Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Noslēdzies lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Barkavas avoti izsludinātais iepirkums par graudu-rapšu pirmapstrādes kompleksa pārbūvi III, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti četru pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta kompānija SIA Voka.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 894,9 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka Barkavas arodi pirms dažiem gadiem investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Kooperatīvā apvienojušās saimniecības, kas apsaimnieko 10–800 ha.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

No ražošanas viedokļa varam būt droši, ka Latvijai pārtikas krīze nedraud, stāstīja lauksaimniecības kooperatīva "Latraps" bijušais valdes priekšsēdētājs un SIA "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža.

Viņš norādīja, ka rudens ir bijis labvēlīgs, lai savlaicīgi paveiktu nepieciešamos lauku darbus, un ziemāji ir labi sazēluši, lai pārziemotu. Tāpat ražošanas izejvielas tiek gādātas un uz nākošo ražu lauksaimnieki skatās gan ar optimismu, gan lielām bažām par tirgiem un globālo politisko stabilitāti.

Vienlaikus Ruža stāstīja, ka, neskatoties uz nepieredzētām cenu svārstībām un neziņu par nākotni, graudkopības nozarē 2022.gadu no saimnieciskā viedokļa var vērtēt kā salīdzinoši veiksmīgu.

"Minerālmēslu cenas pieauga pat pieckārši un bija pamatotas bažas, vai vispār pietiks barības vielu, lai izaudzētu ražu. Ļoti ātri izdevās atrast jaunus izejvielu piegādātājus, pārorientēt loģistiku un savlaicīgi piegādāt vitāli nepieciešamos produktus," pauda Ruža.