Ekonomika

Bez veseliem cilvēkiem valsts izaugsme nav iespējama

Māris Ķirsons, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

OECD dati rāda, ka Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā ES, paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir par pieciem gadiem īsāks nekā vidēji ES. Pazaudētie dzīves gadi ir gan cilvēku veselības pratības jautājums, gan arī nereti novēloti pieejamā veselības aprūpe. Valsts budžeta līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami, tādēļ, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību visa gada garumā, pakalpojumiem tiek veidotas kvotas, kuras sadala pa mēnešiem, kas arī veido garas gaidīšanas rindas. Ja mēneša kvota ir iztērēta, tad valsts apmaksātais pakalpojums būs pieejams tikai jau nākamajā mēnesī. Un rindas uz dažiem pakalpojumiem veidojas ļoti garas - laiks rindā uz kodolmagnētisko rezonansi ir vidēji 156 dienas, uz hematoloģiju vidēji 122 dienas, uz ultrasonogrāfiju vidēji 91 diena utt. Daļa šo laiku cenšas saīsināt, ejot uz 100% maksas pakalpojumu.

Diemžēl ik gadu Latvijā nomirst cilvēki, kuru nāvi varēja novērst ar savlaicīgu un efektīvu ārstniecību - ap 4000 cilvēku Latvijā ik gadu nomirst, kaut arī varētu dzīvot. Latvijas mērogiem, kur svarīgs ir ikviens cilvēks, tas ir ļoti daudz. Līdztekus minētajām problēmām veselības aprūpes speciālisti pārceļas vai apsver iespēju pārcelties strādāt uz ārzemēm vai labākajā gadījumā pāriet strādāt uz privātās medicīnas sektoru, un līdz ar to nav, kas sniedz tieši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Un šobrīd tas rada risku, ka reģionos vairāki veselības aprūpes pakalpojumi kļūst nepieejami. Praktizējošo ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir 3,3, bet OCED valstīs vidēji 4,4, māsu skaits Latvijā ir 3,6, bet OECD valstīs vidēji 8,8, slimnīcu personāls Latvijā 10,9, bet OCED valstīs 14,7 uz 10 000 iedzīvotājiem. Latvijā pašlaik strādā 8600 ārstu (trūkst apmēram 300), 11000 medmāsu (trūkst apmēram 8000) un 3000 sanitāru. Vēl viens satraucošs sabiedrības veselības rādītājs ir pieaugošais invaliditātes gadījumu skaits. Latvijā 2021. gadā bija teju 202 000 cilvēku ar invaliditāti, kas salīdzinājumā ar 2018. Gadu, kad šādu cilvēku skaits bija nepilni 192 000, ir par 10 000 cilvēku vairāk. Tie ir ļoti satraucoši dati, jo Latvija zaudē ekonomiski aktīvos cilvēkus, turklāt tas rada ietekmi uz sociālo budžetu.

Līdztekus tam vēl viens aspekts, kas rada un radīs arvien lielāku papildu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, ir sabiedrības novecošanās. Tā ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas problēma — gados vecāku cilvēku kļūs vairāk, un viņiem pastiprināta veselības aprūpe būs nepieciešama.

Visu rakstu lasiet 16.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 14.decembrī apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei

LETA, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Veselības ministre Līga Meņģelsone šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) būtu jānovirza veselībai.

Levits uzsvēra, ka atbildība par nozari pamatā gulstas uz attiecīgo ministru, taču valdība darbojas kopā un šādā veidā arī pieņem lēmumus. Veselības ministre brīdina par situāciju, un valdībai ir jārīkojas, pauda Levits.

Amatpersona akcentēja, ka koalīcija darbojas un ir ar mieru izskatīt jautājumu par to, lai palielinātu to nodokļu daļu, kas tiek maksāts par sociālo nodokli, lai būtu vairāk līdzekļu veselībai. Latvijā šī daļa patlaban ir ļoti neliela. "Domāju, ka par to tiks runāts, un gala rezultātā veselībai varētu būt vairāk naudas," vērtēja Valsts prezidents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 16.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.maija numurā lasi:

Nebanku kredītportfelis patērētājiem tuvojas miljardam

Tēma

Lauku skolu likvidēšana iezīmē iznīcinošu ainu

Dabas resursi

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Aktuāli

Tērējam daudz, bet kārtības maz!

Ēdiena piegāde

Biznesa potenciālu saredz arī reģionos. Līsa Ristala, Wolt vadītāja Baltijā

Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm rīkos konferenci par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Farmācijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai

Db.lv, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Meņģelsone: Vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa būtu jānovirza veselībai

LETA, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām būtu jānovirza veselībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone.

Viņa atzina, ka ar šī gada budžetu grūti lepoties, domājot par veselības aprūpi, kam ir nepietiekams budžets. Tomēr partneru starpā ir panākta vienošanās, ka 12% no kopbudžeta ir robeža, kas veselības budžetam ir ļoti nozīmīga. Tāpēc katrreiz, kad tiks ietaupīti kādi līdzekļi, valdība lems par finansējuma piešķiršanu veselības nozarei kā prioritārajai, pauda Meņeģelsone.

"Šī bija ļoti svarīga vienošanās, bez kuras droši vien nebūtu budžeta balsojuma," atklāja politiķe.

Viņa akcentēja, ka būtu svarīgi noteikt konkrētu procentu no Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja patlaban no šīs iemaksas veselībai atvēlēts ir 1%, tad "skaidrs, ka mums vajag vismaz 14% no šī nodokļa, lai tas būtu definēts kā veselības budžets". Ministre skaidroja, ka tas nodrošinātu, ka veselības aprūpes joma nevis katru gadu lūgsies, bet tai būs summa, kas tai pienāksies no sociālās aizsardzības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru