Politika

Bordāns atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita, kura izmaksas tika lēstas ap pusmiljonu eiro, raksta «Latvijas Avīze».

Ideju veikt šādu auditu Bordāns tika pieteicis šā gada februāra sākumā - pēc tam, kad Saeima lēma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Tolaik tika teikts, ka šāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pusmiljonam eiro.

Marta sākumā Tieslietu ministrija (TM) apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot «precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs» un tiekot strādāts «pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti».

Savukārt 16.jūlija valdības sēdē pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro. «TM virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» no TM budžeta (...) 2019.gadam atbalstītā prioritārā pasākuma «Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t. sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte» piešķirtā finansējuma 500 000 eiro apmērā, kuru 2019.gadā netiek plānots apgūt,» teikts TM informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID trīs katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji: Jauno kadastrālo vērtību noteikšana nedrīkst palielināt nodokļu slogu

Žanete Hāka, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas pēc ilgstošām diskusijām vienojušās par 2021.gada valsts budžeta un plānotās nodokļu reformas aprisēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem žurnālistiem pavēstīja, ka beigusies viena no garākajām sanāksmēm un tai ir pozitīvs iznākums - koalīcija vienojusies par nākamā gada budžeta ietvaru.

"Pēc ilgām debatēm vairāku mēnešu garumā esam vienojušies par 2021.gada budžeta ietvaru," teica politiķis.

Kariņš skaidroja, ka nākamā gada budžeta deficīts būs 3,9% no iekšzemes kopprodukta, kas saistīts ar Covid-19 pandēmiju, savukārt kopējais budžeta apjoms varētu būt zināms otrdien, kad valdība plāno izskatīt nākamā gada valsts budžeta ietvaru.

Tajā paredzēts, ka no 1.janvāra minimālā alga būs 500 eiro. Mediķu algu pieaugumam kopumā būs veltīti 183 miljoni eiro, "pilnībā atbilstot Saeimas iepriekšējo lēmumu". Būs arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu palielinājums, stāstīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Arhibīskaps Stankevičs neredz pamatu iekšējai pārbaudei par ziedojumu izmantošanu

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Publiskajai apspriešanai nodots palielināto kadastrālo vērtību projekts

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta izstrādāto jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, tostarp atcelts NĪN primārajam mājoklim un samazinātas nodokļa likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Šāda ministra reakcija seko pēc tam, kad TM publiskoja jaunās plānotās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas daudziem īpašumiem būtiski palielināsies, piemēram, jaunākiem mājokļiem Rīgā un Pierīgā tās palielināsies pat vairākas reizes.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Pie kadastrālajām vērtībām ir piesaistīti NĪN maksājumi, kas nozīmētu, ka, nemainot nodokļa likmes, vairākas reizes kāptu arī šī nodokļa maksājumi, kas sabiedrībā izsauca klaji negatīvu reakciju.

Politiķis apgalvo, ka TM "jau pērn jūlijā cēla trauksmi" par iespējamu kadastrālo vērtību kāpumu 2022.gadā, taču Finanšu ministrija esot atteikusies sākt darbu pie reformas, "aizbildinoties ar to, ka TM nav publicējusi jaunās prognozētās vērtības". "Tagad, kad tās ir publicētas, Finanšu ministrijai (FM) vairs nav neviena aizbildinājuma. Sagaidām operatīvu rīcību," izteicies Bordāns.

Bordāns atkārtoti uzsver, ka TM ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par NĪN", kas paredz šī nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības.

Līdzīgu principu tiekot piedāvāts attiecināt arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto vienu piekto daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būšot 30 eiro.

Pēc Bordāna vārdiem, agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē neesot gūts atbalsts TM piedāvājumam, savukārt nākamā šāda sanāksme norisināsies rīt, 21.jūlijā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Starp Latvijas Bankas prezidenta amatam kandidātiem min arī Swedbank vadītāju Rubeni un Šteinbuku

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija» vadītāju Reini Rubeni un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, vēsta Latvijas Televīzija.

Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijas partijas sākušas apspriest vairākas kandidatūras, taču vēl neviena no tām nav pieteikta oficiāli. Plānots, ka centrālās bankas prezidenta amatam varētu būt trīs kandidāti, atzinuši valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Politikas kuluāros bankas prezidenta amatam tiekot minēts Rubenis un Šteinbuka. Par trešo kandidātu, kuru uzrunāt amatam un kurš varētu būt vairāku partiju deputātu kandidāts, vēl notiekot diskusijas.

Oficiāli koalīcija par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem iecerējusi runāt nākammēnes.

Pašreizējam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam pilnvaru termiņš amatā beidzas šogad decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Plānojam vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9.jūnija

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija vienojas atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnējo konceptu papildinot ar trim jaunām pašvaldībām

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības partijas vienojušās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu, sākotnēji piedāvāto modeli papildinot ar trim jaunām pašvaldībām.

Kā vēstīts, partijas «KPV LV» Saeimas frakcija rosināja izmaiņas jaunajā administratīvi teritoriālajā reformā, piedāvājot nodalīt atsevišķās pašvaldībās Liepājas pilsētu un Lejaskurzemes novadu, kurus pašreizējais reformas piedāvājums paredz apvienot vienā pašvaldībā. Savukārt nacionālā apvienība ««Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) pirmdien paziņoja, ka aicinās koalīcijas partnerus vienoties, ka Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes novadiem pēc administratīvi teritoriālās reformas jābūt atsevišķi no attiecīgajām republikas pilsētām. Kā pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības partiju vidū ir vienprātība par nepieciešamību atbalstīt ieceri jau rīt Ministru kabinetā izskatīt plānoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita.

Rakstu lasi, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) šodien dodoties divu nedēļu atvaļinājumā, premjera pienākumus šonedēļ uzņemsies tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Premjers atradīsies atvaļinājumā līdz 2.augustam.

Kā uzsver premjera birojs, arī atvaļinājuma laikā Ministru prezidents turpināšot aktīvi sekot līdzi epidemioloģiskai situācijai valstī un nepieciešamības gadījumā pārtraukšot atvaļinājumu, lai nekavējoties atgrieztos pie amata pienākumu pildīšanas.

Kariņa prombūtnē Ministru prezidenta pienākumus no šodienas līdz 26.jūlijam uzņemsies Bordāns.

Savukārt no 27.jūlija līdz 2.augustam premjera pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Brasas cietuma pārvesti pēdējie ieslodzītie, ar nākamo nedēļu cietums tiks likvidēts

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai, šodien žurnālistiem pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam, uzsvēra Bordāns.

Kalnmeiers Bordāna ieskatā nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

TM secinājusi, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai.

Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas vienojušās no šī gada 1.septembra celt augstskolu pedagogu algas, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Esam vienojušies, ka rīt valdības sēdē tiks pieņemts lēmums par augstskolu pedagogu algu paaugstinājumu no šī gada septembra," teica politiķis. Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns papildināja, ka ir rasti līdzekļi pedagogu algu celšanai gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstskolām.

Partijas "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs gan piebilda, ka pagaidām līdzekļi rasti vien šim gadam. Bordāns norādīja, ka ir panākta vienošanās par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem pedagogu algām arī turpmākajos gados, šo jautājumu izskatot budžeta izskatīšanas procesā. Kariņš gan akcentēja, ka par 2021.gada budžetu vēl nav pieņemti nekādi lēmumi un rīt, 18.augustā, valdība lems par finansējumu šim gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sāktas pārrunas ar ASV par iespējamiem risinājumiem sankciju atcelšanai pret Ventspils brīvostu

LETA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas institūcijas jau sākušas pārrunas ar ASV par iespējamajiem risinājumiem, lai sankcijas, kuras ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) vērsis pret Ventspils brīvostu, tiktu atceltas, informēja Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) šodien sasaucis pirmo darba grupas sēdi Ventspils brīvostas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai pēc tam, kad OFAC iekļāvis Ventspils brīvostas pārvaldi sankciju sarakstā, pavēstīja Satiksmes ministrijā.

Darba grupas sēde notiks plkst.13 ministrijas telpās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien izdevis rīkojumu par šādas darba grupas izveidi.

Kariņa rīkojumā teikts, ka darba grupa izveidota, lai veicinātu efektīvu darbības koordināciju un nodrošinātu Ventspils brīvostas nepārtrauktu darbību un samazinātu korupcijas riskus, tādējādi mazinot ASV noteikto sankciju ietekmi uz Latvijas tranzīta sistēmu un tautsaimniecību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru