Posts, pamestība un garām palaistas iespējas - šāds liktenis vieno Baldones sanatoriju un pēdējo mēnešu laikā uzmanību piesaistījušo Ķemeru sanatoriju. Atšķirībā no savas bēdumāsas Ķemeros Baldones sanatorija nav apvīta vērienīgiem skandāliem, taču ir krietni bēdīgākā stāvoklī un prasītu daudzu miljonu latu ieguldījumus, raksta laikraksts Diena.

Plānus šo kūrortu attīstīt šonedēļ vērtējusi Saeimas Pieprasījumu komisija un secinājusi, ka Baldones sanatorijai ir jāatdzimst un šajā procesā jāpiedalās arī valstij. Tūrisma nozares eksperti laikrakstam atzinuši, ka šobrīd par 300 000 eiro novērtētās sanatorijas atdzīvināšana būtu tālredzīgs solis, jo tūristu interese par kūrortiem un veselības tūrismu pieaug.

Iespējams, pieticīgāks ārējais izskats ir viens no iemesliem, kāpēc Baldones sanatorijas liktenis ir piesaistījis krietni mazāku investoru, politiķu un sabiedrības uzmanību nekā Ķemeru sanatorija, norāda Diena. Tomēr pagātnē sanatorija veiksmīgi konkurējusi gan ar Ķemeriem, gan citām Latvijas sanatorijām - PSRS laikos, par spīti Baldonē izbūvētajai radioaktīvo atkritumu novietnei, tā bija ļoti populāra un kopumā spēja uzņemt ap 600 viesu jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā Ķemeru sanatorija.

Bijusī Baldones sanatorija jau atkal ir izlikta pārdošanā un gaida nu jau sesto īpašnieku pēc kārtas, DB pastāstīja Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

«Tuvākā laikā sanatorijas teritorijā nekas netaps, jo tā ir izlikta atkal pārdošanā. Ir skaidrs, ka lielajam guļamkorpusam lielu problēmu nav. Protams, vajadzīga rekonstrukcija un modernizācija, bet, kas attiecas uz karkasu, tas nav avārijas stāvoklī. Savukārt vecajam korpusam nolietojums ir 90% līdz 100% un tas ir bīstams. Metāldaļas ir korodējušas, koka daļas ir trupes skartas un jebkurā brīdī var iebrukt, jo desmit gadus atradās bez jumta,» ainu ieskicē domes vadītāja.

Pēdējais īpašnieks Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko Baldones sanatorijas kompleksu 2013. gada ziemā iegādājās par 300 tūkst. eiro. Viņš domei vēl 2014. gada nogalē norādīja, ka nepilna gada laikā tiks sakopts sanatorijas parks, iekonservēts daudzstāvu korpuss, ko paredzēts pārplānot par sanatorijas viesnīcu, un intensīvi norit projektēšana. Pēc D. Astašenko toreiz teiktā, lai atjaunotu sanatoriju, ir vajadzīgi vismaz četri gadi. Tomēr acīmredzot viss nav noritējis pēc plāna. K. Putniņa saka, ka pēdējo reizi ar investoru tikusies aptuveni pirms gada. Kāpēc iesāktie projekti nav virzījušies kā iecerēts, domes vadītājai informācijas nav.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.