Ražošana

Brabantia vadītājs: Mums ir augstāka produktivitāte nekā ķīniešiem

Olga Kņazeva, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Kāds ir jūsu augstās produktivitātes noslēpums? Latvijā kopumā šis rādītājs ir vien 43% no vidējā ES līmeņa.

Mēs skatāmies uz Ķīnas rūpnīcu, un salīdzinām savus ražošanas rādītājus ar šīs valsts rādītājiem. Nesen mēs panācām, ka Latvijas ražotne saražo vairāk produkcijas ne tikai stundā, bet arī uz vienu eiro darba algu nekā Ķīnā. Ņemot vērā, ka loģistika no Ķīnas maksā naudu, Latvijā ražošana izrādījās ļoti efektīva. Tādēļ piegādājam visu produkciju Tuvajiem Austrumiem, Austrumeiropai un Krievijai. Ir divi faktori, kas mums palīdzēja. Pirmais ir procesu automatizācija un organizācija. Mēs spējām ar mazāku darbinieku skaitu saražot vairāk produktu. Mēs esam maksimāli vienkāršojuši vadību, un mums ir mazāk administratīvā personāla nekā Ķīnā. Otrkārt, Ķīnā aug darba alga, un valsts no pasaules ražotnes kļūst par pasaules mēroga veikalu.

Runājot par Latviju, mēs pastāvīgi dzirdam, ka mums ir zema produktivitāte, un tās izaugsme atpaliek no algu pieauguma. Man ir jautājums, vai kāds saprot, kādēļ tas notiek? Galu galā, ko nozīmē – produktivitāte ir zemāka? Tas ir, no katra darbinieka izspiest 100 gramus sviedru vairāk?

Drīzāk jāražo produktus, kurus varam pārdot dārgāk nekā tos, ko pārdodam šobrīd.

Tieši tā. Tikai tas ceļš mums nepalīdzēs. Pieņemsim, ka Latvijas uzņēmums šuj kreklus, un viens darbinieks stundā var izgatavot 10 kreklus, kurus var pārdot par 4 eiro gabalā. Tādējādi mūsu nacionālais kopprodukts sasniegs 40 eiro stundā par vienu darbinieku. Šos kreklus aizvedīs uz Itāliju, kur tiem pielīmēs pasaulē zināma zīmola etiķeti, un katru kreklu varēs pārdot par 40 eiro. Galu galā Itālijai būs vairāk naudas, tās produktivitāte un kopprodukta rādītāji ir augstāki nekā mums. Kā mūsu produktivitāte mainīsies, ja mēs liksim darbiniekam šūt nevis 10, bet 11 kreklus? Gandrīz nekā! Mums jādomā, kā radīt dārgu produktu. Tādējādi jāspiež nevis no darbinieka, bet gan no galvas.

Latvijā ir problēmas ar intelektuālo potenciālu, kas spēj radīt produktu ar augstu pievienoto vērtību?

Problēmas nav, bet gan ir zināšanu un izpratnes trūkums. Piemēram, mēs pastāvīgi sadarbojamies ar mūsu mātesuzņēmumu, lai uzlabotu tehnoloģijas, kā vienkāršāk un ātrāk organizēt procesus.

Pašlaik Brabantia Latvia ražo produktus jau ilgu laiku. Vai plānots paplašināt ražošanu?

Jā, mēs plānojam ieviest jaunus produktus. Taču, kamēr gludināšanas process nav fundamentāli mainījies, mēs neizgudrosim lidojošas lietas, bet gan ierasto produkciju. Tomēr, ja jūs skatāties stratēģiski, pasaulē samazinās veļas gludināšanas laiks, jo mainās arī auduma materiāls. Mainās dzīvokļa lielums – tas kļūst kompaktāks un aizņem mazāk vietas. Tagad mēs gatavojamies izlaist jaunus produktus, kuri seko šīm tendencēm.

Investori neplāno paplašināt Latvijas rūpnīcu?

Tādi plāni ir, mums ir piemērota vieta, biznesa plāns, un vēl viena korpusa projekts. Taču pagaidām tie ir tikai plāni. Mums pagaidām nav plānu atvērt savu veikalu. Tā mēs bijām iecerējuši agrāk, taču vēlāk no šiem plāniem atteicāmies.

Kā jūs vērtējat gaidāmās izmaiņas valsts nodokļu politikā?

Pirmā nodokļu reformas versija bija diezgan laba, taču pēc tam politiķi pievienoja papildus nosacījumus, un daudz no labā zaudēja. Reinvestētajai peļņai nulles likme ir pareizs solis. Taču teikšu tā: ja ir efektīva ražošana, tad esošais nodokļu slogs ir salīdzinoši labs. Diemžēl iestādes nesaprot, ka nacionālo kopproduktu rada bizness. Latvijā vairāk domā par to, kā no uzņēmējiem iekasēt pēc iespējas vairāk naudas, taču maz domā par to, kā racionāli to izmantot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražotie gludināmie dēļi un žāvētāji nonāk eksporta tirgos

Anda Asere, 27.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārsvarā visi Pastendes uzņēmuma Brabantia Latvia saražotie gludināmie dēļi un žāvētāji nonāk eksporta tirgos, un tikai mazāk nekā 1% atgriežas Latvijā.

Nīderlandes izcelsmes mājsaimniecības preču ražotāja Brabantia globālais mērķis ir piecos gados dubultot apgrozījumu. «Mūsu rūpnīcas pienesums varētu būt vidēji 15% izaugsme gadā. Mūs ierobežo pašreizējās rūpnīcas telpas. Varam augt vēl par 30% ar nakts maiņām un slīdošo darba grafiku brīvdienās. Tas nozīmē, ka drīzumā jābūvē trešais korpuss, kas jau ir uzprojektēts. Jāpieņem lēmums, kad projekta īstenošanai ir īstais brīdis no celtniecības izmaksu viedokļa. Šogad un nākamgad tas visdrīzāk vēl nebūs,» atklāj Sandis Babris, SIA Brabantia Latvia vadītājs. Uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies – no 15,85 miljoniem eiro 2016. gadā līdz 15,37 miljoniem eiro 2017. gadā. Kopējais saražoto vienību skaits nesamazinājās, taču mainījās cena, par kādu uzņēmums pārdod preci mātes kompānijai. «Kļūstam efektīvāki, pašizmaksa samazinās, un mēs varējām atsevišķām produktu grupām samazināt cenas, kas nozīmē, ka pie vienāda apjoma ar nedaudz zemāku cenu ir mazāks apgrozījums. Taču izmaiņas bija nebūtiskas,» skaidro S. Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa efektivitātes asociācija pirmo reizi Latvijā pasniedza balvu «Biznesa efektivitātes čempions», godinot labākos uzņēmējus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Kā efektīvākais uzņēmums pakalpojumu sniegšanas nozarē tika atzīts ķīmiskās industrijas koncerna viens no administratīvajiem centriem Solvay Business Services Latvia un par efektīvāko ražošanas uzņēmumu pasludināts mājsaimniecības preču ražotājs Brabantia Latvija. Uzņēmumu apbalvošana notika «Biznesa efektivitātes foruma» ietvaros.

«Biznesa efektivitātes čempions» ir balva, kas izveidota, lai motivētu Latvijas uzņēmējus kļūt efektīvākiem - veidot savus procesus vienkāršākus un saprotamākus, un veicinātu dalīšanos pieredzē un panākumos ar citiem.

Konkursa dalībnieki tika izvērtēti pēc kritērijiem: lielākais LEAN ekspertu skaits uzņēmumā, aktīvākā dalība Biznesa Efektivitātes asociācijas un tās biedru organizētajos pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī pamatojoties uz Efektivitātes indeksa aptaujas rezultātiem.

Atzinības efektivitātes celšanā pakalpojumu sniegšanas nozarē saņēma automašīnu pakalpojumu serviss Scania Latvia SIA, tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma pakalpojumu sniedzējs Berendsen Tekstila Serviss AS. Ražošanas nozarē - metāla apstrādes uzņēmums Valpro SIA un elektronisko produktu un sistēmu izstrādes uzņēmums HansaMatrix Ventspils SIA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vietējā zivrūpniecības uzņēmumā Banga Ltd reģionālā darba vizītē ieradās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Valsts prezidents kopā ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu, Banga Ltd īpašnieku Raivja un Ingusa Veckāganu pavadībā iepazinās ar uzņēmuma darbību, tehnoloģiskiem risinājumiem, nākotnes plāniem un investīcijām, kā arī apsprieda vairākus zivrūpniecības nozarei aktuālus jautājumus.

Uzņēmuma īpašnieki iepazīstināja Valsts prezidentu ar ražotnes telpām, vairāk nekā 150 uzņēmuma darbiniekiem, kā arī organizēja produktu degustāciju.

Vizītes laikā uzņēmuma pārstāvji stāstīja par Banga Ltd investīciju un potenciālajiem digitalizācijas projektiem, kā arī atrādīja ražotnes jaunākās tehnoloģiskās iekārtas.

Runājot par zivrūpniecības nozares aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem, kuros būtu nepieciešams valsts atbalsts, Banga Ltd līdzīpašnieks Raivis Veckāgans norādīja: "Šobrīd ne tikai mums, bet zivrūpniecības nozarē ir aktuāli trīs lielie jautājumi – eksporta tirgu paplašināšana, nozvejas samazināšana brētliņu un reņģu zvejai Baltijas jūrā, vietējā darbaspēka piesaistīšana un noturēšana”.

Komentāri

Pievienot komentāru