Ražošana

Atsevišķām iedzīvotāju grupām elektrības rēķins samazināsies par 3-15 eiro

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģija tiks nodrošināta par šādām cenām: trūcīgai vai maznodrošinātai ģimenei (personai), ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai personai ar I invaliditātes grupu ne vairāk kā 100 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 eiro par vienu kilovatstundu katrā norēķinu periodā (kalendārajā mēnesī); daudzbērnu ģimenei ne vairāk kā 300 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 eiro par vienu kilovatstundu katrā norēķinu periodā (kalendārajā mēnesī).

Tas ļaus ietaupīt vidēji 3-15 eiro no ikmēneša rēķina atkarībā no patēriņa.

Ekonomikas ministrija saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām organizē konkursu, kurā izvēlēsies elektroenerģijas tirgotāju, kurš sniegs aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu divus gadus.

Līdz konkursa noslēgšanai aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniegs iepriekšējais aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs - AS Latvenergo. Atbalstu var attiecināt uz jebkuru AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum līgumu. Atbalstu var saņemt arī tad, ja atbalsta saņēmējs dzīvo īrētā īpašumā vai par elektroenerģiju norēķinās ar apsaimniekotāju. attiecināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Stājas spēkā Sadales tīkla diferencētie tarifi; maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunie AS Sadales tīkls tarifi elektroenerģijas sadales pakalpojuma komponentei maksājumos par patērēto elektroenerģiju, kas paredz fiksētas abonenta maksas ieviešanu visiem elektroenerģijas patērētājiem. Tiesa, maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts.

Sadales tīkla jaunā līdzsvarotā tarifa maksa par elektrību samazināsies tiem, kuri elektrību patērē efektīvi, turpretī tiem, kuri elektrību nepatērē vai patērē neefektīvi, gaidāms elektrības cenu pieaugums.

Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,5 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektrības patēriņa - 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 0,23 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektrības patēriņu - 100 kWh mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,1 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas

Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamgad Elektrum klientiem elektrības cenas samazināsies par 2-4%

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad mājsaimniecībām, kas izvēlējušās kādu no AS Latvenergo produktiem Elektrum, elektrības cenas samazināsies par 2-4%, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Šodien Latvenergo aģentūru LETA informēja, ka klientu pašapkalpošanās portālā www.elektrum.lv ir publiskoti tirgus piedāvājumi mājsaimniecībām no 2016.gada pirmā janvāra.

Uzņēmumā norādīja, ka Latvenergo elektroenerģijas tirdzniecības produktos Elektrum elektroenerģijas komponentes izmaksas nākamgad samazināsies atkarībā no izvēlētā produkta, taču kompānijā neatklāja, cik liels būs samazinājums. Pēc LETA aprēķiniem, samazinājums ir aptuveni 2-4%.

Latvenergo tām mājsaimniecībām, kurām no nākamā gada būtu jāizdara izvēle, nosūtīs individuālu sadarbības piedāvājumu turpmākajam periodam.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss stāstīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana nozīmēja, ka klienti, neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja, maksā faktiskajai biržas situācijai atbilstošu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls iesniedzis SPRK projektu diferencēto sadales pakalpojumu tarifu samazināšanai

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir sagatavojusi un 10.oktobrī iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu ar samazinātu diferencēto tarifu mainīgo komponenti - maksu par elektroenerģijas sadalīšanu - par vidēji 8%, kas stātos spēkā 2020. gada 1. janvārī, informē uzņēmums.

Ņemot vērā SPRK apstiprinātos grozījumus Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā, AS «Sadales tīkls» ir sagatavojusi tarifu projektu, kurā izmaksu samazinājums tiek attiecināts uz mainīgo tarifa komponenti un veido 8 %, kas ļauj sadales pakalpojumu tarifu, kas būs redzams klientu rēķinos, samazināt vidēji par 5,5%. Tarifu projekts neparedz būtiskas izmaiņas diferencēto sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā, tāpēc tiek samazināta visu diferencēto tarifu mainīgā komponente, savukārt komponente par pieslēguma maksas nodrošināšanu paliek nemainīga.

AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons: «Jau no aprīļa aktīvi strādājam Ekonomiskas ministra Ralfa Nemiro izveidotajā darba grupā, ar mērķi samazināt lietotājiem maksājumus par elektroenerģiju. Izvērtējām visus iespējamos risinājumus un šodien iesniedzām SPRK tarifu projektu. Es tos nosauktu par elektrifikāciju stimulējošiem tarifiem, jo būtībā visiem klientiem samazinām mainīgo komponenti, kas veicinās elektroenerģijas patēriņu, lai pozitīvi ietekmētu gan valsts ekonomikas izaugsmi, gan infrastruktūras noslogošanu. Īpašu vērību esam pievērsuši tarifam mājsaimniecībām, kas savu mājokli apkurina ar siltumsūkņu iekārtām. Iespēju samazināt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus mums nodrošina darbības efektivitātes paaugstināšanas programmas rezultāts, kas ir būtisks uzņēmuma resursu samazinājums par 26 miljoniem eiro. Darbības efektivitātes paaugstināšanas programma turpinās, taču jau šobrīd varam visu sasniedzamo efektu no izmaksu optimizācijas novirzīt pakalpojumu tarifu samazināšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lattelecom tet: Arvien vairāk klientu elektrību izvēlas pirkt par biržas cenu

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas tirgotāja Lattelecom tet, kas elektrību piedāvā nepilnu pusgadu, klientu skaits sasniedzis 10 000. Turklāt gandrīz deviņi no desmit klientiem (87%) izvēlas biržas cenu tarifus, informē Lattelecom Sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova.

Pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlējušies biržas cenu tarifus – ja martā tie bija 82% klientu, tad augustā šādu izvēli izdarīja tikpat kā visi jaunie klienti (98%). Šobrīd mēneša laikā kopējais Lattelecom tet klientu elektroenerģijas patēriņš ir 1,8 miljoni kilovatstundu, un kopējais tet elektrības pakalpojuma lietotāju ietaupījums dažu mēnešu laikā ir sasniedzis jau aptuveni 60 000 eiro.

«Šī gada martā, kad ienācām elektroenerģijas tirgū, ambīcija bija sasniegt 10 000 klientu līdz gada beigām – mums to ir izdevies īstenot trīs mēnešus ātrāk, nekā plānojām. Esam pateicīgi mūsu klientiem par uzticēšanos,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekārta, kas ļauj uzņēmējiem efektīvi kontrolēt, plānot un ekonomēt elektroenerģiju

, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Bez ekonomikas izaugsmes reģioni arī turpmāk būs tukši

Vjačeslavs Dombrovskis, Ph.D. Domnīca Certus, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 25 gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi strauju iedzīvotāju skaitu samazināšanos. 1990. gadā Latvijā dzīvoja 2.67 miljoni cilvēku, 2005. gadā - 2.25 miljoni, bet šogad Latvijā vairs dzīvo tikai 1.98 miljoni. Diemžēl arī prognoze nav iepriecinoša – nākamo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 1.76 miljoniem.

Tik straujš iedzīvotāju skaita kritums ir rets fenomens. Ir grūti atrast līdzīgas valstis, kuras nebūtu pārdzīvojušas smagas epidēmijas vai karus, bet saskartos ar tik strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. Līdzīga situācija ir vien Andorā, kura pēdējo astoņu gadu laikā pazaudēja 12% iedzīvotāju, kā arī Ziemeļu Marianas salas zaudēja 20.3% iedzīvotāju pēdējo 15 gadu laikā. Apvienotās Nācijas (ANO) prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2050. gadā samazināsies par 19% kopš 2015.gada. Tikai piecām valstīm pasaulē tiek prognozēts vēl straujāks kritums: Bulgārijai, Ukrainai, Moldovai, Bosnijai un Hercegovinai.

Lai labāk saprastu, ko šāds kritums nozīmē valstij, pieņemsim, ka Latvija ir ciems un 2005. gadā tajā dzīvoja 100 cilvēku. Tas nozīme, ka šobrīd ciematā dzīvo jau par 12 cilvēkiem mazāk. Un tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam ciema iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 10 cilvēkiem un ciemā dzīvos vairs tikai 78 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas mājsaimniecības par elektrību un gāzi pirmajā pusgadā maksājušas mazāk nekā ES vidēji

LETA, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos gan elektrības, gan gāzes cena mājsaimniecībām bijusi zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Eiro izteiksmē Latvijā vidējā elektrības cena mājsaimniecībām pirmajā pusgadā bija 15,9 eiro par 100 kilovatstundām Zemākā elektroenerģijas cena gada pirmajos sešos mēnešos bija Bulgārijā (9,6 eiro par 100 kilovatstundām), Lietuvā (11,2 eiro), Ungārijā (11,3 eiro), Rumānijā (12 eiro), Horvātijā (12 eiro), Igaunijā (12,1 eiro), Maltā (12,8 eiro), Čehijā (14,4 eiro), Slovākijā (14,4 eiro), Polijā (14,6 eiro), Nīderlandē (15,6 eiro) un Somijā (15,8 eiro).

Augstākā elektrības cena mājsaimniecībām janvārī-jūlijā ES bijusi Dānijā un Vācijā (abās valstīs 30,5 eiro par 100 kilovatstundām), Beļģijā (28 eiro), Īrijā (23,1 eiro) un Spānijā (23 eiro).

ES vidējā elektrības cena pirmajā pusgadā bija 22 eiro par 100 kilovatstundām, bet eiro zonā tā bija 22,4 eiro par 100 kilovatstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK nav tā reforma, kuras dēļ būtu nelaimīgs

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuva paredz 100% pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem elektrības un siltuma ražošanā

Toms Nāburgs - Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā.

Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70% no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.

Jaunā Lietuvas stratēģija paredz, ka 2030. gadā 45% elektrības un 90% siltuma enerģijas ir jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem. Lielāko elektrības ražošanas apjomu no atjaunojamajiem resursiem 2030. gadā nodrošinās vēja stacijas – 53%, kam seko saules enerģija ar 23% apjomu un 16% no biomasas saražotā enerģija. Hidroelektrostacijas ražos 8%, bet biogāzes stacijas 1% elektrības, paredz stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK diferencēšanā velns ir detaļās

Sandris Točs, speciāli DB, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir iecerējusi virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz OIK diferencēšanu pa patērētāju grupām, turpmāk piemērojot analogus principus, kādi tiek izmantoti AS Sadales tīkls tarifiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē ir izskatīts Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai, kurā atzīts, ka elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu diferencēšanas gadījumā rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies aptuveni 2/3 no mājsaimniecību pieslēgumiem, savukārt aptuveni 1/3 no visiem klientu pieslēgumiem kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies. EM uzskata, ka šāda OIK diferencēšana radīs situāciju, ka efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazinātos, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem – palielinātos. Energointensīvo uzņēmumu pārstāvji laikrakstam DB pauž gandarījumu par šādu virzību, savukārt enerģētikas eksperti un nozares pārstāvji, lai gan atbalsta OIK problēmas risinājumu, ir piesardzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru