Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Opha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lursoft IT speciālbalva saņēmēju AS Balticovo.

Olu ražošanas uzņēmums, kas šobrīd pazīstams ar nosaukumu Balticovo, pastāv kopš 1972. gada. Uzņēmums ir spējis pārvarēt visas grūtības pēc Latvijas brīvības atjaunošanas. AS Balticovo stabili palielina apgrozījumu, darbinieku skaitu un nodokļu maksājumus. 2014. gadā AS Balticovo strādāja 257 darbinieki, bet 2024. gadā - 360 darbinieki. Noslēdzot 2025. gadu, AS Balticovo strādāja 405 darbinieki. Lursoft IT speciālbalva tika pasniegta par uzņēmuma 2024. gada rezultātiem, kas principiāli demonstrē stabilus finanšu rezultātus un ilgtspēju.

AS Balticovo Latvijas ražotnēs kopumā saražoja 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.Aptuveni 70% no produkcijas uzņēmums eksportēja. Tieši 2024. gads iezīmē brīdi, kad Balticovo uzsāk pārtikas produktu no pašu ražotām olām piedāvājumu. Pieprasījums pēc olu makaroniem un olu saldējuma aug un tirgū tiek novērtēts.

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Baltijā lielākais olu un olu produktu ražotājs Balticovo 27. jūnijā, parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investment Bank – NIB) par 30 miljonu eiro aizdevumu, kas tiks ieguldīts Balticovo biznesa transformācijā un ilgtspējīgā attīstībā.

Balticovo ir pirmais privātā un vietējā kapitāla uzņēmums Latvijā, kuram NIB piešķīrusi finansējumu, tā apliecinot uzticību uzņēmuma spējai īstenot ilgtspējīgus risinājumus pārtikas ražošanas nozarē.

“Mūsu ilgtermiņa finansējums ir ļoti nozīmīgs strauji augošiem uzņēmumam, lai diversificētu finansējuma avotus un palīdzētu īstenot pastāvīgu izaugsmi,” saka Kaspars Pīlādzis, NIB vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, “ieguldījumi ne tikai uzlabos Balticovo konkurētspēju tirgū, bet arī paātrinās uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ilgtspējīgāku darbību.”

NIB finansējums ir daļa no plašāka, aptuveni 150 miljonu eiro investīciju projekta, kas paredz būtiskas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas struktūrā un tehnoloģiskajā kapacitātē. Balticovo projekts ietver pāreju uz ārpus sprostiem dētu olu ražošanu. NIB atbalsts ļaus finansēt divpadsmit ārpus sprostu dējējvistu novietņu būvniecību, no kurām katrā mitināsies ap 165 000 putnu. Jaunajās vistu novietnēs tiks ieviestas modernizētas apgaismojuma sistēmas, nepārtraukta piekļuve barībai un filtrētam ūdenim, kas būtiski veicinās dzīvnieku labturību. Papildus tam kūtis būs aprīkotas ar energoefektīvu klimata kontroles sistēmu, kas būtiski uzlabos vistu labbūtību un vienlaikus mazinās amonjaka, putekļu un oglekļa dioksīda emisijas.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās ēkas pamatos Balticovo nosvinējis spāru svētkus modernajai olu šķirotavai, kas top Iecavā.

Tā būs centrālā daļa vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtajam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam, kurā paredzētas 12 jaunas vistu novietnes, katrā – ap 160 tūkstošiem vistu. Jaunās šķirotavas izbūvē uzņēmums iegulda ap 15 miljoniem eiro.

Pirmie šķirotavas testi plānoti jau 2025. gada decembrī, bet ekspluatācijā to paredzēts nodot 2026. gada martā. Līdz ar to jau pavisam drīz Balticovo būs iespēja nodrošināt būtiski lielākas jaudas un apkalpot arī eksporta tirgus ar vēl augstāku efektivitāti.

Balticovo šķirotava, kuru projektēja arhitektūras birojs SEP, un kuras būvniecību veic SIA Koro Būve, būs viena no modernākajām ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, un tā sekmēs uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka jaunā infrastruktūra paredzēta ilgtspējīgai darbībai, ar augstu energoefektivitāti un resursu taupīšanu, kas ir daļa no Balticovo ilgtermiņa stratēģijas.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

AS "Balticovo" patlaban vērtē komerciālos nosacījumus un iespējami labākos loģistikas risinājumus, lai varētu sākt vistu olu produkcijas eksportu uz Kanādu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmums šobrīd sācis sarunas ar Kanādas gala patērētājiem, pārstrādātājiem un starpniekiem par eksporta iespēju nodrošināšanu, piebilstot, ka eksportu uz Kanādu plānots sākt pie pirmās komerciālās iespējas, kad cenu attiecība ar Eiropas tirgu būs pamatota. Tomēr "Balticovo" produkciju uz Ziemeļameriku neeksportēs pirms Lieldienām un Ziemassvētkiem, kad pieprasījums ir augsts arī vietējā Eiropas tirgū.

"Pēc pieredzes, papildus apjoms, kuru esam gatavi novirzīt uz tirgiem ārpus ierastajiem tirdzniecības kanāliem, ir divi līdz trīs konteineri nedēļā, taču ja izveidojas stabilas attiecības un varam rēķināties, tad noteikti arī vairāk," akcentē Auškāps.

Šķidrie olu produkti ir kļuvuši par nozīmīgu ienākumu avotu olu ražotājiem, vienlaikus ļaujot paplašināt eksporta ģeogrāfiju līdz Jaunzēlandei, Honkongai un Bahamu salām un diversificējot noieta tirgu riskus.

“Olu ražošana ir process, kurā ne visas olas ir realizācijai piemērotā izskatā un atbilstošā kvalitātē, tāpēc tās olas, kurām ir neatbilsošs izmērs, tiek konstatētas mikroplaisas čaumalā vai kuru čaumala nav tīra, tiek novirzītas uz pārstrādi,” stāsta AS Balticovo valdes locelis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka minēto iemeslu dēļ vidēji ik gadu apmēram 15% no saražotajām olām tiek izmantotas dažādu – lielākoties šķidro – olu produktu ražošanai. “Speciālā iekārtā tiek ieplēsta čaumala, īpašā trauciņā izdrebinot tiek atdalīts baltums no dzeltenuma, un tad pēc pieprasījuma tiek ražoti trīs atsevišķi produkti – olu dzeltenums, olu baltums vai arī kopējā olu masa, dēvēta arī par olu melanžu,” skaidro T. Auškāps. Viņš atgādina, ka vislielākais pieprasījums ir uz kopējo olu šķidro masu, kam seko šķidrais olu baltums, ko izmanto proteīna produktu ražotāji, savukārt dzeltenumu lielākoties iegādājas konditorejas un mērču ražotāji. “Pārtikas ražotāji, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,” uz lūgumu minēt nozares, kuras iegādājas šķidros olu produktus, atbild T. Auškāps. Viņš atzīst, ka olu šķidrajiem produktiem ir ierobežots realizācijas termiņš, kuru pasterizējot iegūst 28 dienu termiņu, taču, ja pievieno konservantus, tad līdz pat 90 dienām, bet tālāku noieta tirgu sasniegšanai izmanto šoka saldētavu.

Valdībā otrdien nolēma piešķirt Lauku atbalsta dienestam (LAD) 671 763 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izmaksātu kompensāciju olu ražotājam AS "Balticovo" par zaudējumiem, ko radījusi ar salmonelozi inficētu putnu piespiedu likvidācija mājputnu novietnēs Bauskas novada Iecavas pagastā.

Uzņēmums iesniedza iesniegumu LAD par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības putnu salmonelozes apkarošanas laikā radušos zaudējumu kompensāciju pēc slimības uzliesmojuma novietnēs, kas piedalās pārtikas apritē. Tādējādi LAD 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas - līdz 2025.gada 23.oktobrim, ir jāizmaksā kompensācija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu izdevumus, kas radušies pēc putnu salmonelozes uzliesmojuma, īstenojot tā apkarošanas pasākumus mājputnu novietnēs, līdzfinansē Eiropas Komisija (EK) kā ikgadējo un daudzgadējo valsts veterināro un fitosanitāro programmu īstenošanas pasākumus. Tomēr kompensācijas maksājumiem, kas pārskaitīti pēc 90 dienu perioda kopš putnu īpašnieka iesnieguma saņemšanas, EK ir tiesīga piemērot līdzfinansējuma samazinājumu.

Ir uzsākta Balticovo biogāzes stacijas EGG ENERGY modernizācijas 3. kārtas būvniecība. Projektu EGG ENERGY modernizācijai izstrādāja arhitektūras birojs SEP. Projekts būtiski palielinās stacijas ražošanas efektivitāti.

EGG ENERGY biogāzes stacijas modernizācijas projektā SEP inženieru komanda īstenoja divas savstarpēji saistītas, bet tehnoloģiski atšķirīgas daļas — jaunas pēcfermentācijas tvertnes projektēšanu un esošo fermentācijas tvertņu pilnveidošanu. Šīs pārmaiņas ļaus būtiski palielināt biogāzes ražošanas efektivitāti.

Īpaši nozīmīgi, ka SEP spēja paveikt visu projektēšanas procesu četrarpus mēnešu laikā, nevis sešos, kā sākotnēji bija plānots. Šāds rezultāts tika panākts, pateicoties precīzai darba plānošanai, lielākai komandas kapacitātei un ciešai sadarbībai ar pasūtītāju.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā efektīva projektēšana tieši ietekmē būvniecības ekonomiku un termiņus. Projekta ātrā realizācija ļauj pasūtītājam uzsākt būvdarbus vēl pirms ziemas iestāšanās, tādējādi samazinot kopējās būvniecības izmaksas par aptuveni 30%. Turklāt šāds plānošanas temps nodrošina ne tikai finanšu ieguvumus, bet arī resursu racionālu izmantošanu un mazāku būvlaukuma uzturēšanas laiku.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Arhitektūras biroja SEP projektētāji pabeiguši Balticovo biogāzes stacijas Egg Energy modernizācijas 3. kārtu, kas ļaus uzņēmumam būtiski palielināt biogāzes ražošanas jaudas.

Rūpējoties par aprites ekonomikas principu ievērošan un ilgtermiņa saimniekošanu, Balticovo līdz šim ir investējis nozīmīgus finanšu līdzekļus biogāzes un biometāna stacijās, kur šie energoresursi tiek ražoti no Balticovo vistu ganāmpulka mēsliem. Biogāzes stacija Egg Eenergy un biogāzes attīrīšanas stacija Bovo Gas ir pilnībā pierādījušas kā efektīva ilgtspējīga investīcija kopējā Balticovo saimniecībā, tāpēc tika pieņemts lēmums par Egg Energy biogāzes stacijas modernizāciju, kas ļaus palielināt saražotās biogāzes apjomus. Savukārt projektēšanas darbus tika nolemts uzticēt arhitektūras birojam, kas ir izstrādājuši pasaules mērogā unikālo Egg Energy tehnoloģiju - biogāzes ražošanu tikai no vistu mēsliem.

Latvijas olu lielražošanas pamatakmens ir lielākā nozares uzņēmuma AS Balticovo investīcijas pēdējo 20 gadu laikā, kas ļāva piemēroties jaunajiem tirgus apstākļiem un īstenot sekmīgu izaugsmi, tādējādi vēl vairāk nostiprinot līdera pozīcijas tirgū.

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur atšķirībā no daudzām citām nozarēm nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai palielinātu apjomus, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks, lai jaunputni izaugtu par dējējvistām, kuras tad arī dēs olas. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt un līdz ar to arī ātri ļoti reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām. Olu ražošanas lielvalsts statusu Latvijai nodrošina lielākais olu ražotājs AS Balticovo, kura pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā (1972. gadā).

Radīti četri jauni olu saldējumi, kas papildina jau esošo Balticovo olu saldējumu klāstu.

Katrs no saldējumiem ir ar savu unikālu garšu, kas radīta iedvesmojoties no grupas “Olas” populārākajām kompozīcijām.

Jaunais olu saldējums būs pieejams lielākajā daļā Latvijas veikalu tīklu.

AS “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps, norāda, ka jaunie Balticovo saldējumi ir modernā iepakojumā, bet pats saldējums veidots pēc klasiskās mājas saldējuma receptes ar olu melanžu – viendabīgas olu baltuma un dzeltenuma masas, kā arī saldā krējuma.

Saldējuma iepakojuma dizainu radījis Kiwie Studio.

Šis solis ne tikai apliecina uzņēmuma vēlmi attīstīt inovatīvus produktus, bet arī pievērš sabiedrības uzmanību olas vērtībai uzturā – tā ir bagāta ar olbaltumvielām, vitamīniem un citām organismam būtiskām vielām. Jaunie Balticovo olu saldējumi papildinās līdzšinējo saldējuma produktu klāstu, kā arī citus olu produkti ar augstāku pievienoto vērtību – olu makaronus un olu baltuma masu.

Lai stiprinātu Baltijas lielākā arhitektūras biroja SEP korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma padomei pievienojies Toms Auškāps, kurš kļuvis par padomes priekšsēdētāja vietnieku.

SEP izaugsme pēdējos gados bijusi īpaši strauja – uzņēmums īsteno arvien apjomīgākus un sarežģītākus projektus, paplašina darbības virzienus un stiprina starptautisko klātbūtni. Šādu attīstību iespējams nodrošināt tikai ar pārdomātu un mērķtiecīgu uzņēmuma vadību, tāpēc arī padomes sastāvā bija nepieciešams jauns impulss un stratēģisks redzējums. Tāpēc par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Toms Auškāps, pieredzējis vadītājs ar ilggadēju un padziļinātu kompetenci korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un aprites ekonomikas jautājumos.

Toms Auškāps ir absolvējis Rīgas ekonomikas augstskolas executive MBA programmu, ir aktīvs Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs un labas korporatīvās pārvaldības profesionālis ar ilggadēju pieredzi. Viņa teorētiskās zināšanas korporatīvās pārvaldības jautājumos, un redzējums būs būtisks ieguldījums SEP attīstības vīzijas stiprināšanā un labas korporatīvās pārvaldības realizācijā.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Arhitektūras birojam SEP 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu un skaidru skatījumu par nākotnes attīstību. Šis gads SEP bija intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods, kurā uzņēmums vēl vairāk nostiprinājis savu lomu kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā.

2025. gadā SEP arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komanda strādāja pie 36 projektiem un 11 autoruzraudzības projektiem vairākās valstīs. Projektu ģeogrāfija aptvēra plašu reģionu — no Latvijas līdz Lietuvai un Igaunijai, no Somijas infrastruktūras objektiem līdz pat projektiem ASV tirgū.

Projektēšana ietvēra visu spektru: dzīvojamās un biroja ēkas, valsts mēroga infrastruktūras objektus, modernas industriālās ražotnes, biogāzes un biometāna stacijas, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus. “Šie ir objektīvi fakti un tie apliecina SEP komandas jaudu un profesionalitāti,” uzsver SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Starp 2025. gada nozīmīgākajiem projektiem īpaši izceļami vairāki. Viens no stratēģiski svarīgākajiem darbiem ir Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepcija, kas izstrādāta sadarbībā ar “Populous” — pasaulē atzītu sporta infrastruktūras līderi. Šī sadarbība ļāva apvienot vietējo kompetenci ar globālu pieredzi.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Lai nodrošinātu augstāku procesu efektivitāti un kvalitāti būvniecības nozarē Latvijā, kā arī stratēģiski attīstītu SEP pakalpojumu klāstu saviem klientiem, dibināts jauns būvniecības uzņēmums – SEP Construction.

SEP Construction dibināts ar mērķi nodalīt SEP projektēšanas un būvniecības kompetences, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību un sinerģiju starp abiem uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj SEP Construction pilnībā koncentrēties uz profesionālu un efektīvu būvniecības procesa vadību, saglabājot SEP augstos kvalitātes standartus.

Kā norāda viens no SEP Construction īpašniekiem, A/S Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, jaunajā uzņēmumā izdevies izveidot jaudīgu vadības komandu, kas ir priekšnoteikums spēcīga būvniecības uzņēmuma attīstībai. “Vadības komanda ir uzņēmuma mugurkauls, tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējām, kas veidos SEP Construction kodolu. Manuprāt, mums ir izdevies vadības sastāvā sabalansēt biznesa potenciālu, profesionālo pieredzi un spēcīgu menedžmentu,” atklāj V. Mhitarjans.

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Kāpēc izvēlējāties īstenot paplašināšanos, iegādājoties aktīvu olu ražošanas un tirdzniecības kompāniju ārpus ES — Lielbritānijā?

Ambīcijas iegādāties kādus olu ražošanas aktīvus aiz Latvijas robežām nav dzimušas vakar, bet gan jau pirms vairākiem gadiem. Jā, Lielbritānija pašlaik ir Eiropas valsts, kura vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tik un tā ir viena no trim lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā ir liels tirgus ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju un kopējo ikgadējo olu patēriņu vairāk nekā 14 miljardi, un tā kopējo apgrozījumu vairāku miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Latvijas olu tirgus pēc apjoma ir salīdzinoši neliels, bet Apvienotās Karalistes tirgus ir vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks, lai gan patēriņš uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir līdzīgs. Pat visas Baltijas olu tirgus ir apmēram 10 reizes mazāks par Lielbritānijas tirgu. Patīk tas vai nepatīk, bet, ja ir ambīcijas strauji attīstīties, tad jāiet uz lielajiem tirgiem. Tieši tāpēc ir Agrova darījums par 100% akciju iegādi Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings. Baltijas tirgū izaugsmes iespējas ir apgrūtinātas ne tikai tāpēc, ka šajā reģionā ir tikai aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka olu segments ir piesātināts un ir ļoti asa konkurence. To rada ne tikai vietējie olu ražotāji ar Ziemeļeiropas olu ražošanas līderi Balticovo priekšgalā, bet arī konkurence ar Polijas un Ukrainas olu ražotāju importu. Turklāt Ukrainas olu ražotāji izmanto ģeopolitisko situāciju savu ekonomisko interešu labā. Savukārt Lielbritānija savu olu tirgu ļoti prasmīgi aizsargā no importa, jo lielveikalos uz visiem olu iepakojumiem ir apzīmējums – sarkana lauva (British Lion certification) - sertifikācijas sistēma, kuru uztur nevalstiskais sektors. Ja šāda marķējuma uz olu iepakojuma nav, tad lielajos mazumtirdzniecības veikalos šādu produktu pārdošana nav iespējama, tad atliek tikai tā dēvētie nelielie piemājas veikali. Lai iegūtu attiecīgo sertifikātu un olu iepakojumu varētu marķēt ar sarkanās lauvas simbolu, ir nepieciešama olu ražotne Lielbritānijā, tādējādi vietējie ražotāji tiek aizsargāti no citu valstu ražotājiem, kam ir citas (zemākas) prasības importam, kas nereti kropļo konkurenci. Tas ir tas, kā pietrūkst Eiropas Savienībā, un tādējādi šajā tirgū ir daudz grūtāk strādāt, jo teorētiski ieejas prasības ES tirgū visiem ir vienādas, taču realitātē tas tā nav. Vēl jo vairāk, ja ražošanas izmaksas šajās zemēs (trešajās valstīs) ir ievērojami zemākas nekā ES, kurā strādājošajiem ir jāizpilda 100% visi nosacījumi, kas sadārdzina ražošanu. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas Sunrise iegādi padara par ļoti nozīmīgu atspēriena aktīvu Lielbritānijā, ir tas, ka šī kompānija veiksmīgi un lielos apjomos iepērk olas no mazākiem ražotājiem, tās šķiro, fasē un realizē saviem biznesa klientiem.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā.

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Latvijas Nacionālās Operas un baleta Jaunajā zālē 13.novembrī norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gadskārtējā Gada balvas apbalvošanas ceremonija. Šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits.

10 dažādās nominācijās tika godināti darba devēji, kas investē ilgtspējā, savos darbiniekos un kvalitatīvā darba vidē, kā arī veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības tēlu un sekmē kvalitatīvu dialogu ar valdību.

Pirmoreiz LDDK Gada balva tika pasniegtas 2014. gadā, kā arī nemainīgi jau 11 gadus godinām Gada tautsaimnieku. Šogad LDDK Gada balvu kategorijā "Gada tautsaimnieks 2025" saņēma SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Tika godināti uzņēmumi, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts prioritārajās jomās - aizsardzība, demogrāfija, izglītība.

Kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" balva pasniegta AS "Latvijas Finieris".

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma ziņā apsteidza Tallinu, un arī 2026. gadā šī tendence saglabājas nemainīga.

To intervijā DB norāda Kristjans-Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), Invego izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.marta numurā lasi:

DB analītika

Nodarbināto skaits audzis, bezdarba līmenis nemainīgs

Tēma

Tehnoloģiskā plaisa starp Āziju un Rietumvalstīm strauji palielinās

Ekonomikas izaugsme

Vajadzīgs tilts starp zinātni un biznesu

Aktuāli

Drošība - izaugsmes dzinējspēks

Atkritumu apsaimniekošana

Konkurences atvilnis atkritumu apsaimniekošanas nozarē

Top500

SIA Lursoft IT speciālbalva – AS Balticovo

Portrets

Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors

Ceļvedis

Mārtiņš Jēkabsons, SEXYSTYLE vadītājs