Jaunākais izdevums

Bauskas novada pašvaldība ir izsniegusi būvatļaujas "Lidl Latvija" veikala celšanai Zaļajā ielā 5, aģentūru, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Paralēli ar uzņēmumu tiek slēgta vienošanās par publiskās infrastruktūras izbūvi - veikala ēkas būvniecības iecere iekļauj arī piebraucamo ceļu pieslēgumus Zaļajai, Upmalas un Vītolu ielai.

Kā klāsta pašvaldība, tiks nomainīti ceļa apzīmējumi, ierīkoti luksofori, gājēju pārejas, paplašināta Vītolu iela un veikti citi darbi. Infrastruktūra tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai.

Bauskas novada pašvaldības būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, skaidro pašvaldībā. Izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumu, izpildes procesā jāsaņem visi tehniskie noteikumi un atļaujas - tai skaitā arī no pašvaldības.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl Latvija" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.marta līdz 2023.gada 28.februārim, strādāja ar 442,378 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saruka vairākkārt un bija 3,847 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzējs Colliers Baltic, pārstāv Lidl Latvija tā stratēģiskajā paplašināšanā Latvijā, meklējot investorus diviem topošajiem veikaliem.

Viens no šiem topošajiem veikaliem atradīsies stratēģiskā lokācijā Rīgā, bet otrs reģionālā Latvijas pilsētā. Abi veikali jau ir būvniecības procesā un pieejami iegādei, papildus tam blakus Rīgas objektam būs iespējams iegādāties arī zemi ar attīstības potenciālu.

Abi īpašumi tiks nodrošināti ar neizbeidzamiem ilgtermiņa nomas līgumiem ar Lidl Latvija.

Lidl Eiropā un ASV ir vairāk nekā 12 200 veikalu. 2022. gadā Lidl Latvija ierindojās Latvijas pārtikas preču mazumtirgotāju trijniekā pēc apgrozījuma. Latvijā Lidl šobrīd pārvalda 27 veikalus.

“Lai gan mēs sagaidām ievērojamu Baltijas investoru un attīstītāju interesi, pateicoties veikalu stratēģiskajai atrašanās vietai, apvienojot Lidl zīmola spēku un iespaidīgo sniegumu reģionā, mūsu meklēšana sniedzas pāri Baltijas robežai un investoriem, kas jau atrodas reģionā, meklējot potenciālos partnerus mūsu klientam,” stāsta Anžela Koļesņikova, Colliers Baltic Investīciju nodaļas vadītāja un partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Atsevišķās Rīgas apkaimēs būtu veicināma konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atklāti trīs jauni "Lidl" veikali, un vēl diviem uzsākti būvdarbi. Drīzumā "Lidl Latvija" sasniegs mērķi - tiks atklāts 30. "Lidl" veikals Latvijā, informē uzņēmums.

Kā zināms, 2021.gada 7.oktobrī "Lidl Latvija" uzsāka savu darbību valstī, vienā dienā atklājot 15 veikalus. Neatlaidīga darba rezultātā, investīcijām Latvijā kopumā sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro, veikalu skaits ir dubultots, un "Lidl" savu 30. veikalu Latvijā atklās Rīgā, Krasta ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu izstrādāja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", savukārt būvniecības darbus veica SIA "Aimasa". Pret Daugavu vērstā ēkas gaišā un stiklotā fasāde tiks īpaši izgaismota diennakts tumšajās stundās, izceļoties Krasta ielas komercapbūves vidū.

Veikala apkārtni zaļāku darīs gandrīz 900 košumkrūmi un koku lielstādi, kas iestādīti gandrīz 138 000 EUR vērtībā. Lai Krasta ielas veikals būtu ērtāk sasniedzams kājāmgājējiem un velosipēdistiem, ir izbūvēti vairāki jauni celiņi. Autotransporta kustības atvieglošanai par "Lidl" līdzekļiem gandrīz 610 000 EUR vērtībā izbūvēts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta - Lāčplēša ielas viadukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības kompānija "Lidl Lietuva" atklājusi savu otro loģistikas centru Lietuvā, investējot 100 miljonus eiro.

Apmēram 64 000 kvadrātmetru plašais komplekss atrodas Lentvaros pie Viļņas-Traķu autoceļa. "Lidl Lietuva" informēja, ka jaunajā loģistikas centrā radītas vairāk nekā 200 darbavietu.

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite pauda cerību, ka "Lidl" paplašināšanās Lietuvā mudinās citas Vācijas kompānijas sākt darbību valstī.

"Vācija arvien vairāk apliecina sevi kā Lietuvas stratēģisku ekonomisko un politisko partneri. Ceram, ka "Lidl" panākumi Lietuvā mudinās arī citus Vācijas uzņēmumus investēt šeit," viņa teica.

"Lidl Lietuva" savu pirmo loģistikas centru Kauņas rajonā atklāja 2016.gadā, tā celtniecībā investējot 38 miljonus eiro. Šobrīd ķēde pārvalda 72 veikalus 27 Lietuvas pilsētās un tajā strādā 2800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem

LETA, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

IziPizi sadarbībā ar vietējiem zemniekiem paplašina pārtikas pakomātu tīklu

Db.lv, 27.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piegādes platforma IziPizi Bauskā ver vaļā jaunu termorežīma pakomātu, kas nodrošinās iespēju zemniekiem izvairīties no strauji augošā lielveikalu uzcenojuma un saīsināt pārtikas ķēdi.

IziPizi dibinātājs Rolands Dzenis ir novērojis termorežīma pakomāta nepieciešamību visā Latvijas teritorijā. Saimniecības saskaras ar grūtībām nosūtīt, piemēram, gaļu, tortes vai kādu citu produktu, kam nepieciešama atbilstoša termoregulācija. Jo īpaši tas ir svarīgi, ja pircējs atrodas ievērojamā attālumā no ražotāja. Šie iemesli lika Bauskas novada zemniekiem ķerties vērsim pie ragiem, un kopprojektā ar IziPizi, vienoties par termorežīma pakomāta izveidi.

“Pakomāta izveide Bauskā sniedz iespēju uzņēmējam ietaupīt laiku, gan arī samazināt piegādes izmaksas, jo produkti tiek nogādāti vienā punktā,” pauž Latvijas Liellops vadītāja Alma Bērziņa izceļot, ka pievienotā vērtība pakomātu “kustībai” ir uzņēmēju iespēja kopā veidot savu vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zemas īres mājokļi reģionos sildīs būvniecības tirgu

Māris Ķirsons, 19.07.2024

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Lauksaimnieku protesta akcijā iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības

LETA, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mākslīgais intelekts veikalā var noķert garnadzi?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Turpinot ekspansiju Baltijā, pērn Grenardi Group apgrozījums palielinājās par 40%

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts trīs reizes lielāks loģistikas centrs Dreiliņi, kas apkalpos lielu daļu veikalu top! Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos, pakāpeniski paplašinot piegādes teritorijas.

Nomas līgums noslēgts starp veikalu tīkla top! partneri SIA “Firma Madara 89” un NORDO Dreiliņi Logistics Park. Šobrīd nodarbināti vairāk nekā 100 darbinieki.

“Jaunā, 13000 kvadrātmetru lielā loģistikas centra pielāgošanā investēts vairāk nekā 1 miljons eiro, kas ietver pārtikas un nepārtikas preču uzglabāšanas zonu ierīkošanu, atsevišķas zonas izbūvi augļiem un dārzeņiem, kā arī svaigajai pārtikai, kur katrai atsevišķi ir regulējama temperatūra. Tāpat arī veikalu komplektēšanas zonas iekārtošanu un tukšās taras zonu. Visa noliktava aprīkota ar energoefektīvu sensoru apgaismojumu, izveidotas pielāgotas telpas darbinieku vajadzībām un iegādāta jauna noliktavas tehnika,” stāsta veikalu tīkla top! valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar.

Vairāk par pēdējā gada sasniegumiem, grupas transformāciju, izaugsmes stratēģiju Baltijas tirgū un nākotnes plāniem Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Fragments no intervijas

Nesen paziņojāt, ka plānojat jaunu obligāciju emisiju. Kāpēc šoreiz esat nolēmuši piedāvājumu izteikt arī privātajiem investoriem, ne tikai institucionālajiem investoriem?

Līdz šim esam īstenojuši divas nodrošināto obligāciju emisijas un jau toreiz redzējām lielu interesi no privātajiem investoriem, tostarp arī mūsu klientiem. Klienti vēlas būt daļa no mūsu veiksmes stāsta. AS Grenardi Group ir kļuvis par straujāk augošo nozares spēlētāju ar plašāko veikalu tīklu Baltijā, un tas ir labs piemērs, ka Latvija ne tikai var, bet var labi. Mūsu obligācijas – tā ir iespēja būt daļai no mūsu izaugsmes stāsta. Turklāt šīs obligācijas tiek nodrošinātas ar mūsu krājumiem, kurus pārsvarā veido zelta juvelierizstrādājumi, kas investoriem rada papildu drošības apziņu, un Baltijas kapitāla tirgū šāds obligāciju nodrošinājums ir reta parādība. Tāpēc mēs aicinām mūsu esošos un topošos klientus. Detalizētāka informācija par obligāciju publisko piedāvājumu tiks izziņota atbilstoši regulatora apstiprinātam pamatprospektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ir apkopojusi līdz šim vērtētos variantus pilnvērtīgam Rīgas savienojumam ar "Rail Baltica" dzelzceļa trasi gan no dienvidu, gan no ziemeļu puses, tostarp nodrošinot kravu plūsmu caur Rīgu, informē SM pārstāvji.

Piedāvātus priekšlikumus SM virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) lēmuma pieņemšanai par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam.

SM informē, ka atbilstoši "RB Rail" veiktajai izmaksu-ieguvumu analīzei lielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā galveno ieviešanas prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.

Tāpat rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanai, Rīgas posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šā gada septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LOSP: Ir pamatotas aizdomas, ka zem Latvijas izcelsmes zīmes veikalos tiek tirgoti Polijas, Krievijas un citu valstu dārzeņi

Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

Komentāri

Pievienot komentāru