Būvniecība un īpašums

Bijušās pilsētas atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācija izmaksās 1,07 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu ar konsorciju BRR (SIA Būvalts R un SIA Roadeks) par bijušās pilsētas atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācijas projekta izstrādāšanu un būvdarbu veikšanu, informē domes pārstāvji.

Rekultivācija samazinās atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un novērsīs tālāku vides piesārņojumu, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 ha platībā.

Projektu paredzēts īstenot 390 dienās jeb aptuveni 13 mēnešos par nepilniem 1,07 miljoniem eiro (bez PVN), no kuriem Rīgas domes finansējums ir 536,86 tūkstoši eiro, tikpat liels finansējums tiks piešķirts arī no Kohēzijas fonda.

Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par Kohēzijas fonda līdzekļu piesaisti.

2011. gadā pēc departamenta pasūtījuma tika veikta vides kvalitātes stāvokļa izpēte slēgtajā Kleistu izgāztuvē un tās tuvākajā apkārtnē. Izgāztuves teritorijā tika konstatēts intensīvs atkritumu slāņa un gruntsūdens piesārņojums. Lai samazinātu iespējamo ietekmi uz vidi, iecerēts pārvietot sausos atkritumus, nosusināt ūdens piesātināto zonu un veikt teritorijas rekultivāciju - atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, ierīkojot drenāžas sistēmu gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, un tas tiks apzaļumots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 1,34 miljoniem eiro rekultivēs bijušo Kleistu atkritumu izgāztuvi

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma konsorcijs BRR (SIA Būvalts R, SIA Roadeks) ir izstrādājis izgāztuves Kleisti rekultivācijas tehnisko projektu un saņēmis būvatļauju rekultivācijas darbu uzsākšanai. Autoruzraudzību un būvdarbus veiks konsorcijs BRR, bet būvuzraudzību – SIA Geo Consultants, informē Rīgas dome.

Šī projekta rezultātā Pārdaugavā tiks samazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi un novērsta tālāka vides piesārņošana, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 ha platībā. «Gan Augusta Deglava ielas atkritumu izgāztuve, gan Kleistu izgāztuve ilgu laiku bija «kauna traipi» pilsētvidē, taču tagad šīs vietas tiks sakārtotas un tās varēs izmantot iedzīvotāju atpūtai, » norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Lai piesaistītu Kohēzijas fonda līdzekļus bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācijai, RD MVD noslēdza vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Projektu paredzēts īstenot par nepilniem 1,34 miljoniem eiro (ar PVN), no kuriem Rīgas domes finansējums ir 669822 eiro, bet Kohēzijas fonda finansējums ir 669822 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies vērienīgākais zinātnes infrastruktūras attīstības projekts – RSU zinātniskā centra Kleisti renovācija un modernizācija par kopējo summu 4,44 miljoni eiro, informē RSU.

Zinātniskā centra Kleisti labiekārtošanas darbu laikā tika nosiltināta un atjaunota ēkas fasāde, kā arī telpas tika pielāgotas un aprīkotas ar modernām iekārtām pētniecisko institūtu un laboratoriju vajadzībām. Zinātnes centrā Kleisti jaunas telpas un aprīkojumu ieguvis A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Darba drošības un vides veselības institūts, Bioķīmijas laboratorija, Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorija un Biomehānikas laboratorija, kas izvietojušās 2704 m2 platībā, nodrošinot darbu 64 pētniekiem un laboratoriju darbiniekiem.

Ēkas rekonstrukcija tika veikta divās kārtās. Rekonstrukcijas darbu 1. kārta jeb siltināšanas darbi tika veikti KPFI līdzfinansēta projekta ietvaros par kopējo darbu summu 680 000 eiro. Savukārt rekonstrukcijas 2. kārtā jau tika veikta laboratorijas telpu pārplānošana laboratoriju vajadzībām, izveidotas tikšanās telpas, veikti vispārēji rekonstrukcijas darbi un ēkas iekšējo komunikāciju atjaunošana par summu 1 341 335 eiro (ERAF – 89,2%; RSU – 10,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti vietā izveidots 13 metru augsts uzkalns

Dienas Bizness, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Karaliskā sporta veida valdzinājums

Kristīne Stepiņa, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšanas sports prasa nozīmīgus ieguldījumus, ir saistīts ar lielu darbu ne tikai zirga mugurā, bet arī kopjot dzīvniekus un tīrot stalli, taču jauno jātnieku skaits palielinās.

Valsts atbalsts jāšanas sportam ir salīdzinoši niecīgs, tā attīstība ir atkarīga no privātām investīcijām, īpaši – infrastruktūrā, no naudas piesaistes no sponsoriem. Arī valsts nodokļu politikas rezultātā atbalstītāju skaits pēdējā laikā ir būtiski sarucis. Latvijā ir vairāk nekā 70 jāšanas sporta klubu un 10 slēgtā tipa manēžu, kurās var trenēties visu gadu. Pēdējā laikā nozīmīgus ieguldījumus attīstībā veikusi Jauno jātnieku skola (JJS), kura 2018. gadā uzbūvējusi jaunu manēžu 180 m2 platībā, stalli, kurā var izmitināt vēl 38 zirgus, un trīs noliktavas, kurās glabāt tehniku, inventāru, sienu un skaidas. Iespējams, drīzumā JJS kļūs par otro nacionālo sporta bāzi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bijušās izgāztuves Kleisti rekultivācija izmaksājusi 1,34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25. novembrī, plkst. 13 Rīgas domes pārstāvji kopā ar atbildīgajiem speciālistiem apmeklēs bijušo Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuvi Kleisti, kur ir pabeigti rekultivācijas darbi, informē dome.

Patlaban ir sakopta pašvaldībai piederošā bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti teritorija 4,5 ha platībā. Tajā ir pārvietoti sausie atkritumi, izveidojot ap 13 metru augstu uzkalnu, kas pārklāts ar bentonītmāla paklāju, lai nelaistu cauri lietus ūdeņus, uz tā ir uzvesta auglīgā grunts. Teritorija ir apzaļumota. Apkārt uzkalnam pa perimetru ir izrakti grāvji, kas savāc lietus ūdeņus, kā arī izveidota infiltranta barjera. Tāpat šeit ir ierīkoti monitoringa urbumi, lai varētu veikt vides stāvokļa uzraudzību.

Rekultivācijas darbus veica konsorcijs BRR, ko veidoja SIA Būvalts R un SIA Roadeks, savukārt SIA Geo Consultants nodrošināja būvuzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgts Kleistu izgāztuves rekultivācijas iepirkums; atvēl miljonu

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments noslēdzis iepirkumu konkursu par Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivāciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par uzvarētāju pasludināts konsorcijs BRR, kas apņēmies darbus veikt par 1,07 miljoniem eiro. Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza četri uzņēmumi.

Izgāztuves rekultivācija notiks ar Kohēzijas fonda atbalstu.

Iepriekš, 2012. gadā, kad Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptēja Kleistu izgāztuves rekultivācijas priekšlikumu, projekta izmaksas tika lēstas 2,1 miljona latu apmērā, rakstīja DB.

2011. gadā pēc Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma ir veikta vides kvalitātes stāvokļa izpēte slēgtajā Kleistu izgāztuvē un tās tuvākajā apkārtnē. Izgāztuves teritorijā konstatēts intensīvs atkritumu slāņa un gruntsūdens piesārņojums. Lai samazinātu iespējamo ietekmi uz vidi, nepieciešams veikt darbus trijos etapos: sauso atkritumu pārvietošanu; ūdens piesātinātās zonas nosusināšanu un rekultivāciju - atkritumu kalns jāpārsedz ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, jāierīko drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, un jāveic tā apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru