Finanses

Barclays vadītājs: Finansiālā situācija sāk nedaudz līdzināties 2006.gadam

Dienas Bizness, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Nesenās izmaiņas finanšu tirgus svārstībās un monetārā politika tuvākajos pāris gados var radīt interesantu situāciju akciju tirgos, uzskata Barclays vadītājs Džess Steilijs.

Davosas forumā uzstājoties, viņš uzsvēra, ka finansiālā situācija tirgū patlaban nedaudz līdzinās tai, kāda bija pirms finanšu tirgus sabrukuma 2008.gadā.

«Aktīvu vērtība, piemēram, akciju tirgos, ir rekordaugstā līmenī, ikviena no galvenajām nozarēm pasaulē auga par vairāk nekā 20%, bet svārstīgums ir vēsturiski zemākajā līmenī,» viņš piebilst.

Steilijs CNBC sacījis, ka, ņemot vērā augsto parāda līmeni pasaulē, īpaši jaunattīstības tirgos, kur dramatiski audzis dolāros denominētais parāds, daudzas ekonomikas var nonākt uz riska robežas, ja pēkšņi mainītos finansiālie nosacījumi.

«Ja procentu likmes mainītos ātri, un svārstības būtu straujas, finanšu tirgos nākamos pāris gadus būtu interesanta situācija,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Barclays tehnoloģiju centrs Viļņā atlaidīs 285 darbiniekus

LETA--BNS, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā paziņojis, ka atlaidīs 285 darbiniekus, atstājot strādāt aptuveni 800 cilvēkus.

244 no 285 minētajām darba vietām paredzēts pārcelt uz citām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV vai Indiju, bet 41 darba vieta tiks pilnībā likvidēta.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka «Barclays» Viļņā likvidēt vai pārcelt uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

Kā pastāstījis «Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless, saistībā ar bankas darbības pārskatīšanu visā pasaulē nākotnē varētu sekot jaunas atlaišanas.

«Šis process arī nākotnē var ietekmēt mūsu biznesu Lietuvā, bet es gribētu uzsvērt, ka šajā posmā nekas vairāk nav apstiprināts. Ja nākotnē būs svarīgas pārmaiņas, par to noteikti informēsim,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Barclays tehnoloģiju centrs Viļņā apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku

LETA, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā aizvadītajā nedēļas nogalē paziņojis, ka apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku, uzsverot, ka šis lēmums nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi.

Kā teikts tā izplatītajā paziņojumā, varētu tikt likvidētas vai pārceltas uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

«Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless šo lēmumu skaidrojis ar bankas ilglaicīgo globālo stratēģiju un procesu optimizēšanu.

«Tāpat kā jebkura cita liela organizācija, »Barclays« pastāvīgi pārskata savu darbību visā pasaulē, lai panāktu, ka kompānijas struktūra un darbības vietas nodrošina lielāku darbības efektivitāti. Šā iemesla dēļ mēs apsveram dažādas iespējas, kā optimizēt savu darbību visā pasaulē, ieskaitot ASV, Indiju, Āziju un Klusā okeāna reģionu, kā arī Apvienoto Karalisti un Eiropu, tostarp Lietuvu. Uzsveram, ka tas tiek apsvērts globālā līmenī un nekādā mērā nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi,» viņš norādījis, piebilstot, ka par to jau informētas visas ieinteresētās puses un pašlaik notiek konsultācijas ar darba padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES stresa testos vājākos rezultātus uzrādījušas Lielbritānijas un Vācijas bankas

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka Barclays maksās divu miljardu dolāru sodu par maldināšanu, pārdodot hipotekāros vērtspapīrus

LETA, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas banka «Barclays» piekritusi maksāt divu miljardu ASV dolāru (apmēram 1,6 miljardu eiro) sodanaudu par to, ka tā bija maldinājusi klientus, pārdodot hipotekāros vērtspapīrus, ceturtdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

ASV iestādes atzinušas, ka mājokļu kredīti, kuriem bijuši piesaistīti šie vērtspapīri, kas tika pārdoti no 2005. līdz 2007.gadam, bijuši daudz sliktākas kvalitātes, nekā bija minēts «Barclays» publiskotajā informācijā.

Saistībā ar maldinošas informācijas sniegšanu par šiem vērtspapīriem ASV Tieslietu ministrija 206.gadā iesūdzēja «Barclays» tiesā. Tā kā banka ir piekritusi maksāt sodanaudu, lieta tiks izbeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrija (FM).

Šodien valdība uzklausīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2020., 2021. un 2022.gadam.

Pēc FM sniegtās informācijas, 2020.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,13 miljardi eiro, bet 2021.gadam - 7,33 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts pamatbudžeta bāze, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, 2020. un 2021.gadam tiek aprēķināta, pamatojoties uz aprēķināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam. Aprēķinos tiek ievērots pārmantojamības princips, kā arī ņemti vērā valdībā pieņemtie lēmumi. 2022.gadam tā tiek aprēķināta, pamatojoties uz ietvaru 2021.gadam, kā arī ņemot vērā izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmajiem veiksmīgajiem Luminor darbības mēnešiem Baltijas valstīs uzsākts Luminor juridiskās apvienošanās noslēguma posms, informē bankas pārstāvji.

Luminor mērķis ir izveidot spēcīgu, uz vietējiem klientiem orientētu finanšu pakalpojumu sniedzēju ar efektīvu pārvaldību un biznesa darbību visā Baltijā. Nākamie juridiskie soļi paredz banku pilnīgu integrāciju, izveidojot Luminor galveno biroju Igaunijā un filiāles Lietuvā un Latvijā.

Pirmdien, 19. februārī, Luminor spēra pirmos soļus, lai izpildītu juridiskās reorganizācijas procesa prasības, iesniedzot apvienošanās līguma projektu Latvijas Uzņēmumu reģistrā un pieteikumus Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādē filiāļu atvēršanai Latvijā un Lietuvā.

Plānots, ka juridiskās izmaiņas stāsies spēkā 2019. gada janvārī.

Luminor turpinās darbu kā ierasts un klienti neizjutīs neērtības bankas ikdienas pakalpojumos vai klientu apkalpošanā. Par citiem jaunumiem, tostarp pārmaiņām, kas saistītas ar produktu vienādošanu, jauniem piedāvājumiem klientiem un digitālajiem uzlabojumiem, stāstīsim atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot 2019. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju šogad uzlabojusies finanšu situācija

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EK piecām bankām par valūtu tirdzniecības karteli noteic miljardu eiro sodu

LETA--AP, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

EK izmeklētāji konstatējuši, ka atsevišķi par valūtu tirdzniecību atbildīgi banku darbinieki apmainījušies ar sensitīvu informāciju un tirdzniecības plāniem.

Komisija norāda, ka šie darbinieki tiešsaistes profesionālās tērzētavās dažreiz saskaņojuši stratēģijas.

EK bankām «Barclays», «Royal Bank of Scotland», «Citigroup» un «JPMorgan» noteikujusi naudassodus kopumā vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā.

Par atsevišķu karteli «Barclays», «Royal Bank of Scotland» un «MUFG Bank» piemērojusi arī naudassodus vairāk nekā 257 miljonu eiro apmērā.

Savukārt banka UBS no naudassoda izvairījusies, jo tā informējusi EK par šo karteļu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem var uzskatīt tos, kuru darbības rezultāti atbilst vairākiem nosacījumiem, secinājusi Marita Rurāne, grāmatas Finanšu pārvaldība un analīze autore.

Viņa uzskaita piecus šādus nosacījumus:

1. Uzņēmums dinamiski attīstās, ik gadu pieaug tā apgrozījums un peļņa.

2. Uzņēmumam ir pietiekoši naudas līdzekļi norēķinu veikšanai ar piegādātājiem, valsti, personālu, kreditoriem.

3. Uzņēmumam ir augsts likviditātes un maksātspējas līmenis.

4. Uzņēmumam ir augsts finansiālās stabilitātes līmenis, jo liela peļņas daļa paliek uzņēmuma rīcībā, un pieaug pašu kapitāls.

5. Uzņēmuma rentabilitāte ir augstāka par nozarē vidējo līmeni.

Problēmas uzņēmuma darbībā var radīt jebkura minētā nosacījuma neatbilstība, uzsver M. Rurāne.

Biežākā problēma, kuru uzņēmēji var pamanīt visātrāk, ir naudas līdzekļu deficīts. Problēmas ekonomiskā būtība izpaužas tādā veidā, ka uzņēmumam tuvākajā laikā vai jau pašreiz pietrūkst naudas līdzekļu. Iemesls tam ir pārmērīga naudas līdzekļu «iesaldēšana» materiālu krājumos noliktavās, gatavajā produkcijā, kuras ir saražots par daudz, bez pieprasījuma pienācīgas izpētes. Bez tam naudas līdzekļu deficītu var radīt arī neprasme iekasēt parādus no saviem pircējiem – debitoriem, vai nepareiza pārdošanas politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro saņēmuši 25,8% strādājošo

Lelde Petrāne, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 4,2 procentpunktiem pieaudzis darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (2019. gadā – 29,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2019. gadā – 5,3 %).

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdz 25,8 % (kritums par 4,7 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī.

Minimālo algu (2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro) vai mazāk saņēma 116,0 tūkstoši jeb 14,4 % darbinieku, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

2019. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,6 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju respondentam tiek jautāta darba samaksa pamatdarbā. Tām personām, kuras Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tiek veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes informāciju par darba samaksu. Tiek izmantota VID informācija arī par MUN - neto ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru