Jaunākais izdevums

SIA "Centrālais tenisa klubs" iedzīvotāju iebildumu dēļ atteicies no ieceres Āgenskalna tenisa kortu vietā būvēt tirdzniecības centru, liecina šodien Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē pieņemtais lēmums.

Jau pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti noraidīja zemesgabala Baldones ielā 7 izstrādāto lokālplānojuma redakciju, kas apstiprināšanas gadījumā Āgenskalnā esošo tenisa kortu vietā būtu ļāvis izveidot arī tirdzniecības centru. Vienlaikus domes lēmums paredzēja uzdot Pilsētas attīstības departamentam sagatavot jaunu darba uzdevumu lokālplānojuma izstrādei, ņemot vērā fizisko un juridisko personu publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas "Centrālais tenisa klubs" lūdza laiku pārdomām un šovasar iesniedza vēstuli ar lūgumu pārtraukt lokālplānojuma izstrādi. Pašvaldības pagaidu administrācija uzņēmuma lūgumu šodien atbalstīja, atceļot 2018.gada lēmumu par zemesgabala Baldones ielā 7 lokālplānojuma izstrādes sākšanu.

Lokālplānojuma mērķis bija radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredzēja publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju. Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauda bažas, ka izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs, kā rezultātā domē tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

2019.gada februārī, skatot šo jautājumu Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē, departamenta pārstāve Zita Miķelsone neslēpa, ka tik liela sabiedrības interese ir "nebijis gadījums lokālplānojuma izstrādes vēsturē", tādēļ departaments aicināja domi apturēt šī plānojuma izstrādi līdz brīdim, kad starp zemesgabala īpašniekiem un iedzīvotājiem tiks atrasts kompromiss.

"Mēs nevaram teritorijas īpašniekiem prasīt pa visiem 100% izpildīt iedzīvotāju vēlmes, tādēļ lūdzam iziet uz kompromisu. Ja tas neizdosies - dome var noraidīt sagatavoto plānojuma redakciju un likt to izstrādāt no jauna," sacīja pārstāve. Tas, cik ilgā laikā abām pusēm vajadzētu vienoties - noteikts gan neesot.

Baldones ielā 7 jau kopš 1910.gada atrodas Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrības nams. 20.gadsimta 30.gados šajā vietā izbūvēti tenisa korti, kuri tur darbojas arī patlaban. Teritorijā atrodas četri slēgtie tenisa korti, kas atrodas zem aptuveni desmit metrus augsta piepūšamā gaisa kupola un divi atvērti tenisa korti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" šī gada vasarā uzsāk jauna daudzdzīvokļu projekta būvniecību Āgenskalnā, Gregora ielā.

Šā projekta attīstībā plānots ieguldīt vairākus miljonus eiro. Ēku plāno nodot ekspluatācijā 2023. gada sākumā.

Projektā plānotas divas septiņstāvu dzīvojamās ēkas, kurās būs 116 divu, triju un četristabu dzīvokļi. Īpašnieku ērtībām būs pieejamas noliktavas telpas, autostāvvietas, novietnes velosipēdiem, kā arī labiekārtota zaļa teritorija ar bērnu rotaļu laukumu.

"Mūsuprāt, Āgenskalns jaunu projektu attīstīšanai ir viens no pievilcīgākajiem Rīgas rajoniem. Tas lieliski piemērots cilvēkiem, kuri labprāt izvēlas dzīvot zaļākā apkaimē, vienlaikus esot pavisam netālu no pilsētas centra. Topošās daudzdzīvokļu ēkas Gregora ielā ir jau ceturtais "Hepsor" projekts šajā rajonā, un tas tiks īstenots, balstoties uz ilggadējo Igaunijas uzņēmuma labo praksi būvniecības projektu realizācijā," stāsta "Hepsor" valdes loceklis Martti Krass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor 2020.gada rudenī uzsāks jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Āgenskalnā, kvartālā starp Ernestīnes, Kapseļu un Baložu ielām.

Projekta ietvaros tiks nojaukta esošā ēka un tās vietā uzcelts jauns trīs stāvu nams ar 18 dzīvokļiem, saglabājot vēsturiskās ēkas veidolu.

Jaunbūves veidols laika gaitā ir ticis mainīts atbilstoši tā brīža īpašnieku vēlmēm. Cienot vēsturi un vēloties saglabāt Āgenskalnam raksturīgo apbūvi, vēsturiskās ēkas apjomā tiks saglabāts tās ārējais veidols, tostarp neparastais tornītis, savukārt jaunajā ēkas daļā dominēs askētiskas formas, kas lieliski iekļausies ēkas kopējā veidolā. Mūra ēkas fasādes dabīgo koka apdari papildinās arī mūsdienīgāki materiāli ‒ skārds un metāls.

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu 

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7,...

Ēkā būs 18 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. “Hepsor skatījumā, Āgenskalns ir lieliski piemērots cilvēkiem, kuri dod priekšroku dzīvošanai zaļākā apkaimē, vienlaikus esot pavisam netālu no pilsētas centra. Ēkas fasādes dizainā sastapsies gan moderna, gan senāka stila arhitektūra, ēkai dabiski iekļaujoties apkārtnes apbūves ansamblī un dodot savu ieguldījumu Āgenskalna vēstures saglabāšanā,” stāsta “Hepsor” pārstāvis Martti Krass.

Šā projekta īstenošanā plānots ieguldīt 2,5 miljonus eiro. Ēku plāno nodot ekspluatācijā 2021. gada oktobrī.

Jaunos projektos Āgenskalnā ieguldīs 10 miljonus eiro 

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....

Projektu īsteno Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor”. Uzņēmums darbojas Latvijā kopš 2017. gada nogales un sadarbībā ar Igaunijas būvuzņēmēju “Mitt&Perlebach” īsteno vairākus dzīvojamos projektus galvaspilsētas klusajā centrā un Āgenskalnā, kā arī attīsta komerctelpas Rīgas pievārtē. Tuvāko gadu laikā “Hepsor” plāno vērienīgas investīcijas ne tikai dzīvojamā, bet arī komercsegmentā, tostarp Daugavas labā krasta apbūves projektā “Krasta City”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā pārsvarā novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, taču gada nogalē bija nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un tādējādi daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pērn decembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,1%, bet kopumā 2020.gadā sērijveida dzīvokļu cenas samazinājās par 1,5%, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Esate sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 807 EUR/m². Cenas vidēji bija par 50 % zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena bija sasniedza visu laiku augstāko atzīmi – 1 620 EUR/m².

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas 2020. gada decembrī saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra cena saglabājās nemainīga - 951 EUR/m², savukārt viena kvadrātmetra viszemākā vidējā cena decembrī bija Bolderājā – 583 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cer uz tenisa attīstību Vidzemē

Monta Glumane, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile cer uz tenisa attīstību Valmieras pusē.

Bestes tenisa korti, kuru izveidē investēti aptuveni 150 000 eiro, Kocēnos tika atklāti pērn septembrī.

Kortos ir mākslīgās zāles segums un atbilstoša apsilde arī aukstajā laikā. Korta durvis vērtas kā ilggadējiem tenisa entuziastiem, tā katram, kurš vēlas iemēģināt roku šajā sporta veidā. Bestes tenisa korti ir vietējās tenisa treneres Ivetas Brūniņas - Builes īstenotais sapnis viņas vairāk nekā 20 gadu ilgajā karjerā, ierādot tenisa spēli bērniem un jauniešiem.

"Es esmu tenisa trenere, kura visu mūžu strādājusi šajā jomā un visu laiku no kāda esmu īrējusi laukumus. Tas ne vienmēr ir patīkams pasākums un vienmēr gribas, lai pašam ir savs un tad vairāk var arī attīstīties. Jau vismaz desmit gadus bija plāns par savu laukumu, jau iepriekš bijām izstrādājuši dažādus biznesa plānus. Zvaigznes sakrita un nolēmām,ka nepieciešams kaut ko darīt," stāsta tenisa trenere I.Brūniņa – Buile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības grupā uzņēmēju un nodarbināto atbalstam 15.aprīlī panākta vienošanās par atbalstu sporta nozarei fiksēto izdevumu zaudējumu kompensācijai, informē Ekonomikas ministrijā.

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.

Paredzams, ka atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri šobrīd ir slēgti. Tie ir bijuši slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma. Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250. Līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta centri varēs saņemt atbalstu Covid-19 krīzes radītā apgrozījuma krituma kompensācijai – paredz jaunā valsts atbalsta programma, informē Finanšu ministrija.

To administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un kompensācija uzņēmējiem būs pieejama pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Līdz šim ilgstošā dīkstāvē esošos iekštelpu sporta klubus, halles, baseinus un fitnesa centrus piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa, bet sporta centros darbinieku skaits parasti ir mazs. Ar jauno programmu nozares uzņēmumiem būs iespēja gūt atbalstu par zaudējumiem, kas radušies ilgstošo darbības ierobežojumu dēļ.

Atbalstu varēs saņemt sporta centri – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, publiskas lietošanas peldbaseini, iekštelpu halles (volejbols, teniss), ledus halles, olimpiskie centri ar kopējo iekštelpu platību virs 500 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru