Latvijas uzņēmums Baltic Polymers, ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro gandrīz gadu ilgušajā izpētē un izstrādē, radījis iepakojumu - termosarukuma plēvi iepakojumam.

Tā esot tikpat izturīga, taču par ceturtdaļu plānāka (45my) un vieglāka nekā līdz šim iepakojuma tirgū izmantotās 60my termosarukuma plēves. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju jaunā izstrādne jau tiek aprobēta vairākos Latvijas dzērienu un pārtikas ražošanas uzņēmumos.

Iepakojuma plēve pieder pie termosarukuma plēvēm un tiek lietota pudeļu, bundžu un burku grupu iepakojumiem.

Izstrādātā plēve satur paku svarā līdz 9 kg tās ceļā no ražotāja konveijera līdz veikalu plauktiem.

«Jaunās, plānākās iepakojuma plēves ieguvumi - 25 procentu ekonomija izmantoto materiālu ziņā un attiecīgs dabas resursa nodokļa samazinājums iepakotājiem,» informēja SIA Baltic Polymers direktors Ēriks Kiops. Viņš piebilst, ka tagad uzņēmumam vēl priekšā pats grūtākais - pārliecināt iepakojuma lietotājus.

Tuvākajā laikā iepakojuma nozare piedzīvos rekordlielu investīciju – teju 18 milj. latu vērtu rūpnīcu. Tiesa, pagaidām informācija par šo projektu ir iegūstama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un LIAA mājaslapās, bet pats projekta īstenotājs – Polipaks NT pagaidām no komentāriem atturas.

Līdz šim lielākā investīcija polimēru jeb elastīgo iepakojumu ražošanā ir veikta SIA Baltic Polymers rūpnīcā, kas pagājušā gada rudenī atklāta pie Ādažiem. Tā ir pagaidām vienīgā šāda veida ražotne Latvijā un viena no divām Baltijā. Otra elastīgo iepakojumu rūpnīca reģionā darbojas Lietuvā – tas ir UAB Lie tpak, kas apjomu ziņā ir Eiropas mēroga uzņēmums.

SIA Baltic Polymers valdes loceklis Roberts Joma atklāj, ka kopējais ieguldījums rūpnīcas izveidē (iekārtās un infrastruktūrā) ir vairāk nekā 3,5 milj. eiro. Projektam tika piesaistīts ERAF līdzfinansējums, ar ko segti 35% ražošanas iekārtu izmaksu, paralēli tam tika piesaistīts arī finansējums no Citadeles bankas, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Ieguldot 28,5 miljonus eiro iepakojuma ražotnē, Polipaks palielinās ražošanas jaudu par 75%, turpinot ekspansiju Skandināvijas tirgū un cenšoties iekarot Lielbritāniju

Lai varētu iekarot citu Eiropas valstu elastīgā iepakojuma tirgu, garantējot atbilstību specifiskām sertifikācijas prasībām, SIA Polipaks decembrī plāno sākt pārvākšanos uz savu jauno ražošanas, loģistikas un administratīvo kompleksu Mārupē, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kologrejevs. Pēc viņa teiktā, 28,5 milj. eiro vērtajam projektam 18,5 milj. eiro finansējums ņemts Danske Bank, 4,27 milj. eiro ERAF līdzfinansējums iegūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēto aktivitāšu Augstas pievienotās vērtības investīcijas ietvaros, bet 5,5 milj. ir paša uzņēmuma līdzekļi.