Barbershop kustības aizsācējs: Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts

2018. gada 21. septembris plkst. 11:00
Sadaļa: Pakalpojumi
Dalies ar šo rakstu

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Cik frizētavu tagad ir jūsu impērijā?

Šobrīd ir septiņas un būs vēl. Ārpus Rīgas ir divas – Valmierā un Jelgavā. Esmu radījis divus zīmolus – Wood Religion Barber Shop, kas ir tāds aristokrātiskāks, un Knockout Barber Shop, kas atbilst amerikāņu stilam jeb jaunā viļņa vīriešu frizētava, kurās cilvēki strādā krosenēs un stilīgos T-kreklos. Izdarīju stratēģiski pareizi – paņēmu abas mērķa auditorijas.

Ar ko tieši šādi barberšopi atšķiras no citām frizētavām?

Šeit strādā tikai ar vīriešiem. Tas ir kā labs autosalons, kurā tiek apkalpotas tikai vienas markas automašīnas, nevis labotas visas pēc kārtas. Te tiek izmantota profesionāla vīriešu kosmētika. Kopš 2013. gada strādāju pie savas vīriešu kosmētikas līnijas – gan matiem, gan bārdai. Septembrī tirgū nonāks 15 dažādi produkti. Atšķiras ne tikai kosmētika, bet arī pakalpojumi, jo vīriešu frizētavā strādā ar bārdas nažiem un dažādiem citiem instrumentiem, kurus parasti nelieto salonos, jo tie ir salīdzinoši dārgi. Vīriešiem tiek piedāvātas arī sejas masāžas.

Šajās frizētavās ir pilnīgi cita atmosfēra – gan interjers, gan mūzika. Piedāvājam dažādus alkoholiskos kokteiļus, esmu izveidojis sadarbību ar dažādiem zīmoliem, piemēram, Heineken. Sadarbojamies arī ar uzņēmumu Prike Latvija. Vīrietim, kurš ir atnācis pie mums, tiek piedāvāts dzēriens, kas pudelē maksā 75 eiro. Tas ir iekļauts cenā. Knockout Barber Shop ir sadarbība ar Red Bull. Kurš gan 2013. gadā varēja iedomāties, ka frizētava var sadarboties ar alkohola ražotājiem? (Smaida.) Cilvēki joprojām ir pārsteigti, kad frizētavā viņiem tiek piedāvāta glāze grādīga dzēriena.

Vai un kā ir mainījušies Latvijas vīrieši pēdējos gados?

Izmaiņas ir ļoti lielas. Kad sāku strādāt šajā nozarē, vīriešiem bija tādas frizūras kā Brūsam Lī (Bruce Lee), kā Lego cilvēciņiem. Tobrīd ļoti labi varēja redzēt, kurš ir vietējais, kurš – iebraucējs. Pakāpeniski šo situāciju mainījām. Tā bija cīņa, jo klientiem nebija nekādu zināšanu un pieredzes. Stāstījām un rādījām, kā vajag pareizi veidot matus, bet vīrieši smējās un teica, ka viņi jau neesot geji. Viņi baidījās no matu želejām, jo tās matus padarīja spīdīgus. Viņus uztrauca tas, vai cilvēki nerādīs uz viņiem ar pirkstiem. Laika gaitā vīrieši arvien vairāk un vairāk atvērās. Viņi sāka uzticēties frizieriem, kas mūsu frizētavās nav parasti friziermeistari, savā ziņā tie ir tādi īpaši cilvēki.

Latvijā tas izdevās, bet kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem – nekas nesanāca, jo viņi pirmos mēģinājumus neveica pārāk labā līmenī. Tā kā es pirmos četrus gadus gandrīz nemaz negulēju, man izdevās kvalitātes latiņu pacelt patiešām augstu. Tagad Wood Religion zīmolu zina un respektē ietekmīgi barberšopi pasaulē. Tas sniedz gandarījumu.

Jūs nebijāt nedz diplomēts frizieris, nedz uzņēmējs, taču metāties iekšā pavisam nezināmā lauciņā. Vai nebija bail?

Bail nebija, jo zināju, ko gribu panākt. 23 gadu vecumā kļuvu par direktoru kādā pasaules līmeņa korejiešu kompānijā. Manā vadībā strādāja seši darbinieki, visi bija vecāki par mani. Man vajadzēja būt gudrākam, vajadzēja viņiem rādīt piemēru un panākt, lai viņi mani klausītu. Tāpēc apmeklēju dažādas vadītāju apmācības programmas. Dienvidkorejā labi apguvu austrumu servisa filozofiju. Tur cilvēks ir galvenais resurss uzņēmējdarbībā, tieši tāpēc šī valsts ir piedzīvojusi strauju ekonomikas augšupeju. Pēc tam sešus mēnešus strādāju Maskavā, kur adaptēju šo biznesu.

Kas tā bija par jomu, kurā darbojāties?

Tas bija masāžas krēslu bizness.

Kā radās ideja par specializētu kungu frizētavu?

Londonā, Korejā un citviet pasaulē biju pamanījis Barber Pole. Reiz, braucot no Berlīnes, kur es klubos spēlēju ģitāru, autobusā radās ideja ko tādu izveidot arī Latvijā. Izdomāju plānu un to pierakstīju. Piecu gadu laikā būšu gandrīz visu no šīm iecerēm realizējis. (Smaida.) Sākumā gāja grūti, jo Latvijā neviens nesaprata, kāpēc kaut kas tāds vispār ir vajadzīgs.

Kur ņēmāt naudu? Cik lielas investīcijas prasīja idejas īstenošana?

Nopelnīju. Pēc darba Korejā un Maskavā nolēmu darīt to, kas man patīk, proti, divus gadus nodarbojos tikai ar mūziku. Klubos spēlēju ģitāru un saņēmu labu naudu.


Visu interviju Zilo okeānu stratēģis lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds