Jaunākais izdevums

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2017. gadā par 3,8 procentpunktiem samazinājās ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 41,5 % 2016. gadā līdz 37,7 % 2017. gadā. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 7,4 tūkstošiem un 2017. gadā bija 32,1 tūkstotis.

Statistikas pārvalde atzīmē, ka 2017. gada 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,5 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir samazinājies par 7,6 procentpunktiem. 4. ceturksnī bija 25,7 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 33,6 tūkstoši.

2017. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 17,0 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2016. gadā – 17,3 %). No visiem bezdarbniekiem 12,1 tūkstotis jeb 14,2 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,9 tūkstošiem, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 16,5 %, kas ir par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 2,7 tūkstošiem un bija 10,6 tūkstoši jeb 13,3 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 13,3 tūkstoši jeb 15,8 %).

Kopš 2013. gada jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs. 2016. gadā jauniešu bezdarba līmenis Latvijā (17,3 %) bija par 1,4 procentpunktiem zemāks nekā vidējais rādītājs ES (18,7 %). 2017. gadā Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,1 %, bet Lietuvā – 13,3 %.

2017. gadā 39,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2017. gada 4. ceturksnī 36,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 63,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.

Kopumā 2017. gadā 31,1 % jeb 443,1 tūkstotis iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18,6 tūkstošiem jeb 4,0 %. 4. ceturksnī 30,7 % jeb 434,2 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1,2 tūkstošiem jeb 0,3 %.

2017. gadā 18,1 tūkstotis jeb 4,1 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2016. gadā – 20,2 tūkstoši jeb 4,4 %). 4. ceturksnī tādu iedzīvotāju bija 16,1 tūkstotis jeb 3,7 % (2017. gada 3. ceturksnī – 19,5 tūkstoši jeb 4,5 %).

2017. gadā Darbaspēka apsekojums notika 16,5 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 4. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4,1 tūkstotī mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Centrālā statistikas pārvalde pusmiljonu eiro ieguldīs jauna statistikas portāla izveidē

Žanete Hāka, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde izsludinājusi iepirkumu jauna oficiālās statistikas portāla izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta mērķi ir paaugstināt resursu izmantošanas efektivitāti oficiālās statistikas publicēšanā, vispusīgi informēt sabiedrību un veicināt oficiālās statistikas izmantošanu lēmumu pieņemšanā, nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem oficiālās statistikas lietotājiem, veicināt pareizu datu interpretāciju, Nodrošināt lietotājiem ērtu oficiālās statistikas atkalizmantošanu, mašīnlasīšanas iespējas, kā arī veicināt zinātnisko pētījumu veikšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu.

Kopējās izmaksas ir 500 000 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums sasniedz 425 000 eiro, valsts budžeta publiskais finansējums 75 000 EUR pastāstīja CSP pārstāve Sanda Rieksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā. Tās ir ar administratīvo iedalījumu nesaistītas, nošķirtas teritorijas – apmešanās vai darba vietas, kurās viens otram kaimiņos dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī palielinājies vidējo un lielo darba algu saņēmēju īpatsvars, savukārt samazinājies minimālās algas saņēmēju īpatsvars, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 38,9 % (kritums par 5,1 procentpunktu). 149,3 tūkstoši jeb 18,7 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk. Gada laikā to īpatsvars ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 1,9 procentpunktiem (2017. gada 3. ceturksnī – 32,8 %). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700,01 līdz 1400,00 eiro pieauga par 3,1 procentpunktu (2017. gada 3. ceturksnī – 20,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar šodien publicētajiem datiem par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, Latvijas ekonomiskā izaugsme 2017.gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo ceturksni veidoja 4,2% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem), informē Finanšu ministrija.

Tādējādi, ja IKP ceturtā ceturkšņa pieauguma tempi netiks būtiski koriģēti, 2017.gadā kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs sasniegusi 4,5%, kas ir straujākais IKP pieauguma temps kopš 2011.gada, kad Latvijas ekonomika palielinājās par 6,4%.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieaugums pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem veidoja vien 0,3%, kas ir pērnā gada vājākais ekonomikas kāpums ceturkšņu griezumā.

Latvijas ekonomisko izaugsmi pērnā gada pēdējā ceturksnī tāpat kā visa 2017.gada laikā veicināja pievienotās vērtības kāpums lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru. Rūpniecība ceturtajā ceturksnī uzrādījusi pieaugumu par 5%, ko nodrošināja spēcīgs apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kamēr elektroenerģijas ražošanas sektorā 2017.gada nogalē, pretstatā iepriekšējiem ceturkšņiem, bija vērojams kritums. Apstrādes rūpniecības izaugsmi īpaši veicināja augstie izlaides apjomi metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs, būvmateriālu, kā arī pārtikas produktu ražošanā, ko pamatā noteica ražotāju panākumi ārējos tirgos, kas norāda uz labiem 2017.gada pēdējā ceturkšņa eksporta rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bērni nedzimst, jo tos negribam

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde ir nākusi klajā ar satraucošu un visnotaļ nepatīkamu ziņu – dzimstības samazinājums turpinās. 2017. gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016. gadā, liecina provizoriskie dati. Arī 2018. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs.

No šīs ziņas ir atvedināmi pāris secinājumi. Vispirms jau ir apstiprinājies tas, par ko brīdināja daudzi eksperti, - pabalstu palielināšana, kas viena politiskā spēka dēļ ieguva demogrāfijas ultimāta aprises, izskatās, ka nav devusi un visticamāk arī nedos cerētos rezultātos. Jo neba naudas dēļ kāds vēlas bērnus.

Savukārt, ja runā par atbalstu jaunajiem vecākiem, tad viņi domā daudz konceptuālāk nekā pabalstu palielinātāji, jo bērnu kopšanas pabalsts atdevi dod pusotru gadu, taču vecāki savu dzīvi plāno ilgtermiņā. Atļaušos apgalvot, ka viņus vairāk interesē bērniem un ģimenei draudzīga infrastruktūra un pakalpojumi, nevis īstermiņa finanšu piešprices. Ne mazāk svarīgs ir pieejama mājokļa jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta: Ekonomikas ministriju rosina pārcelt uz Pasaules tirdzniecības centru

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ekonomikas ministrijas pārcelšanai uz jauno ēku vajadzēs 30 miljonus

Jānis Goldbergs, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgi vai lēti izmaksās Ekonomikas ministrijas pārcelšanās uz jaunām telpām – uz šādu jautājumu pagaidām nespēj atbildēt būvniecības jomas speciālisti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas (EM) un tās padotības iestāžu pārcelšanai uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, turpmāko piecu gadu laikā vajadzēs 30,8 miljonus eiro, ieskaitot PVN, teikts valdības apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā par ministrijas un padotības iestāžu ēku kopējo stāvokli. Pašreizējās ministrijas ēkas Brīvības ielā 55 saglābšanai vajadzēs 1,86 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrijas pašreizējo ēku Brīvības ielā 55 Rīgas dome šā gada sākumā novērtējusi kā B kategorijas graustu, proti, par tādu ēku, kas apdraud cilvēku drošību. Par ēkas nesakārtošanu noteikts palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Valdība, 14.augustā pieņemot Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par ēkas stāvokli, uzreiz paredzēja 1,86 miljonus eiro 2019.–2021. gada budžetā vēsturiskā nama fasādes, balkonu, pārsegumu un pagrabstāva hidroizolācijas stiprināšanai. Īsāk – var teikt, ka šī nauda jau ir piešķirta, tikai jāieraksta valsts budžetā atbilstoši veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiekošajā iniciatīvas «Ierēdnis ēno uzņēmēju» dienā 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Aktīvi iesaistoties ēnu dienā, darba devēji ir apliecinājuši, ka ir gatavi sadarboties, lai veicinātu vienotu izpratni par uzņēmējdarbības ikdienu. Tas nodrošinātu ne tikai produktīvāku komunikāciju, bet arī veidotu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Novēlam jauniedibināto tradīciju turpināt arī turpmākos gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Komentāri

Pievienot komentāru