Publicitātes foto

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!* 

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 2019. gada 12. jūnijs plkst. 10:17

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Lietuvas Bankas pārstāvis Vitauts Valvonis norādīja, ka atbildīgo Lietuvas iestāžu mērķis ir atbalstīt finanšu pakalpojumu attīstību. 2018. gada izskaņā Lietuvas Banka ziņoja, ka tās fintech sabiedrību lokā ir vairāk nekā 100 licencētu maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, kopfinansējuma un savstarpējo aizdevuma platformu operatoru. Lietuvu kā mītnes valsti finanšu pakalpojumu sniegšanai cita starpā ir izvēlējušies tādi zīmoli kā Google un Revolut. Salīdzinājumam – 2017. gadā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts Kopfinansējuma pakalpojumu likums Saeimā vēl aizvien nav pieņemts, savukārt Finanšu un kapitāla tirgu komisijas uzraugāmo iestāžu lokā kopskaitā ir tikai 22 Latvijā reģistrētas vai licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes. Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes vadītājs Kilvars Keslers turpretī uzsvēra, ka tirgus uzraugi nedrīkst būt inovāciju laboratorijas, jo tas var nonākt pretrunā iestāžu pamatmērķim nodrošināt finanšu stabilitāti un subjektu uzraudzību konkrētajā valstī. K. Keslera ieskatā, citās valstīs, tostarp Lietuvā, populārās regulatīvās smilškastes ir tikai mārketinga triks.

Tam piekrita arī Saeimas deputāts Daniels Pavļuts, norādot, ka iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku dēļ regulatīvā smilškaste nav efektīvs risinājums maksājumu iestāžu un elektronisko naudas iestāžu darbības attīstībai. Diskusijas ietvaros eksperti norādīja, ka Igaunijā un Lietuvā uzsvars tiek likts uz komersantu regulēšanu posmā pēc licenču saņemšanas. Ir jārada labvēlīga augsne pēc iespējas vienkāršākai jaunuzņēmumu ienākšanai tirgū, tos turpinot uzraudzīt un pārkāpumu gadījumā anulējot licences. Latvijā turpretī notiek stingra jauno tirgus dalībnieku izvērtēšana, un tikai «ložu drošiem» pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem tiek piešķirta licence. Nozares dalībnieki Monese un Inbank uzsvēra arī nozarei un Baltijai saistībā ar ABLV Bank un Danske Bank Igaunijas filiāles skandāliem radušos reputācijas riskus.Vienlaikus advokātu biroja Sidley Austin LLP eksperts Viljams Longs analizēja Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) ietekmi uz finanšu tirgu. Kaut arī VDAR nosaka stingrus, tieši piemērojamus datu aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā, vairākas dalībvalstis VDAR piemēro ar atrunām, pastāv atšķirīga tiesu prakse un dažādas dalībvalstu un 29. panta darba grupas izstrādātas vadlīnijas par VDAR piemērošanu.

Minēto apstākļu dēļ sabiedrības nevar paļauties uz pilnīgu tirgus harmonizāciju, un, kaut arī teorētiski pastāv vienots regulējums, dalībvalstis vienas un tās pašas tiesību normas mēdz piemērot atšķirīgi. Līdz ar to tirgus dalībniekiem ir jābūt gataviem modificēt piedāvātos pakalpojumus un iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši katras dalībvalsts tirgus uzrauga prasībām. Patērētāji vēlas pēc iespējas vairāk pakalpojumu saņemt vienuviet. Līdz ar to viens no galvenajiem jaunuzņēmumu un banku uzdevumiem ir radīt jaunus un inovatīvus risinājumus atvērtajā sadarbības platformā (open banking). Ekspertu ieskatā, kredītiestādēm ir potenciāls strādāt ātrāk un efektīvi ieviest fintech sabiedrību piedāvātos risinājumus. Ģirts Rungainis provokatīvi norādīja, ka fintech sabiedrības ir evolūcijas sākumpunktā kļūšanai par kredītiestādēm. Ir ticams, ka sekmīgākās fintech sabiedrības eventuāli iegūs kredītiestāžu licenci, sadarbosies ar kredītiestādēm vai kredītiestādes tās pārņems. Rezultātā finanšu tirgus kļūs atvērtāks un modernāks, tomēr fundamentāli nemainīsies.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 12. jūnijs plkst. 9:08

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr...

2019. gada 11. jūnijs plkst. 15:25

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr...

2019. gada 10. jūnijs plkst. 10:38

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

2019. gada 06. jūnijs plkst. 6:41

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito...

2019. gada 05. jūnijs plkst. 11:37

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

2019. gada 30. maijs plkst. 16:19

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

2019. gada 30. maijs plkst. 8:56

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...

2019. gada 28. maijs plkst. 15:48

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī...

2019. gada 28. maijs plkst. 12:33

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk...

2019. gada 27. maijs plkst. 11:38

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares,...