Birokrātiskie šķēršļi naftas meklētājiem

2018. gada 01. februāris plkst. 8:39
Sadaļa: Ražošana
Dalies ar šo rakstu

Naftas lauku izpētē un melnā zelta ieguvē šīs jomas pionieri ir iestiguši normatīvu muklājā, tomēr izmaiņas tiek solītas

Tādu ainu rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management, tomēr tas nav pirmais, kurš mēģinājis šajā jomā darboties. DB jau iepriekš vēstīja, ka pirmo naftas ieguves un izpētes licenci Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā 2004. gadā saņēma naftas kompānija Odin Energi. Pirmā interesi par naftas izpēti jūrā izrādīja ASV kompānija Amoco, ar kuras meitasuzņēmumu Amoco Latvia Petroleum Company arī 1996. gadā tika noslēgts līgums, kurš būtu stājies spēkā pēc tam, kad parakstītu vienošanos par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Taču pēc apvienošanās ar kompāniju British Petroleum (BP) Amoco atteicās no darbības Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Atbildīgās komisijas sēdes vadītājs Ingmārs Līdaka, iezīmējot situāciju, norādīja uz divām karojošām pusēm, kur vieni uzskata, ka no naftas pumpēšanas Latvijai nav nekāda labuma un jēgas, savukārt otri – tieši pretēji, ka tā ir iespēja dzīvot labāk. Viena puse uzskata, ka naftas izpētes un ieguves segmentā viss ir sakārtots, savukārt otri apgalvo, ka tiek ierobežoti, tādējādi traucēta un bremzēta reālā darbība.

Gudeniekos notiek naftas ieguve un attiecīgais uzņēmums gūst reālus ienākumus

Savukārt sabiedrībā valda neizpratne par to, kas īsti notiek, jo n-tos gadus tiek veikta naftas lauku izpēte, pat tecināta nafta, bet nauda nonākot privātajos makos, vēl jo vairāk – 2009. gadā atcelta arī līdz tam esošā valsts nodeva. Pēc Valsts kontroles secinātā, tādējādi valsts makā neesot ieplūduši 133 000 eiro, norādīja I. Līdaka. Ekonomikas ministrijas pārstāve atzina, ka valsts nodeva sākotnēji bija paredzēta par naftas ieguvi visās (valsts, pašvaldību, privātajās) zemēs, taču saskaņošanas laikā tika saņemti iebildumi saistībā ar nodevas iekasēšanu par naftas ieguvi privātā īpašumā. Bijis plāns to pārveidot par īpašu nodokli, taču tas tā arī līdz šim nav materializējies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis, citējot Valsts kontroles secināto, norādīja, ka kopš 2010. gada Gudeniekos notiek naftas ieguve un attiecīgais uzņēmums gūst reālus ienākumus. I. Līdaka norādīja uz skaudro realitāti – ja valstij nekāda labuma no naftas ieguves nebūs, tad tā arī nebūs labvēlīgi noskaņota pret šo nozari. Saeimas deputāts uzskata, ka naftas ieguvējiem tāpat kā grants, smilts vai dolomīta ieguvējiem būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis, kas būtu vienkārši aprēķināms un realizējams.

Visu rakstu Birokrātiskie šķēršļi naftas meklētājiem lasiet 1. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām