Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.
Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.
Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.
Akciju tirgus jaunpienācēji
Arī kapitāla piesaiste Baltijas akciju tirgos 2022. gadā bijusi slābana. Kaut arī kopumā septiņi IPO, kā vienīgo relatīvi apjomīgo piemēru var minēt Indexo. Arī 2023. gadā aktivitāte bijusi salīdzinoši maza un tirgus apstākļi saglabājušies sarežģīti. Zināmu optimismu sniedz gada nogalē notikušie Infortar un APF Holdings (Alūksnes putnu ferma) sākotnējie publiskie piedāvājumi, kas apstiprina, ka lai arī ne tik viegli, kā tas bija dažus gadus atpakaļ, finansējumu Baltijas akciju tirgū piesaistīt joprojām ir iespējams. Tai pašā laikā, salīdzinot ar kaimiņu kapitāla tirgus aktivitāti, varam būt mazliet lepni. 2023. gadā Somijā nav notikuši IPO, taču Zviedrijā bijis tikai viens. Uzliekot šos skaitļus uz pēdējo trīs gadu fona, redzams, ka kapitāla tirgus slābanums vērojams arī daudz attīstītākos tirgos. 2022. gadā Zviedrijā notikuši 33 IPO, bet Somijā 9, taču 2021. gadā 138 un 28. Kā grūdiens vietējā akciju tirgus attīstībai viennozīmīgi būtu kāds liels IPO vietējā biržā, un ļoti ceram, ka kādu arī šajā gadā varēsim ieraudzīt – ja ne no valsts un pašvaldību uzņēmumu vidus, tad vismaz no privātā sektora.
Ko sagaidīt no 2024. gada?
Skatoties uz 2024. gadu, ne ekonomistiem, ne analītiķiem nav kristāla lodes, tādēļ izdarīt prognozes ar lielu pārliecību pašreizējā trauslajā ģeopolitiskajā situācijā ir grūti. Taču, kā pozitīvu faktoru akcijām jāpiemin fakts, ka Eiropas centrālā banka (ECB) šķiet pārtraukusi procentu likmju celšanu, un nu jau tiek runāts par iespēju likmju pazemināšanai šī gada laikā. Eiropas akciju indekss Stoxx 600 Europe jau aizvadītā gada nogalē ir uzrādījis vērienīgu pieaugumu, tieši reaģējot uz pozitīvajām ziņām no ECB, savukārt Baltijas akcijas pagaidām ir krietni iepalikušas. Lai arī, protams, ir strukturālas atšķirības starp Eiropas un Baltijas akciju indeksiem, vēsturiski korelācija starp abiem indeksiem ir bijusi diezgan augsta, kas liek domāt, ka iespējams Baltijas akciju tirgus, kā tas mēdz notikt, ir mazliet iepalicis un pastāv kāds iedzīšanas potenciāls. Tādēļ mēs uz Baltijas akciju tirgus perspektīvām šī gada griezumā raugāmies salīdzinoši optimistiski, taču, protams, atgādinām investoriem par to, ka riski, kā vienmēr, saglabājas un iesakām fokusēties uz ieguldījumiem kvalitatīvos uzņēmumos, ar noturīgu pieprasījumu un stabilām bilancēm.
