Jaunākais izdevums

Bankas aizvien biežāk ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem.

Tiek saņemti ziņojumi par aizdomām saistībā ar aplokšņu algu, nedeklarētu saimnieciskās darbības veikšanu, potenciālo izvairīšanos no PVN maksāšanas un citiem iespējamiem pārkāpumiem. Banku pārstāvji skaidro, ka likumdošana kļuvusi striktāka, tādēļ arī ziņojumu skaits pieaudzis, un arī šajā gadā nav izslēgti nepatīkami pārsteigumi. Tajā pašā laikā grāmatveži novērojuši, ka daudziem uzņēmumiem strādāt ir grūti, neskatoties, ka pārkāpumus tie nav veikuši.

Daļai - sodi

Aizvadītais gads īpaši izcēlās ar banku klientu neapmierinātību par bloķētiem kontiem, ņemot vērā, ka pārbaudes ilgst krietnu laiku un ne vienmēr atbildīgajām institūcijām pietiek kapacitātes raiti izskatīt ziņojumus. Dažkārt pārkāpums netiek konstatēts un konts tiek atbloķēts, taču visi darījumi uz kādu laiku tiek apstādināti, turklāt, kā liecina uzņēmumu un to grāmatvežu pieredze, ja konts tiek bloķēts, tad, visdrīzāk, tas vairs netiks atbloķēts.

Pērn VID kopumā saņemti 1496 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā: 1156 ziņojumi saņemti no finanšu iestādēm, bet 340 - no nefinanšu sektora pārstāvjiem. Tas ir divas reizes vairāk nekā 2017.gadā, kad dienests saņēma 738 ziņojumus. Šā gada pirmajā ceturksnī VID kopumā saņēmis 362 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. 272 ziņojumi saņemti no finanšu iestādēm, bet 90 - no nefinanšu sektora pārstāvjiem. 2019.gada 3 mēnešos pabeigta 91 pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un 1.ceturksnī pieņemti 28 lēmumi par sankciju piemērošanu saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 78.pantu – 26 gadījumos par soda naudas piemērošanu 32 805 eiro apmērā, vienā gadījumā par brīdinājuma izteikšanu un septiņos gadījumos par darbības apturēšanu.

Visu rakstu lasiet 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Swedbank un kapitālais remonts?

Reinis Rubenis, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.

"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" akcionāri 22.septembrī lems par 4 507 225 eiro izmaksāšanu dividendēs no uzkrātās, līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Rīga" par akcionāru sapulces lēmuma projektiem.

Plānots, ka par katru akciju tiks izmaksāti 32 centi.

Savukārt "Olainfarm" 2019.gada peļņu 22,239 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un novirzīt uzņēmuma attīstībai.

Akcionāru sapulcē arī plānots pieņemt zināšanai valdes un padomes ziņojumus par 2019.gada darbības rezultātiem, kā arī apstiprināt "Olainfarm" 2019.gada konsolidēto gada pārskatu ar peļņu 22,239 miljonu eiro apmērā.

Kā ziņots, akcionāri sapulcē izskatīs iespēju vērsties pret bijušo valdi lietā par vairāku miljonu zaudējumu nodarīšanu kompānijai. "Olainfarm" veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka iepriekšējās "Olainfarm" amatpersonas 2017.gada sākumā uzņēmuma vārdā noslēgušas darījumu ar Kiprā reģistrētu uzņēmumu "Banestar Management Limited", kura rezultātā "Olainfarm" esot nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro apmērā. Aizdomīgie darījumi tika veikti no 2017.gada 2.janvāra līdz 2019.gada 4.aprīlim. Par atklāto "Olainfarm" vērsās Valsts policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru