Nedēļas nogalē no rītiem ceļi Latvijā var sākt apledot, atsaucoties uz meteorologu prognozēm, brīdina "Latvijas valsts ceļi" (LVC) un atzīmē, ka braukšanas apstākļus apgrūtinās arī lietus un iespējams pirmais sniegs, kā arī stiprais vējš.

LVC uzsver, ka rudeņos ceļa seguma stāvoklis un līdz ar to braukšanas apstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc autovadītājiem pēc vasaras sezonas jāpielāgo savi braukšanas paradumi mainīgajiem apstākļiem, jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un jārēķinās, ka ceļš var prasīt ilgāku laiku.

"Iestājoties izteikti rudenīgiem laika apstākļiem, var būt pasliktināta redzamība miglas un nokrišņu dēļ. Nokrišņu laikā pieaug akvaplanēšanas risks, savukārt kritušās lapas un lietus var pasliktināt riepu saķeri ar ceļa segumu, apgrūtinot braukšanas apstākļus, klāsta LVC, "no rītiem un vakaros uz ceļiem var būt apledojums, jāņem vērā, ka temperatūras svārstību dēļ ceļi apledo strauji un nevienmērīgi. Var veidoties tā sauktais "melnais ledus", kas ir faktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm."

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tiks iesniegti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu (ALN) jeb vinješu likmju izmaiņas.

SM virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas ALN likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tāpat, mērķis ir efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru, samazinot autotransporta noslodzi uz autoceļiem, tādējādi veicinot integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu attīstību, nodrošinot vienmērīgāku resursu izmantošanu un atbilstību zaļā kursa mērķiem.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka negodprātīgas darbības dēļ pasliktinās reģionālo autoceļu kvalitāte. Diemžēl, saskaramies ar situāciju, kad kravas transportlīdzekļi, lai izvairītos no vinješu iegādes, nebrauc pa valsts galvenajiem, bet reģionālajiem ceļiem. Tie tiek bojāti, jo netur papildu slodzi, savukārt to kvalitātes atjaunošanai nepieciešams papildu finansējums. Paplašinot autoceļu tvērumu, mazinās iespējas izvairīties no nodevas nemaksāšanas un tiks izmantoti kravu pārvadāšanai atbilstošāki ceļi - galvenie autoceļi. Vienlaikus jaunās vinješu likmes veicinās arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu", skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.

Latvijā 48,8% valsts vietējo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, trešdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka valsts vietējo autoceļu tehniskais stāvoklis ir liela problēma, jo valsts vietējie autoceļi veido pusi no kopējā valsts ceļu tīkla, kā arī 72% vietējo autoceļu ir ar grants segumu.

"Situācija nav iepriecinoša, jo gandrīz puse no ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Šie ceļi ir ar mazāku satiksmes intensitāti, bet šie ceļi ir jāuztur, lai par tiem varētu pārvietoties," sacīja Lazdovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir labāka.

LVC apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā 15,3% valsts galveno autoceļu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet 33,4% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī, savukārt 2024.gadā - 7,9% valsts galveno autoceļu bija sliktā stāvoklī, bet 19,5% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Satiksmes ministrija (SM) Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumus, lai Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 24,5 milj. eiro ieguldītu iekšzemes intermodālo termināļu jeb "sauso ostu" izveidē, nodrošinot pārvadājamo kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa infrastruktūru, informē SM.

"Sauso ostu" izveide ir viens no pasākumiem, kas samazinās transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un uzlabos vides kvalitāti, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

"Sausās ostas ir veids, kā mēs reizē varam atslogot ceļus no kravu transporta un atbalstīt uzņēmējus", atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

SM izstrādātie noteikumi paredz publiskās lietošanas infrastruktūras izbūvi intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas. Paredzēts izvērtēt un izveidot 2-3 multimodālos terminālus regulārai konteineru un puspiekabju apstrādei (Latgales un Vidzemes reģionos, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā), kraušanas laukumus apaļkoku, šķeldas un kūdras apstrādei (piemēram, Madonā, Gulbenē, Ludzā, Krustpilī, Jelgavā, Saldū, Stendē), dzelzceļa infrastruktūru savienojumu attīstību primāri graudiem un kokrūpniecībai (piemēram, Valkā, Daugavpilī, Vangažos, Inčukalnā u.c.).

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Aukstam gaisam plūstot pār jūru, veidojas gubu mākoņi, kas vietām Baltijas valstīs atnesuši daudz sniega, un intensīva snigšana turpinās, liecina meteoroloģiskā informācija.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā biezākā sniega sega - 13 centimetri - izmērīta Rūjienā. Stipri snidzis ne tikai Vidzemes ziemeļrietumos, bet arī Kurzemē. Piektdien plkst.5 Kuldīgas un Saldus novērojumu stacijā bija četri centimetri sniega, Kolkā - seši centimetri. Valsts lielākajā daļā sniega nav vai arī sniega sega ir plānāka par vienu centimetru.

Debesis virs Latvijas mākoņainas, vietām tās skaidrojas. Daudzviet krīt neliels sniegs vai arī snieg īslaicīgi, stiprāka snigšana turpinās vietām Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumos.

Īpaši spēcīgi snieg Lietuvas ziemeļrietumos, šie sniega mākoņi nedaudz skar arī Kurzemes un Zemgales dienvidus.

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Līdzīgi kā daudzviet Skandināvijā, kur tiek veicināta vienkāršota piekļuve finanšu pakalpojumiem, arī Latvijai ir potenciāls radīt ilgtspējīgus risinājumus. Finanšu konsultācijām nevajadzētu būt tikai turīgu vai labi situētu cilvēku privilēģijai, kā tas ilgstoši ir bijis.

Tādēļ jau pagājušā gadsimta beigās iezīmējusies tendence - finanšu sektora demokratizācija - veicina šādu pakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu statusa sabiedrībā. Taču viena lieta ir padarīt šos pakalpojumus pieejamus, pavisam cita - veicināt aktīvu sabiedrības iesaisti savas finansiālās labklājības nodrošināšanā ilgtermiņā.

Latvijas finanšu paradokss: uzkrājumu daudz, bet investīciju maz

Arī mēs varam būt gandarīti par pamata finanšu pakalpojumu pieejamību. Saskaņā ar Pasaules Bankas publicētajiem datiem (2023), norēķinu konts ir apmēram 97% pieaugušo, elektronisko maksājumu īpatsvaram pārsniedzot jau 70%. Apmēram 85% pieaugušo ir norēķinu kartes, kas ir ļoti labs rādītājs pat attīstīto valstu vidū. Taču pavisam cita aina paveras, analizējot ar uzkrājumiem un investīcijām saistītus datus. Neraugoties uz to, ka kopējais mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, ieskaitot pensiju 2. un 3. līmeņa kapitālu, veido apmēram 20 miljardus eiro, lielākoties šie finanšu aktīvi netiek investēti. Tie bieži stāv banku kontos vai tiek investēti ultrakonservatīvi, izvēloties pensiju plānus ar zemu ienesīgumu.

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību.

Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ. Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20– 30 % no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3 % plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18 %, Augšdaugavas un Jēkabpils novados – 12 %, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35 %. Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks – vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu.

Izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šogad izmānījuši ap 10 miljoniem eiro, liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija.

Šī gada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi, kas ir par 1533 gadījumiem vairāk salīdzinājumā ar pērno gadu. No šiem gadījumiem 1444 iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.

Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, "bloķētiem" kontiem vai "neatliekamām" situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami. Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi, kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.