Eksperti

Azartspēles pašvaldību eksperimentos

Arnis Vērzemnieks Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Rīgas teritorijas plānojums attiecībā uz azartspēlēm galvaspilsētā ir mēģinājums atrisināt sarežģītu un niansētu sociālo problēmu ar novecojušām un datos, speciālistu padomos nebalstītām metodēm, kas ignorē patieso problemātikas iemeslu un faktu, ka valstiskā līmenī atbalsts atkarības prevencijai un mazināšanai faktiski ir nekāds.

Rīgā 2008. gadā bija 240 spēļu zāles, savukārt šī gada oktobrī – tikai 96, tātad par 60% mazāk. Rīgas domes iesaiste šajā procesā nav bijusi noteicošā – tā ir nozares rīcība, ko ietekmējuši dažādi faktori. Kāds ir patiesais galvaspilsētas deputātu plāns saistībā ar legāla, nodokļus un darbavietas nodrošinoša izklaides pakalpojuma pieejamību Rīgā?

Ko saka atkarību speciālisti un tie, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, par kuriem lemj pašvaldības un politiķi? Pēc Eiropas Azartspēļu asociācijas datiem Latvijā ir lielākais nelegālā azartspēļu tirgus īpatsvars Eiropā - 44% no kopējā tirgus. Tirgū ir brīvi pieejamas tūkstošiem nelegālās azartspēļu vietnes un tiešsaistē robežu nav – netiek ievēroti atbildīgas spēles un citi principi. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nedēļā pieņem lēmumus par vairāk nekā 15 nelicencēto azartspēļu domēnu bloķēšanu un pandēmijas periodā ir pieņēmusi 8-9 reizes vairāk šādu lēmumu.

Ekspertu secinājumi liecina, ka zemes azartspēļu jeb spēļu zāļu slēgšana un stingra ierobežošana būtiski veicina nelegālo azartspēļu sektora pieaugumu, neierobežo atkarības rašanos un apjomu, bet nekontrolētiem riskiem pakļauj tieši spēlētājus, kas cieš no azartspēļu atkarības.

Latvijā spēļu zāles pēdējo divu gadu laikā ir bijušas slēgtas kopumā jau 354 dienas. Interaktīvās spēles bija slēgtas 63 dienas. Liela daļa spēlētāju ir pārorientējusies no spēlēšanas spēļu zālēs uz tiešsaistes spēlēm. 2021. gada oktobrī visā Latvijā aktīvas bija 211 spēļu zāles, salīdzinot ar 310 zālēm decembrī pirms diviem gadiem. Zemes azartspēļu vietu aizvēršana ir vairāk kā divas reizes audzējusi online spēles, un to ieņēmumu pieaugums 2021. gada deviņos mēnešos pret 2020. gada šo pašu periodu ir 213,9%.

Kopš 2020. gada 1. janvāra ieviestais Pašatteikušos personu reģistrs ierobežo iespējas realizēt kompulsīvu spēli, samazina problemātisku azartspēļu spēlēšanas paradumu veidošanos. Pašatteikušos personu reģistrā sevi ierakstījuši aptuveni tikpat daudz spēlētāju (uz 01.11.2021. - 16 207 personas), cik personām Latvijā varētu būt smagas atkarības problēmas .

Šīm personām ir liegta spēļu zāļu apmeklēšana, kā arī piekļuve tiešsaistes azartspēlēm – saprotams, tikai legālām.

Šonedēļ notikusī ekspertu diskusija “Azartspēles un sabiedrība” skaidri iezīmēja nepieciešamos risinājumus azartspēļu atkarības prevencijai. Atkarību speciālisti uzsver, ka pilnīga azartspēļu aizliegšana neko nerisina – tikai “pastumj problēmu zem galda”.

Kas tad risina? Gan nozare, gan eksperti uzsver, ka azartspēles ir izklaide ar risku atsevišķiem spēlētājiem. Ne visi spēlētāju kļūst atkarīgi, tāpēc jāsaprot, kā ierobežot kompulsīvu spēli un nodalīt to no izklaides. Svarīgi ir saprast, kā palīdzēt tiem, kuri jau nonākuši atkarībā un ko šajā sakarā var darīt nozare, pašvaldības un citas institūcijas, savstarpēji sadarbojoties. Tāpat diskusiju jautājums ir, kas būtu jādara nākotnē. Eksperti iesaka mazināt spēļu zāļu vizuālo pievilcību, paaugstināt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs, veikt izglītojošus pasākumus. Tas viss ir paredzēts Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs.

Pašvaldības interpretē azartspēļu nozares normatīvo regulējumu subjektīvi un politisku motīvu vadīti. Konkrētie pašvaldības lēmumi Ķekavā, Bauskā un arī Rīgā liecina, ka nav vienotas izpratnes par pašvaldību tiesībām aizliegt azartspēļu pakalpojumu sniegšanu attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās . Tomēr Administratīvā apgabaltiesa savā 2021. gada 1. decembra spriedumā ir sniegusi skaidrojumu un nostiprinājusi, ka pilnīgs azartspēļu zāļu aizliegums konkrētas pašvaldības līmenī ir prettiesisks. Rīgas dome šo nolēmumu ir ignorējusi.

Azartspēļu nozare aicina uz diskusiju sabalansētu risinājumu rašanai apzinātajām problēmām. Šobrīd spēkā esošais nozares regulējums, kurā tuvāko gadu laikā pakāpeniski ieviesīs Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam paredzētās izmaiņas, ir samērīgs un pietiekams, lai nodrošinātu gan Latvijas iedzīvotāju, gan sabiedrības intereses.

Arī Rīgas teritorijas plānojumam kā jebkuram labi sagatavotam dokumentam būtu jābūt balstītam uz vispusīgu ekspertu izvērtējumu, nepakļaujoties politiskām ambīcijām un vēlmei primāri domāt par vēlētāju balsu gūšanu, kas var pasliktināt rīdzinieku dzīvi tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vērzemnieks: Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, otrdien diskusijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lobistu organizētajā diskusijā "Azartspēles pilsētvidē" par spēļu zāļu iekļaušanos pilsētā veidā, kas mazinātu problemātisku paradumu attīstības risku, piedalījās arī pilsētvides un tūrisma pētnieks Mārtiņš Eņģelis, korporatīvo risku vadības uzņēmumā SIA "Nordsage" vecākais konsultants Valdis Pumpurs un Latvijas Narkologu asociācijas valdes locekle Sarmīte Skaidra, savukārt diskusiju vadīja žurnālists Sandijs Semjonovs.

Dalībnieki pasākuma laikā vērtēja aktuālo situāciju azartspēļu nozarē, normatīvos regulējumus un ieceres attiecībā uz azartspēļu zāļu izvietojumu.

Diskusijas sākumā Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 09.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Komentāri

Pievienot komentāru