Būvniecība un īpašums

Bez darbinieku piesaistes būvniecība izaicinājumus nepārvarēs

Db.lv, 23.11.2022

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.

Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Visu šo gadu nozares profesionāļiem nākas cīnīties ar ārējo apstākļu izraisītu faktu, ka būvniekiem ir grūti vai pat neiespējami iekļauties iepriekš nolīgtajā finansējumā un termiņos, norāda Griškevičs. Ekonomikas ministrijas novembrī publiskotā informācija liecina, ka jūlija vidū 11% jeb 305 no 2815 publiskajiem objektiem tika veiktas vai bija plānotas pārmaiņas, kuras izraisīja izmaiņas būvizstrādājumu tirgū pēc Krievijas sāktā kara. 80% no šiem 305 objektiem sadārdzinājumu bija plānots nosegt, piesaistot papildu finansējumu, 30% - pagarināts izpildes termiņš, 14% - palielināts būvdarbu apjoms, pārējos - samazināti būvdarbu apjomi, finansējums, kā arī saīsināts izpildes termiņš.

Ir izbeigti pieci būvdarbu līgumi, vasarā bija plānots izbeigt vēl trīs, savukārt atsevišķos projektos bija plānots izsludināt jaunus būvdarbu iepirkumus un izmainīt finansējuma apjomu.

Viņaprāt, ārkārtas situācijā salīdzinoši veiksmīgi un konstruktīvi spēj darboties gan valsts pārvalde, gan publiskā sektora pasūtītāji, gan arī lielākā daļa ģenerāluzņēmēju. Vairumā gadījumu līdz šim ir izdevies atrast juridiski un finansiāli korektus sadārdzinājuma kompensēšanas mehānismus un panākt vienošanos ar ģenerāluzņēmējiem, tostarp arī par termiņu pagarinājumu. Aptuveni pusgada laikā ir izveidotas gan vairākas metodoloģijas pamatotai sadārdzinājuma aprēķināšanai, gan piesaistīts papildu finansējums tur, kur tas ir bijis iespējams.

Šobrīd aprēķinu pamatdokuments ir Ekonomikas ministrijas izstrādātās vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informē Griškevičs. Veicamo darbu specifikas dēļ īpašu sadārdzinājuma novērtēšanas metodiku ir izstrādājusi VSIA "Latvijas valsts ceļi".

VNĪ šobrīd īsteno 44 valsts nozīmes būvprojektus, 24 objekti ir būvniecības stadijā, tajos VNĪ strādā ar 18 būvniekiem. Ar valsts atbalstu VNĪ rada nepieciešamo papildfinansējumu sešos projektos, no tiem četros finansējums rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Taču, vienlaikus, līdz brīdim, kamēr tiks rasts finansējuma avots, nācies atlikt dažas pārbūves, piemēram, Lielās ģildes rekonstrukciju, norāda Griškevičs. Tāpat ir izskanējusi informācija, ka Kultūras ministrija uz laiku ir iepauzējusi Laikmetīgā mākslas muzeja būvi. Tāpat izskanēja informācija, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbi ir sadārdzinājušies par gandrīz 900 000 eiro.

Šobrīd būvniecības nozares lielākais izaicinājums ir darbinieku atrašana, uzsver Griškevičs. CSP apkopotie dati liecina, ka būvniecības nozarē šā gada otrajā ceturksnī bija brīvas 2085 darba vietas jeb 3,3%. Neoficiālas aplēses liecina, ka daudzviet objektos trūkst pat trešās daļas strādājošo. Uz darba spēka trūkumu kā vienu no būtiskākajiem aktivitāti ierobežojošiem faktoriem uzņēmēju noskaņojumu raksturojošās CSP aptaujās oktobrī norādījusi trešā daļa jeb 33% respondentu. Ēku būvniecībā darba spēka trūkumu izceļ 38% aptaujāto.

Griškevičs uzskata, šī ir problēma, pie kuras ilgtermiņa risinājuma ir jāstrādā daudz aktīvāk, jo pretējā gadījumā situācija ar laiku tikai pasliktināsies. Piemēram, norāda Griškevičs, būtu jādomā, kā efektīvāk salāgot būvniecības tirgus pieprasījumu pēc prasmīgiem vidējas profesionālās kvalifikācijas speciālistiem ar cilvēku neatbilstošām zināšanām, kā nestrādājošiem palīdzēt pārcelties tuvāk potenciālajām darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jau tuvākajā laikā jaunajos līgumos ar būvniekiem sāks iekļaut cenu indeksāciju, savukārt iepriekš noslēgtajos līgumos paredzēti divi scenāriji - pieejamā finansējuma apmēra palielināšana, nepagarinot projekta īstenošanas termiņu, un finansējuma apmēra palielināšana, pagarinot plānoto projekta īstenošanas termiņu, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ patlaban izvērtē kapitālsabiedrības atbildībā esošo projektu īstenošanas gaitu, jo Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī pandēmijas periods atstājis ietekmi uz būvniecības nozari un tas ietekmēs gan atsevišķu projektu īstenošanas termiņus, gan nepieciešamo finansējumu, informē Griškevičs.

Būvkomersanti turpina apkopot informāciju, lai iesniegtu detalizētu izmaksu pieauguma dokumentāciju, taču jau šobrīd iesniegtie dokumenti un aptuvenās izmaksu pieauguma aplēses ir mērāmas miljonos eiro, uzsver Griškevičs. Būvniecības projektu norises riski saistīti ar karadarbības un pandēmijas radīto būvmateriālu cenu kāpumu, nepieciešamo finansējuma apmēru un darbaspēka pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai netiktu apdraudēta VDT būvniecības procesa nepārtrauktība un drošība, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izbeigs sadarbību ar pilnsabiedrību “SBSC” Valmieras drāmas teātra (VDT) pārbūves projektā.

Pēc līguma izbeigšanas steidzamības kārtā tiks rīkota jauna būvdarbu iepirkuma procedūra, savukārt situācija ar teātra kolektīvam nepieciešamajām pagaidu telpām, pēc VNĪ rīcībā esošās informācijas, tiks risināta arī sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visu mūsu darbību mērķis ir iespējami ātrāk un atbilstoši projektā paredzētajiem termiņiem pabeigt Valmieras teātra ēkas rekonstrukciju. Taču, ja būvnieks – pilnsabiedrība “SBSC” – pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nav spējis pamatot būvniecības izmaksu sadārdzinājuma 50% no būvdarbu līguma summas jeb 3,8 miljonu eiro (ar PVN) cēloņsakarību ar uzsākto karadarbību Ukrainā, nav tās pārskatījis, iesniegtie dokumenti neapliecina pieprasītā sadārdzinājuma pamatotību vairākās tāmes pozīcijās un faktiskā darbu izpilde būtiski atpaliek no līgumā paredzētās, rodas ārkārtēja situācija un VNĪ vienkārši nav citu iespēju kā līgumu izbeigt. Strauji neatrisinot situāciju, ir apdraudēta gan turpmākā projekta īstenošana, gan teātra nepārtraukta darbība, gan būves un tās konstrukciju mehāniskā stiprība un stabilitāte,” uzsver Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Austrumu robežas nākamo septiņu posmu infrastruktūras izbūves būvkomersantu atlase Noslēgusies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātā cenu aptauja par nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūvi.

Tās rezultāti tiks publiskoti pēc Ministru kabineta sēdes, kurā paredzēts izskatīt cenu aptaujas rezultātus un pieņemt lēmumu par saistību uzņemšanos. Provizoriskās septiņu posmu izbūves izmaksas prognozētas 38, 7 miljoni eiro (bez PVN) apmērā.

Četros posmos žoga izbūvi plānots noslēgt līdz 2023.gada beigām, atlikušajos trīs - līdz 2024.gada pavasarim, ja netiks būtiski pagarināts teritorijas atmežošanas termiņš un projektēšanu varēs uzsākt 1.jūlijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63, 9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā Rīgā paveikti visi demontāžas darbi un uzsākta jauno jumta konstrukciju izbūve, jaunās ārsienas izbūve un esošo būvkonstrukciju stiprināšana, lai jau rudenī teātris būtu zem jumta.

Projekta ietvaros uzlabos Leļļu teātra ēkas estētisko un tehnisko stāvokli, tai skaitā veiks nepieciešamos jumta atjaunošanas darbus un samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50 %, lai ietaupītos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta īstenošana sniegs teātra darbiniekiem atbilstošākas darba telpas, apmeklētājiem - iespēju izbaudīt teātra mākslinieku veikumu jaunā līmenī. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Līdz šim jau ir veikta vecā jumta seguma demontāža un uzsākta elektroinstalāciju ierīkošana. Norit jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve, būvkonstrukciju pastiprināšana un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves. Līdz 2022.gada rudenim tiks pabeigta jumta konstrukciju izbūve, t.sk., jumta paaugstināšana, jumta seguma ierīkošana, uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti darbi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Grebņeva” modernizācijai.

Līdz rudens sākumam uzsāks četru jaunu paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Grebņeva” modernizācijas mērķis ir izveidot Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasībām atbilstošas, mūsdienīgas darba telpas autoceļu muitas un robežsardzes darbiniekiem. Tiks izbūvēti četri jauni pārbaudes paviljoni, nodrošinātas biometrisko datu iegūšanas un pārbaudes iespējas, kā arī nodrošināta efektīvāka robežšķērsotāju plūsmas caurlaidība. Būvdarbus īstenos SIA “Delta Construction”.

Nedēļas laikā uzsāks nepieciešamos demontāžas darbus, kā arī uzstādīs papildus paviljonu iebraukšanai no Krievijas puses, lai nodrošinātu līdzšinējo kravas automobiļu robežšķērsošanas caurlaidību. Līdz rudens sākumam uzsāks četru jauno paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas ārējā sauszemes robežā norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 km garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 m platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā - pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru. No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 km garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 km garumā. Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām, izbūvēs 147,8.

Pirmās kārtas piecos posmos, 45 km garumā, šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 m platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atkārtoti izsludinātā būvniecības iepirkuma rezultātā noslēgusi kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" Miera ielā 58a, Rīgā, izveides pirmā posma būvdarbu līgumu ar SIA “Marels būve”.

Pirmā posma ietvaros veiks biznesa inkubatora un kino skolas ēku pārbūvi un izbūvēs atsevišķu filmēšanas paviljonu, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju biznesa inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķa filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot teritoriju 2325 m2 un publiskās ēkas 1090 m2 platībā.

Radošā kvartāla izveides iecere paredz vienkopus apvienot dažādas laika šķautnes: tagadni atspoguļos Latvijas Kultūras akadēmijas un Nacionālās filmu skolas studentu un pasniedzēju studiju procesa nodrošināšana mūsdienīgās un piemērotās telpās, savukārt nākotnes potenciālu iezīmēs Radošais biznesa inkubators, kurš atbalstīs un veicinās dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbību kultūras un radošo industriju sektorā, kā arī veicinās komersantu veidošanos un jaunu darbavietu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sācies jauns amata pilnvaru termiņš VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklim Andrim Vārnam, kura atbildības joma ir nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība, klientu attiecību vadība, nekustamā īpašuma nomas un pakalpojumu stratēģiskā plānošana.

VNĪ valdē Vārna strādā kopš 2017.gada 1.oktobra.

VNĪ padome Andri Vārnu uz atkārtotu pilnvaru termiņu – pieciem gadiem – ievēlēja 2022.gada 19.janvāri.

“VNĪ valde kopumā izpilda uzņēmuma stratēģijā izvirzītos mērķus, un padome redz regulāru progresu arī tajās jomās, par kurām atbildība ir uzticēta Andrim Vārnam. Tādēļ nešaubīgi apstiprinājām viņa pilnvaras vēl vienam piecu gadu termiņam valdes locekļa amatā,” informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons.

Pirms darba uzsākšanas VNĪ, no 2011. līdz 2017. gada septembrim Vārna bijis AS “SEB banka” Nekustamā īpašuma un telpu apsaimniekošanas vadītājs Latvijā un Baltijā, kur optimizējis nekustamā SEB biroju, telpu un filiāļu Latvijā un Baltijā nomas portfeli, izstrādājis un ieviesis mūsdienīgas darba vides un vietas konceptu, kā arī nekustamo īpašumu, telpu un saistīto izmaksu efektīvu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar valdības apstiprinātajiem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātās nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujas rezultātiem sešus posmus izbūvēs SIA “Citrus Solutions” un vienu posmu – SIA “VIA”.

Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38, 7 miljoni eiro (bez PVN), informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63,9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus, piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, trīs no tiem bija iesnieguši piedāvājumus par visu posmu darbu veikšanu.

Šobrīd noslēgumam tuvojas būvkomersanta SIA “Citrus Solutions” jau uzsāktie projektēšanas darbi deviņos Austrumu robežas prioritārajos posmos, kas norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto projektēšanai paredzēto laika grafiku.

Komentāri

Pievienot komentāru