Bordāns ir izgāzies. Vai Gobzemam izdosies?

2018. gada 16. oktobris plkst. 6:02
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Cits JKP sponsoru mērķis ir vēl viens pilsētas mērs – Aivars Lembergs. Tieši ar pārcentību sponsora Rūdolfa Meroni interešu realizēšanā var izskaidrot JKP divdesmit minūšu garo sarunu ar ZZS un kategorisko prasību izslēgt ZZS no valdības sastāva. Tiek runāts, ka slepenā Juraša un Meroni vienošanās paredz «iesēdināt» Lembergu par jebko. Tad Ventspils uzņēmēju karā būs uzvarējis Meroni. Sacerēt kārtējo «Grinberga lietu» nav problēma, ja tavās rokās ir nonākusi gan Iekšlietu ministrija, gan KNAB, nemaz nerunājot par vienoto lielo drošības iestādi, par ko sapņo Jurašs un Strīķe.

Iedodiet Jutai mauzeri, un būs kārtējās «troikas». Degs bākugunis, kauks bremzes, un Panorāmai sižetu netrūks. Vēl tikai vajag ielikt Maiguru Strīķi par lielās drošības iestādes vadītāju, un lietas darītas. Maigurs Strīķis nodrošinās koalīcijas stabilitāti! Pat Juraša «mapītes» nebūs vajadzīgas. Tiesneši un prokurori būs iebaidīti. Nepaklausīgie atlaisti. Pietiek iedot varu Jāņa Bordāna valdībai, un par galveno varas centru kļūs ne jau koalīcijas padome, par ko satraucas Gobzems, bet Lielā Drošības iestāde. Pilnīgi konstitucionāls veidojums.

Par laimi, JKP ir 16 balsis. Kāpēc lai partijai, kurai ir 16 vietas Saeimā no 100, kāds dotu rokās neproporcionāli lielu varu? Kādēļ lai kāds vispār piekrīt Bordāna valdības veidošanai un jebkam, ko šī partija ar savām 16 balsīm prasa? Vai tiešām Juraša «mapītēs» ir tik daudz, lai piespiestu atdot šai partijai visu varu valstī?

Šis jautājums ir diezgan pamatots, jo ir grūti saprast, kas ļauj Bordānam «likt kājas uz galda» un izturēties ar acīmredzamu augstprātību un pat nicinājumu pret pārējiem sarunu partneriem. Bordāns ir pazemojis Gobzemu. Gobzema «bildināšana» ar e-pastu nav vienkārša nepieklājība. Bordāns pasaka – Aldi, tava vieta ir pie mēslu spaiņa! Iespējams, ka JKP ir ļoti pārliecināta par trīs KPV LV deputātu izdošanu kriminālvajāšanai. Tomēr pat tādā situācijā ir pāršauts pār strīpu. Tas izskaidro, kāpēc KPV LV, kurai pašlaik, kamēr neviens nav arestēts, vēl ir 16 vietas, tiek piedāvāti tikai divi ministru amati, kamēr Attīstībai/Par! un Nacionālajai apvienībai ar 13 vietām - trīs ministru amati.

JKP jau ir pateikusi, ka nestrādās ar ZZS. Ja šajā situācijā, kad JKP nāk klajā ar neadekvātu piedāvājumu neadekvātā formā, KPV LV skaidri un gaiši pasaka, ka ar Bordānu nestrādās, šai valdībai būtībā trūkst vairākuma, lai to vispār izveidotu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka neviena partija nesteidz piekrist JKP piedāvājumam. Bet KPV LV un arī Attīstībai/Par! ved savas sarunas par valdības veidošanu.
Vai situācijā, kad Bordāns ir izgāzies, kaut kas izdosies Aldim Gobzemam? Jautājums ir ļoti neviennozīmīgs, jo arī KPV LV nav draugos ar matemātiku. Šķiet, ka KPV LV krietni pārspīlē savus panākumus. Sešpadsmit balsis nav uzvara vēlēšanās. Savulaik partijas ar divreiz lielākiem panākumiem vēlēšanās nav varējušas īstenot arī daudz pārdomātākas reformas nekā tās, par kurām runā Gobzems.

Uzspiest savu gribu citiem, ja tev ir tik niecīgs balsu skaits, nav nedz pamatoti, nedz iespējami, nedz arī demokrātiski. Ja vēsi paskatāmies uz mandātu skaitu un aizmirstam par vietām pēc kārtas, jo vēlēšanas nav nekādas sporta sacīkstes, tad rezultāts tā saucamajām «latviskajām» partijām ir stipri līdzīgs. Dažu mandātu atšķirība neko daudz nenozīmē. Pašlaik ne tikai Bordāns, bet arī Gobzems uzvedas tā, it kā tiem būtu nevis 16, bet vismaz 32 vietas. Savukārt ZZS ir «palīdusi zem galda», it kā tai būtu nevis 11, bet sešas vietas. Laiks atmest ilūzijas un paskatīties uz realitāti. Ir jāstrādā ar to, kas ir sanācis. Bet utopijas nevienam nav vajadzīgas.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds