Jaunākais izdevums

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

«Saudzīgākā pieeja no prezidenta Trampa puses pagājušajā vakarā un nosvērtā reakcija no Pekinas puses ir nedaudz ļāvusi tirdzniecības dalībniekiem būt optimistiskiem,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

«Ir gandrīz tā, ka viens šķērslis ir novērsts un investoriem ir viena lieta mazāk, par ko uztraukties tuvākajā laikā,» viņš piebilda.

Forex.com eksperts Favads Razakzada nosauca Ķīnas reakciju par «nosvērtu un ne pārāk agresīvu», jo piemērotās tarifu likmes bija zemākas, nekā tika pieļauts iepriekš.

Banka «Barclays» savā piezīmē atzina, ka šie tarifi skar mazāk nekā procentu no ASV iekšzemes kopprodukta, bet ekonomiskās izmaksas, «domājams, nesamērīgi izjutīs ASV mājsaimniecības».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,94 ASV dolāriem līdz 69,85 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,98 dolāriem līdz 79,03 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 0,7% līdz 26 246,96 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,5% līdz 2904,31 punktam, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,8% līdz 7956,11 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 7300,23 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,5% līdz 12 157,67 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0, 3% līdz 5363,79 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1683 līdz 1,1860 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kritās no 1,3157 līdz 1,3146 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 111,85 līdz 112,33 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, atsākoties bažām par tirdzniecības karu, bet Eiropas biržu indeksi pieauga.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV biržu indeksi bija palielinājušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Baltais nams neradīs jaunu mehānismu Ķīnas investīciju kontrolēšanai, bet paļausies uz Kongresā izstrādātiem pasākumiem stingrākas uzraudzības nodrošināšanai.

Ap tirdzniecības dienas vidu ASV biržu indeksi sāka samazināties un noslēdza sesiju ar pārliecinošu kritumu.

Analītiķi norādīja uz Baltā nama ekonomiskā padomnieka Lerija Kadlova brīdinājumu, ka vēl tiek apsvērta stingrāka rīcība pret Ķīnu.

«Prezidents ir neapmierināts ar viņu (Ķīnas) atbildi uz tirdzniecības sarunām, tāpēc viņš izvirzīja papildu tarifu iespējamību. Bumba ir viņu pusē,» Kadlovs teica reportieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, atsākoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu

LETA--AFP, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Volstrītas indeksi, kas pēdējās četras nedēļas bija gandrīz nepārtraukti auguši, saruka par vairāk nekā 1%.

Eiropas un Āzijas indeksi pirms tam samazinājās, ko daļēji noteica arī bažas par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pazeminātām globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Otrdienas kritums «veicināja sajūtu, ka kāpums (..) ir likumsakarīgi nogājis savu kursu, ka akciju tirgus tagad būs vairāk pieskaņots stāstiem par vāju izaugsmi vai bezizejas stāvokļiem tirdzniecības sarunās ar Ķīnu,» sacīja Briefing.com analītiķi.

Akciju cenu kāpumu pēdējās tirdzniecības sesijās bija veicinājušas lielākas cerības par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām. Daļa šī optimisma otrdien tika apšaubīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, reaģējot uz spēcīgiem ASV ekonomikas datiem, un indekss «Dow Jones Industrial Average» kāpa līdz jaunam rekordam, bet ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni pēdējos septiņos gados.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Itālija mīkstināja budžeta deficīta paaugstināšanas ieceres, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) un finanšu tirgus dalībnieku kritiku.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 3,18, kas ir jauns rekords kopš 2011.gada jūlija un jauna liecība par ASV ekonomikas impulsa turpināšanos.

ASV privātajā sektorā septembrī tika pieņemti darbā 230 000 cilvēku – daudz vairāk, nekā bija gaidāms, un tam pamatā lielā mērā bija spēcīga izaugsme pakalpojumu sektorā.

«Institute for Supply Management» (ISM) ziņojumā arī tika uzsvērti labvēlīgie apstākļi pakalpojumu industrijā, kur aktivitāte ir visu laiku augstākajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam, bet Eiropas biržu indeksi nedaudz kritās, ko noteica akciju izpārdošana.

Kāpumu Volstrītā noteica investoru atvieglojums pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja piektdien paustās piesardzīgās pieejas tālākai procentlikmju celšanai.

Daži analītiķi šo kāpumu izskaidroja arī ar optimismu par tirdzniecības sarunu atjaunošanos starp vidēja līmeņa ASV un Ķīnas amatpersonām.

ASV akciju cenas decembrī lielākoties bija kritušās, pastāvot bažām par tirdzniecības kariem, FRS procentlikmēm un globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Šķiet, ka investoru noskaņojums vai psiholoģija vienkārši kļuva pārāk negatīvi,» sacīja «Cresset Wealth Advisors» analītiķis Džeks Ablins.

«Tagad ziņas nav tik sliktas, kā cilvēki bija baidījušies. Ja mēs spēsim vēl nedaudz turpināt šo kāpumu, tad peļņas (rādītāju publicēšanas) sezona būtu tiešām ļoti labvēlīgas ziņas investoriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi trešdien lielākoties kritās, atjaunojoties bažām par tirdzniecības karu pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Londonas biržas indekss saruka par 1,2%, ko veicināja arī vāji Lielbritānijas rūpniecības dati pirms iespējamas Anglijas Bankas procentlikmju celšanas, un mazākā mērā kritās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» kritās. Indekss «Nasdaq Composite» tomēr pieauga, pateicoties ziņai, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādāja ar 11,5 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

«Apple» akcijas cena trešdien pieauga par 5,9% līdz 201,50 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

ASV biržu indeksi kritās, saruka arī Londonas biržas indekss, savukārt Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās.

Jauni ekonomikas dati parādīja, ka ražošana eirozonā un Japānā februārī samazinājusies, kas tika uzskatīts par pierādījumu globālās ekonomikas kūtrumam ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

«IHS Markit» savā eirozonas ziņojumā atsaucās uz «pastiprinājušos pretvēju un bažu kombināciju», kas ietver satraukumu par globālu tirdzniecības karu, «Breksitu» un kritumu autobūvē, kas ir vissatraucošākais Vācijā.

Volstrītas indeksi saruka pēc ASV ekonomikas datu publicēšanas, kurus «Hinsdale Associate» analītiķis Bils Linčs raksturoja kā «lielākoties diezgan vājus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība svārstās saistībā ar Brexit, biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien nedaudz pieauga, ko veicināja ar naftu saistīto akciju cenu palielināšanās, bet Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

«Nekas, ko mēs pēdējā laikā esam dzirdējuši, nedod investoriem nekādu pārliecību, ka mēs tuvākajā laikā redzēsim deeskalāciju,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Tā kā tarifi jau tiek ieviesti un ASV prezidents Donalds Tramps sola vēl, atbildot uz Eiropas Savienības un Ķīnas pretpasākumiem, šķiet, ka situācija kļūs daudz sliktāka, pirms tā uzlabosies.»

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja britu mārciņas kursa samazināšanās pret ASV dolāru, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga pēc ASV Valsts departamenta brīdinājuma, ka citām valstīm visā pasaulē līdz 4.novembrim jāpārtrauc Irānas naftas imports un ka pretējā gadījumā tās var rēķināties ar Vašingtonas sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, britu mārciņas vērtība krītas saistībā ar Breksitu

LETA--AFP, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien turpināja kristies, augot neskaidrībai par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas Breksita vienošanos.

Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi maz mainījās dažādos virzienos, pozitīvi reaģējot uz ziņām par progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara risināšanā, bet negatīvi – uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par valdības darba apturēšanu, ja netiks piešķirts finansējums mūra būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

Meja tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, mēģinot panākt jaunas piekāpšanās no ES valstu līderiem pēc tam, kad viņa atlika Lielbritānijas parlamenta balsojumu par Breksita vienošanos.

Merkele paziņoja Vācijas parlamenta deputātiem no viņas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU), ka viņa neredz «nekādu iespēju mainīt» šo vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien turpināja kristies, tirgiem reaģējot uz jaunu nenoteiktību un sliktām ziņām.

Volstrītā sākotnēji bija kāpums pēc labvēlīgu ASV inflācijas datu publicēšanas, bet to nomainīja kritums pēc vairākām satraucošām ziņām.

Analītiķi turpināja pazemināt prognozes par tehnoloģiju sektorā nozīmīgo uzņēmumu «Apple», bažījoties par viedtālruņu «iPhone» vāju pieprasījumu.

Viens no ASV demokrātu kongresmeņiem brīdināja, ka finanšu regulatoru pārraudzība tiks pastiprināta, un tas veicināja svarīgāko banku akciju cenu krišanos.

Nestabilitāti sekmēja arī negatīvi ekonomikas dati no Japānas un Vācijas, kā arī ar Breksita sarunu noslēgumu saistītā kņada.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz zemākajiem līmeņiem kopš oktobra beigām. Indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas, un tas bija ilgākais krituma periods kopš augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, ko veicināja bažas par tirdzniecības karu un ES samitā valdošā sašķeltība migrācijas jautājumā.

ASV biržu indeksi tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk palielinājās un noslēdza sesiju ar solīdu pieaugumu.

Pastiprinājušās tirdzniecības bažas «turpina kaitēt noskaņojumam un mazināt pārliecību», sacīja «Charles Schwab» analītiķi.

«Atveseļošanās akciju tirgos nevarēja būt ilga,» teica Forex.com tirgus analītiķis Favads Razakzada. Viņš piebilda, ka tirdzniecības bažas tiek papildinātas ar prognozēm, ka pasaulē stabili pieaugs aizņemšanās izmaksas.

«Eiropas indeksi atkal krītas,» atzīmēja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams. «Mums varbūt īstermiņā jāpierod pie šīs nepatikas pret riskiem vides,» viņš piebilda.

Mākleri mēģināja tikt skaidrībā par situāciju, ko sarežģī neziņa par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, britu mārciņas vērtība sarūk

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, pastiprinoties bažām par tirdzniecības karu pēc ASV paziņojuma par jaunu tarifu noteikšanu Ķīnas precēm un Pekinas brīdinājuma par pretpasākumiem.

Investori arī pievērsa uzmanību Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarunām Vācijā par ES reformām un debatēm par imigrācijas jautājumiem. Francija un Vācija otrdien vienojās par kopīga budžeta izveidošanu eirozonai, tomēr bažas par Merkeles politisko nākotni noveda līdz akciju cenu kritumam Eiropas biržās.

«Turpinās politiskās bažas Vācijā, un pastāv arī neziņa par «Breksitu»,» rakstīja «Charles Schwab» analītiķi.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien eskalēja augošu tirdzniecības karu ar Ķīnu, paziņojot par plāniem noteikt 10% muitas tarifu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru apmērā.

«Skaidrā eskalācija, kas notikusi pēdējās dienās, ir satricinājusi investorus un darījusi galu kāpumam, kas ASV akciju tirgos bijis kopš maija sākuma,» rakstīja «Oanda» tirgus analītiķis Kreigs Erlams. «Lai gan Ķīnas akcijām šobrīd klājas daudz sliktāk, ASV kompānijas acīmredzot nav imūnas pret tirdzniecības karu un var nonākt zem lielāka spiediena, ja abas puses neatradīs risinājumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi pieaug, ASV un Ķīnai parakstot tirdzniecības vienošanos

LETA--AFP, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā piektdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu, bet ASV biržu indeksi pieauga, pateicoties tehnoloģiju firmu akciju cenu kāpumam.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz kritās, savukārt britu mārciņas vērtības krišanās nodrošināja nelielu Londonas biržas indeksa pieaugumu.

«Apple» un «Amazon» bija starp kompānijām, kuru akciju cenas pirmdien pieauga. «Facebook» akcijas cena kāpa par 4,5% pēc ziņām, ka šis uzņēmums lūdzis lielās ASV bankas dalīties ar klientu datiem, lai «Facebook» varētu izstrādāt jaunus pakalpojumus sociālā tīkla īsziņu platformā «Messenger», potenciāli veicinot lietotāju aktivitāti.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotāja «PepsiCo» akcijas cena pieauga par 0,9% pēc paziņojuma, ka kompānijas vadītāja Indra Nūji atkāpjas no amata, kurā viņu 3.oktobrī nomainīs kompānijas prezidents Ramons Lagarta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien maz mainījās, tirgus dalībniekiem sekojot naftas cenu kāpumam, bažām par tirdzniecības karu un firmu ziņu plūsmai pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas sanāksmes, kurā ir gaidāma procentlikmju pacelšana.

Volstrītas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Londonas biržas indekss palielinājās par 0,7%, pateicoties enerģētikas firmu akciju cenu ievērojamam kāpumam.

«Investori turpina vērot tirdzniecības kara situāciju,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Tomēr pat bez jebkādām turpmākām nozīmīgām ziņām šajā frontē, gaidāmā FRS sanāksme ... nozīmē to, ka vairums ir apmierināti gaidīt notikumu attīstību, nevis steigšus mēģināt iesaistīties akciju cenu svārstībās, kas bija redzamas pēdējā nedēļā.»

Analītiķi uzskata par gandrīz drošu, ka FRS trešdien atkal cels procentlikmes, bet viņi vēro, kāda ir procentlikmju papildu celšanas perspektīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā krītas tirdzniecības un ģeopolitisku bažu dēļ

LETA--AFP, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru