Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Ar "Bolt" zīmolu strādājošā Igaunijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Bolt Technology" zaudējumi pērn bijuši 547,2 miljoni eiro salīdzinājumā ar 44,9 miljonu eiro zaudējumiem 2020.gadā, liecina kompānijas finanšu pārskats par pagājušo gadu.

Vienlaikus "Bolt" ieņēmumi auguši no 228,9 miljoniem eiro līdz 512 miljoniem eiro.

Kā skaidroja "Bolt" vadība, 2021.gads kompānijai bijis veiksmīgs - apgrozījums audzis par 126% un visos trīs biznesa virzienos - kopbraukšanas, ēdiena un pārtikas piegādes un nomas pakalpojumu - izaugsme bijusi mērāma ar trim cipariem, neskatoties Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Kompānijas dibinātājs un akcionārs Markuss Villigs norādīja, ka "Bolt" pozīcijas ir spēcīgas, bet lielie zaudējumi liecina par investīcijām, kuras tehnoloģiju kompāniju grāmatvedībā neveido labu priekšstatu.

"Bolt" turpina paplašināties un pērn darbojās vairāk nekā 400 pilsētās vairāk nekā 45 valstīs visā pasaulē. Ģeogrāfisku paplašināšanos pavada arī jaunu pakalpojumu pievienošana savu pakalpojumu klāstam, piemēram, īstermiņa automašīnu nomas pakalpojums "Bolt Drive" un iepirkumu piegādes pakalpojums "Bolt Market". Kopumā "Bolt" piedāvā piecus pakalpojumus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Eiropas transporta platforma “Bolt” un inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums “ESTO” nolēmuši sadarboties, piedāvājot jaunu, ar “Bolt” zīmolu saistītu maksājumu metodi, kas darbosies pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Pakalpojums “Bolt Pay Later” pakalpojums būs pieejams Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tas nodrošinās iespēju iepirkties un izmantot “Bolt Pay Later” maksājuma veidu līdz pat 2000 “ESTO” sadarbības partneru veikalos.

Pakalpojums būs pieejams “ESTO” pašreizējai vairāk nekā 240 000 cilvēku lielajai klientu bāzei, kas jau veikuši 302 miljonus darījumu ar “ESTO”, kā arī visiem jaunajiem klientiem, kas “ESTO” ekosistēmā izvēlēsies izmantot “Bolt Pay Later” maksājumu un kredīta iespēju.

“Kā uzņēmums mēs saviem lietotājiem jau 5 gadus esam nodrošinājuši brīvību par pirkumu maksāt vēlāk. Šajā laikā stabili esam audzējuši spēcīgu lietotāju bāzi un izveidojuši vienu no plašākajiem partnerveikalu tīkliem Baltijas valstīs. “Bolt” zīmola augstā atpazīstamība palīdzēs mums piedāvāt mūsu pakalpojumus vēl plašākam klientu lokam,” komentē Miks Metsa, “ESTO Group” vadītājs.

Eiropas transporta platforma Bolt uzsāk automašīnu koplietošanas “Bolt Drive” pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Jūrmalā.

Automašīnas būs iespēja iznomāt, izmantojot lietotni “Bolt”, kas klientiem ļaus kartē redzēt sev tuvākos transportlīdzekļus un rezervēt sev vēlamo.

Rīga un Jūrmala ir otrā un trešā pilsēta Eiropā, kurā būs pieejams “Bolt Drive”. Automašīnu koplietošana būs daļa no “Bolt” mobilitātes piedāvāto rīku klāsta, lai palīdzētu pilsētām pārorientēties no privātajām automašīnām uz ilgtspējīgām alternatīvām. Uzņēmums Latvijā jau piedāvā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

“Bolt Drive” automašīnas var izmantot braucieniem gan pilsētā, gan ārpus tās. Tiek piedāvāts plašs transportlīdzekļu klāsts, tostarp Toyota RAV4, Audi Q2, Audi A3, Volkswagen T-Roc un Volkswagen T-Cross, Toyota C-HR, Toyota Corolla, Hyundai i20 un citi.

Bolt Food ēdienu piegādes platformā, pasūtot maltīti, būs iespēja atstāt tējas naudu kurjeram, informē uzņēmumā.

Tējas naudu iespējams pievienot pasūtījumam brīdī, kad tiek apstiprināta pasūtījuma kopsumma – tējas naudas summa tiek pieskaitīta grozam un piegādes vai iepakojuma maksai. Pēc piegādes visa tējas naudas summa nonāk pie kurjera. Jaunā funkcija darbosies visās Latvijas pilsētās, kur pieejams Bolt Food.

“Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pašsaprotami – ja maltīte tiek ieturēta restorānā, atstāt tējas naudu viesmīlim. Līdzīgi esam raduši risinājumu atstāt tējas naudu kurjeram ar lietotnes starpniecību. Bolt Food kurjeri piegādes veic gan ar velosipēdu, gan skrejriteni, bieži nelabvēlīgos laika apstākļos, un rūpējas par to, lai ēdiens tiktu piegādāts atbilstoši klienta prasībām. Tagad klientiem ir iespēja pateikt paldies tieši savam kurjeram. Pēc veiksmīgi izpildītas pasūtījuma piegādes, kurjers var saņemt klienta pateicību,” saka Bolt Food vadītāja Latvijā Marija Šapovalova.

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

"Bolt Food" ēdienu piegādes platforma no šodienas Rēzeknes iedzīvotājiem piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus, informē uzņēmums.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams lejupielādēt "Bolt Food" lietotni Apple vai Android ierīcēs. Pasūtījuma veikšanai jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas restorāns, jāatzīmē ēdieni un jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti caur mobilo lietotni vai skaidrā naudā, pasūtījumu saņemot. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas tiks uzrādīts gan paredzamais piegādes laiks, gan pasūtījuma kopsumma.

Pasūtījuma piegādei "Bolt Food" lietotnē jāsniedz pēc iespējas precīzākas norādes, piemēram, kur tieši atstāt pasūtījumu, vai ir iekšpagalms, kāds ir durvju kods, u.tml. Tāpat lietotnē darbosies restorāni, kur pasūtot aplikācijā būs iespēja pašiem saņemt savu pasūtījumu restorānā.

Baltijas izklaides un restorānu grupa "Apollo Group", kurā ietilpst tādi ēdināšanas tīkli kā “Lido”, restorānu tīkls "KFC", restorāni "Vapiano" un “O’Learys", un "CHI", kā stratēģisko piegādes partneri izvēlējusies “Bolt Food”, tādējādi centralizējot savu restorānu zīmolu piegādes pakalpojumus.

"Arī piegādes gadījumā, mēs vēlamies sniegt klientu vēlmēm atbilstošu kvalitāti, saprātīgu cenu un pieredzi, kas ir līdzvērtīga restorāna apmeklējumam, tāpēc piegādes nodrošinātāja izvēlei ir izšķiroša nozīme," skaidro Mauri Dorbeks, “Apollo Group” valdes loceklis.

"Pamatojoties uz iepriekšējo pozitīvo pieredzi, mēs pieņēmām lēmumu par labu sadarbībai tieši ar “Bolt Food”, lai ierobežotu piegādes nodrošinātāju skaitu, ar kuriem mūsu restorāniem ir jāsastrādājas. Šis solis ir klientu interesēs, jo tas sniegs ātru un nepārtrauktu klientu pieredzi," piebilst M. Dorbeks.

Sadarbības ietvaros “Bolt Food” klientiem ir iespēja pasūtīt maltīti ar piegādi no kopumā 28 restorāniem.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Viens no veiksmīgākajiem elastīgo maksājumu risinājumu nodrošinātājiem Baltijā, ESTO, savā pirmajā darbības gadā Latvijā ir spējis sasniegt vairākus nozīmīgus mērķus. To starpā var minēt veiksmīgi uzsākto sadarbību ar “Bolt”, kā arī faktu, ka ar ESTO starpniecību desmitiem tūkstošu klientu norēķinājušies ar komersantiem vairāku miljonu eiro vērtībā.

Kā jau iepriekš minēts, viens no lielākajiem panākumiem – izmantojot ESTO maksājumu risinājumus, tika veikti aptuveni 55 000 unikāli darījumi ar dažādiem tirgotājiem, iegādājoties preces kopumā par 5,2 miljoniem eiro.

Aktīvais kredītportfelis pieauga par vairāk nekā 1,3 miljoniem eiro un ESTO piesaistīja 154 jaunus tirgotājus Latvijā. Daži no pazīstamākajiem: elkor.lv, ideal.lv, evelatus.lv, membershop.lv, bigbox.lv, stokker.lv, veloprofs.lv, gintaromebeles.lv, pranamat.lv, weekendshoes.lv, grenardi.lv, given.lv.

Bistro tīkls "Balts" cer paplašināt kafejnīcu tīklu un atvērt tirdzniecības vietas lidostā "Rīga" un galvaspilsētas klusajā centrā, sacīja zīmolu "Balts" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Shiro" pārstāve Liene Kuplā.

Viņa pauda, ka nākotnē saredz "Balts" arī "Rail Baltica" pasažieru terminālos.

Vaicāta par laika periodu, kurā "Balts" plāno īstenot plānus par kafejnīcu atvēršanu Rīgas centrā un lidostā, Kuplā skaidroja, ka tas lielā mērā atkarīgs no telpu pieejamības.

"Regulāri lidostai atgādinām par savu interesi, bet līdz šim esam saņēmuši atbildes, ka telpas nav pieejamas," sacīja Kuplā, piebilstot, ka arī klusajā centrā par telpu nomu konkurence ir sīva, turklāt ne visas pieejamās telpas ir atbilstošas bistro konceptam.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāve sacīja, ka pagājušā gada nogalē Rīgā atklāts jau ceturtais bistro "Balts". Tas atrodas "Panorama Plaza" telpās Pārdaugavā. Šīs tirdzniecības vietas primārā funkcija ir kalpot par maltīšu nodošanas punktu sadarbības partneru - "Wolt" un "Bolt Food" - kurjeriem.

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 198¹ M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Pašmāju pasūtījuma apdrukas uzņēmums Printify atklājis tā otro biroju, kas mājvietu radis vienā no straujāk augošajiem Igaunijas tehnoloģiju kvartāliem Tallinā.

Pēdējo sešu gadu laikā kopš uzņēmuma dibināšanas tas piedzīvojis strauju attīstību, ļaujot jau vairāk nekā 3 miljoniem individuālo uzņēmēju no visas pasaules veidot savu tiešsaistes biznesu. Jaunā biroja atklāšanas pasākumu apmeklēja virkne Baltijas reģiona jaunuzņēmumu kopienas pārstāvju, kopīgi svinot uzņēmuma panākumus un paplašināšanos kaimiņvalsts teritorijā.

Pērnā gada nogalē Printify noslēdza A sērijas investīciju raundu, kopumā piesaistot 50 miljonus ASV dolāru lielu finansējumu. Līdzās vairākiem pieredzējušiem eņģeļu investoriem un uzņēmumu dibinātājiem, sākot no Baltijas reģiona līdz pat Silīcija ielejai, uzņēmuma attīstībā ieguldījuši arī tādi vadošie Igaunijas tehnoloģiju jomas giganti kā Bolt, Wise, Pipedrive un citi.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.februāra numurā lasi:

Statistika

Jaunajiem uzņēmumiem trūkst jaudas

Tēma

Zelta robežsargi

Uzņēmējdarbība

Krīzes radītais iespēju laiks

Ražošana

Prognozē kārtējo izaugsmes gadu. Uzņēmuma AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola

Autotransporta direkcija ir reģistrējusi jaunu tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju SIA "Dispo Group Latvija", kas ar mobilo lietotni "Dispocars" nodrošinās taksometra pakalpojumus, informē Autotransporta direkcijas pārstāvji.

"Dispo Group Latvija", izmantojot tīmekļvietni "dispocars.com/lv" un mobilo lietotni "Dispocars" un "Dispocars Driver", piedāvās pasažieriem komercpārvadājumu ar vieglo automobili, tostarp taksometru pakalpojumus.

Autotransporta direkcijā pagaidām nav informācijas par konkrētu datumu, no kura pasažieriem tiks piedāvāti pārvadājumu pakalpojumi.

Prasība reģistrēt tīmekļvietni vai mobilo lietotni ir kopš 2020.gada. Tā uz pakalpojumu sniedzēju attiecas tad, ja ar tās starpniecību tiek organizēti pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili, tostarp taksometru, ja pakalpojumu var pieteikt, apstiprināt un braucienu apmaksāt, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.