas radītā krīze aviācijas nozarē.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi pieprasījuma pēc ceļošanas palielināšanās.

"Lufthansa" ienākumi pērn pieauguši par 15% un pārsnieguši 35 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa 2023.gadā pārvadājusi 123 miljonus pasažieru, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki šonedēļ rīkos kārtējo streiku, cenšoties panākt algu palielināšanu, pirmdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Tā norāda, ka streiks sāksies ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika), ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5% vai vismaz 500 eiro mēnesī, kā arī vienreizējas piemaksas 3000 eiro apmērā, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Lidsabiedrība līdz šim piedāvājusi 28 mēnešos algas palielināt par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Frankfurtes lidostā ceturtdien streikos drošības kontroles darbinieki, tādēļ lidosta tiks slēgta izlidojošajiem pasažieriem, trešdien paziņoja lidostas operators "Fraport".

Šī streika ietekme uz lidojumu grafiku pagaidām neesot pilnībā skaidra. Šobrīd sagaidāms, ka lidmašīnas varēs nolaisties un ienākošo reisu pasažieri spēs pārsēsties uz citiem lidojumiem.

Kā ziņots, Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki šonedēļ rīkos kārtējo streiku, cenšoties panākt algu palielināšanu.

Streiks sāksies ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika) un ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika), ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Šim streikam ceturtdien aicināti pievienoties arī drošības kontroles darbinieki Frankfurtes un Hamburgas lidostās. Šos darbinieku nodarbina privāti uzņēmumi, kas federālās policijas uzdevumā pārbauda pasažierus, darbiniekus un bagāžu pie drošības zonas ieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" otrdien paziņoja, ka trešdien saistībā ar virszemes apkalpošanas darbinieku streiku tiks atcelti līdz pat 90% ieplānoto reisu.

Arodbiedrība "Verdi" pirmdien pavēstīja, ka streikā piedalīsies aptuveni 25 000 darbinieku, un tas ilgs apmēram 27 stundas, sākot no plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika).

Streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

"Mēs šobrīd pieņemam, ka streika dēļ būs iespējams nodrošināt aptuveni 10-20% no "Lufthansa" trešdien paredzētajiem reisiem," norāda aviokompānija, kas iepriekš brīdināja, ka streiks ietekmēs līdz pat 100 000 pasažieru.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki pieprasa algas 12 mēnešos paaugstināt par 12,5%, kā arī vienreizējas piemaksas, lai kompensētu inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostu drošības kontroles darbinieku streika dēļ Vācijā piektdien sešās lidostās ievērojami traucēta aviosatiksme, izjaucot plānus tūkstošiem pasažieru.

Streiks notiek Hannoveres, Dortmundes, Vēces, Drēzdenes, Leipcigas un Karlsrūes/Bādenbādenes lidostās.

Drošības kontroles darbinieki vairākās lidostās streikoja arī ceturtdien, arodbiedrībai "Verdi" cenšoties palielināt spiedienu pirms nākamās sarunu kārtas par atalgojuma palielināšanu, kas paredzēta 20.martā.

Kolektīvās sarunas attiecas uz aptuveni 25 000 privāto drošības pakalpojumu sniedzēju darbinieku. Viņi Vācijas Federālās policijas vārdā pārbauda pasažierus, personālu un bagāžu.

Piecas sarunu kārtas līdz šim nav devušas rezultātu. "Verdi" pieprasa palielināt stundas likmi par 2,80 eiro, ieviešot to pakāpeniski 12 mēnešu laikā, un piemaksas par virsstundām, sākot no pirmās virsstundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup darbinieki akciju opciju programmas ietvaros veikuši pirmo akciju opciju konvertāciju akcijās, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem ar iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, pieņemt lēmumus par uzņēmuma attīstību un saņemt uzņēmuma izmaksātās dividendes.

Kopumā pēc akciju opciju konvertācijas biržā tika iekļautas 57 911 DelfinGroup papildu akcijas.

Uzņēmums pērn aizsāka Latvijā unikālu programmu, atbilstoši kurai DelfinGroup kopsummā emitēs 450 000 akciju. Opciju programma paredz opciju piešķiršanu uzņēmuma darbiniekiem četru gadu laikā, līdz ar to visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, ik gadu tiks piešķirtas jaunas akciju opcijas. Tās ir tiesības uzņēmuma darbiniekiem iegādāties DelfinGroup akcijas par nominālvērtību, vēlāk pēc opciju konvertācijas dodot iespēju pelnīt papildu līdzekļus līdz ar uzņēmuma attīstību. Pērn opciju saņemšanai kvalificējās 202 DelfinGroup darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais fenomens "mūžīgais darbaspēka trūkums" Latvijā – kā uzņēmumiem to risināt?

Aija Bite-Ozere, Tele2 personāla departamenta direktore, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panāk darbinieku uzticēšanos savai darba vietai?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi nākamā gada beigās Latvijā sagaida bezdarba līmeni ap 6-6,7%

LETA, 27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6-6,7% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai organizācijas var strādāt bez vadītājiem? Horizontālā struktūra "uz papīra" un dzīvē

Laura Krastiņa, Balcia valdes locekle, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijā apmēram 80 pilsētās streiko vietējā sabiedriskā transporta darbinieki

LETA/DPA, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā apmēram 80 pilsētās vietējā sabiedriskā transporta darbinieki piektdien rīko vienas dienas streiku.

Pasažieri ir brīdināti rēķināties ar samazinātu braucienu skaitu vai vispār atceltiem braucieniem autobusu, tramvaju un metro maršrutos visās Vācijas federālajās zemēs, izņemot Bavāriju.

Šī protesta akcija notiek dienu pēc tam, kad 11 Vācijas lidostās notika drošības kontroles darbinieku streiki. Pagājušajā nedēļā vilcienu mašīnistu streika dēļ Vācijas nacionālā dzelzceļa sistēma bija gandrīz paralizēta uz piecām dienām.

Gandrīz visās Vācijas federālajās zemēs pašlaik notiek sarunas par sabiedriskā transporta darbinieku atalgojumu. Arodbiedrība "Verdi" piedalās kolektīvās sarunās ar sabiedriskā transporta uzņēmumiem, pārstāvot apmēram 90 000 darbinieku aptuveni 130 pašvaldību transporta aģentūrās. Sarunas notiek vienlaicīgi, un pagājušajā nedēļas nogalē tajās netika panākta nekāda vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātājs jaunuzņēmums “Printify”, piekto gadu pēc kārtas iekļauts biznesa izdevuma “Forbes” un neatkarīgās tirgus izpētes kompānijas “Statista” veidotājā labāko jaunuzņēmumu darba devēju sarakstā, tādējādi novērtējot uzņēmuma apņemšanos nodrošināt izcilu nodarbinātības vidi, veicinot darbinieku apmierinātību un izaugsmi, informēja “Printify” cilvēkresursu vadītājs Henrijs Lempu.

ASV labāko jaunuzņēmumu darba devēju reitinga mērķis ir identificēt jaunuzņēmumus, kas rūpējas par darbinieku labbūtību un stabilo darba vidi. Lai pretendētu uz iekļūšanu reitingā, uzņēmumam ir jābūt reģistrētam ASV, jānodarbina vairāk nekā 50 darbinieki un jābūt izveidotām no nulles laikaposmā no 2014. līdz 2021. gadām.

"Mūsu uzmanība vienmēr ir bijusi atbalstošas ​​un dinamiskas darba vietas izveide, kurā mūsu darbinieki var attīstīties un augt. Tas, ka esam nosaukti par vienu no Amerikas labākajiem darba devējiem arī šogad, pastiprina mūsu uzticību mūsu komandai un kultūrai, ko esam kopā izveidojuši. Šī atzinība liecina par mūsu komandas smago darbu un centību," sacīja Lempu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā darba devējam izvairīties no sasteigtiem lēmumiem par atalgojumu?

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad plaukst cilvēki, plaukst arī bizness

Kristīne Jarve, Deloitte vadošā partnere Baltijā, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EcoLead" svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā, kas tika atklāta 2023.gadā, arvien turpina attīstīties.

Uzņēmuma izpilddirektora Kaspara Fogelmaņa ieskatā jau šobrīd ir ar ko lepoties, tai skaitā apgrozījuma, nodokļu un saražotās produkcijas rādītāji, 42 darbinieki un iesaiste Kalnciema norisēs.

2023.gadu SIA "EcoLead" noslēdza ar vairāk nekā 4,1 miljons eiro apgrozījumu. 2023.gadā apgrozījumu pārsvarā veidoja saražotā svina produkcijas realizācija. Saskaņā ar uzņēmuma biznesa plānu un prognozēm, 2024.gadā plānots apgrozījumu būtiski kāpināt.

2023.gadā SIA "EcoLead" nodokļos ir samaksājusi 0,7 miljons eiro, tai skaitā 271 684 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 168 033 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Plānots, ka 2024.gadā samaksāto nodokļu apjoms būs lielāks, gan tāpēc, ka tiks kāpināts saražotās produkcijas daudzums, gan arī par vismaz 20% pieaugot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, jo dažas štata vietas tika izveidotas un aizpildītas tikai 2023.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru