Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Nākotnē tiek plānots liels darbs pie muzejdzelzceļa kolekcijas papildināšanas, eksponātu atjaunošanas, kā arī ekspozīcijas glabāšanai piemērotu muzeja telpu un sliežu ceļu izveides. Tā, piemēram, 2017. gadā biedrības kolekciju papildināja četras dīzeļlokomotīves (trīs no tām darba stāvoklī), divi pasažieru vagoni, divas vēsturiskas sliežlicējvilciena platformas un citi sliežu ceļu materiāli, kas kalpo ne tikai kā eksponāti, bet arī kā galvenais entuziastu aprīkojums muzejdzelzceļa veidošanai. Tiek paredzēts, ka muzejdzelzceļš un kūdras ieguves muzejs sniegs apmeklētājiem pilnu ieskatu kūdras ieguvē – sākot no purvu vēstures, sagatavošanas ieguvei, pašas ieguves tehnoloģijām dažādos laika posmos, kūdras ieguves nozares sociālekonomisko ietekmi vietēja un valsts mērogā, līdz beidzot ar to, kas notiek ar kūdras purviem pēc kūdras ieguves pabeigšanas. To it īpaši iespējams uzskatāmi parādīt ar dzelzceļa apkārtnē pieejamajiem kūdras laukiem un karjeriem, kuros vietām pilnībā atjaunojusies sūnu virssega.

Veidojot Baložu kūdras muzejdzelzceļu, sākotnēji esot bijusi cerība, ka saglabātos sliežu ceļus izdosies atjaunot ar minimāliem ieguldījumiem, taču patiesībā atklājās, ka lielākā daļa sliežu ceļu ir kapitāli jāremontē, un bez remonta pa tiem spēj droši braukt tikai viegla motordrezīna. Tāpēc jau no 2014. gada, būtiskas izmaksas muzejdzelzceļa veidošanā radīja investīcijas sliežu ceļu remontā. Otra lielākā izmaksu pozīcija ir ritošā sastāva (lokomotīvju un vagonu) remonts un uzturēšana.

Tā kā muzejdzelzceļš ir tikai tapšanas stadijā, tas vēl nav spējīgs pilnvērtīgi uzņemt apmeklētājus, un attiecīgi ieņēmumi no apmeklējumiem ir niecīgi, tajā pašā laikā investīcijas tieši muzejdzelzceļa veidošanas sākumposmā ir vislielākās, jo, piemēram, kapitāli remontētie sliežu ceļi kalpos vēl gadu desmitus, taču bez tiem pat pirmos apmeklētājus nav iespējams uzņemt. Līdz ar to biedrības «Bānīša Draugu klubs» veikto investīciju finansiālais segums ir nācis no citiem avotiem – no pašas biedrības izpildīto dažādo dzelzceļa jomas līgumdarbu nestajiem ienākumiem, kā arī no ziedojumiem (sākot no 2016. gada, galvenokārt pateicoties atbalstam no uzņēmuma SIA «Pindstrup Latvia»).

Kopējais līdz šim Baložu kūdras muzejdzelzceļa izveidē ieguldītais finanšu apjoms pārsniedz 150 tūkstošus eiro, kas galvenokārt izmantoti maģistrālo un depo sliežu ceļu remontam, dzelzceļa remontdarbnīcu iekārtošanai, kā arī ritošā sastāva kolekcionēšanai un restaurācijai. Jau paveiktie darbi un investīcijas veido bāzi, lai muzejdzelzceļš varētu sākt uzņemt apmeklētājus nelielā apmērā, taču muzejdzelzceļa izveides pabeigšanā būs nepieciešams ieguldīt vēl vismaz tikpat un vairāk līdzekļu – nepieciešami būtiski ieguldījumi apmeklētāju piekļuves infrastruktūrā, kā arī muzejam piemērotu telpu izveidē, atlikušo sliežu ceļu remontam un ritošā sastāva restaurācijai. Te vērts piebilst, ka muzejdzelzceļi tāpat kā Rīga – nekad nav gatavi un vienmēr atrodas attīstībā, pat ja ārēji šķiet, ka viss jau ir pabeigts. Darbu tempu, protams, nosaka arī piesaistīto ziedojumu apjoms.

Finansiālās izmaksas kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagona interjera un eksterjera atjaunošanai tā oriģinālajā veidolā bijušas gandrīz 9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina ieviest šaursliežu tramvaju starp Baložiem un Ziepniekkalnu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Piedāvātās Baložu –Ziepniekkalna šaursliežu tramvaja trases kopskats

Avots: no iesniegtās iniciatīvas materiāliem

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

Komentāri

Pievienot komentāru