Ģenerālprokuratūras prokuroru grupa pabeigusi resorisko pārbaudi par žurnālista L.Lapsas iesniegtajās izdrukās atšifrētajām un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām tiesnešu telefonsarunām ar zvērinātu advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem, informēja Prokuratūras preses centrs.

Prokuratūras paziņojuma teksts: "Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudes rezultāti ir pietiekami konstatējumam, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem ir notikušas, sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, arī SIA Lattelekom zvanu izdruku analīze apstiprina, ka izejošie zvani no zvērināta advokāta A.Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Starp Latviju un Lietuvu Latvijas Krājbankas lietā bija vairākas «cūcības» pazīmes, it sevišķi no Lietuvas puses, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.

Viņaprāt, Lietuvai par problēmām saistībā ar Latvijas Krājbanku vajadzēja Latvijas atbildīgajiem dienestiem paziņot ātrāk, jo kaimiņi par situāciju uzzināja ātrāk un Latvijas puse varētu šīs lietas risināt laicīgāk, raksta Diena.lv.

«Ja Ģenerālprokuratūrā iesniegums bija iesniegts 14.novembrī, tad jau bija dienas, kad tas tika gatavots. No Lietuvas kolēģa sapratu, ka pirmā informācija bija 11. novembrī. Tad 11.novembrī būtu ātrāk, nekā 16. novembrī,» raidījiumā Dienas Rīts skaidroja J.Brazovskis.

Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums tika iesniegts tikai ceturtdien, FKTK pārstāvis atbildēja, ka bija jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi - jāsamaksā darbiniekiem algas, jātiek skaidrībā ar maksājumiem, jāizvēlas maksātnespējas administrators u.c. Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators tika izraudzīts, vadoties pēc kandidāta profesionālajām spējām.

Uz šo brīdi Parex bankai aizdoti 354 miljoni latu. Pie optimistiskā scenārija likviditātes nodrošināšanai bankai vēl nepieciešami 200 līdz 300 miljoni latu. Tā intervijā Dienai atzinis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieks Jānis BrazovskisViņš norāda, ka saistībā ar iespējamajiem aizdevumiem Parex bankai ir veikti pesimistiskie un optimistiskie aprēķini. J. Brazovskis skaidro, ka daudz kas ir atkarīgs no sarunām ar sindikātiem, kuriem Parex bankai nākamgad ir jāsamaksā 544 miljoni latu, no kuriem 190 miljoni ir jāsamaksā 2009. gada februārī.

Uz jautājumu, pie kādiem apstākļiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) varētu lemt par bankas slēgšanu, J. Brazovskis atbild: "Teorētiski likumā šie apstākļi ir uzskaitīti. Bet kad ir krīze, jādarbojas vairāk praktiski, nevis teorētiski. Praktiski, protams, ja parādīsies maksātnespējas pazīmes, ka maksājumi tiek kavēti vai netiek pildīti, banka nevar norēķināties par procentiem, vai kāds kreditors piesaka maksātnespēju, tad jāskatās… Bet pagaidām šādu pazīmju nav, bet ja tās būtu, bankas slēgšanai sekas būtu iznīcinošas. Mēs esam atbildīga institūcija, un mums ir jāskatās, kādas sekas mūsu darbība atstāj uz sistēmu kopumā."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

«Slikto» kredītu apjoms pērn 2. pusgadā vairs nepieauga tik strauji kā 1. pusgadā, taču neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, kredītportfeļa kvalitāte pasliktinās, intervijā Latvijas radio norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis.

Viņš teica, ka banku kredītportfelis ir samazinājies par 7 % un gada beigās bija vairāk kā 15 miljardi latu. Uzkrājumi nedrošajiem kredītiem ir sasnieguši 1.4 miljardus latu. Uzkrājumu īpatsvars nedrošajiem kredītiem ir 10 %-15 %, tomēr «slikto» kredītu ir vairāk, jo uzkrājumos ņem vērā vairākus faktorus, piemēram, ķīlas vērtību u.c.

J. Brazovskis arī teica, ka Latvijas banku zaudējumi pērn varētu būt sasnieguši 773 miljonus latu. Viņš pērno gadu Latvijas finanšu sektorā vērtē kā apmierinošu – lai gan nav piepildījušās iepriekšējās prognozes par banku sabrukumu, gads tomēr bijis ļoti grūts. Sekmīgāk esot strādājušas «nišas bankas», kuras koncentrējās uz noteikta veida operācijām.

Baņķieri pauda nožēlu par Saeimas lēmumu atkārtoti neievēlēt Jāni Brazovski Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā. Pats J. Brazovskis šo lēmumu uztvēris salīdzinoši mierīgi un gatavs pieņemt jaunus izaicinājumus.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu

Db.lv aptaujātie baņkieri kopumā nelabprāt komentē izmaiņas savas uzraudzības iestādes vadībā. Swedbank Latvijā vadītājs vien pauda nožēlu, ka J.Brazovskis nav ievēlēts, jo ir augsta līmeņa profesionālis.

«LKA pauž nožēlu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pēc Jāņa Brazovska neapstiprināšanas amatā būs par vienu pieredzējušu profesionāli mazāk, turklāt tādu profesionāli, kurš ir pieredzējis vairāk nekā vienu banku krīzi un kam ir nozīmīga pieredze šo krīžu vadīšanā,» Db.lv norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kreditēšanas ziņā Latvija tuvākajā laikā atgriezīsies 2001. — 2002. gada līmenī, bet problēmkredītu īpatsvars var pārsniegt 10% apjomu.

To žurnālam Kapitāls atzinis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis. «Es negribu būt pārāk liels pesimists, bet liela apjoma kreditēšana ir jāaizmirst. Es domāju, ka šajā ziņā mēs drīzumā būsim 2001. — 2002. gada līmenī. Valsts visiem kredītņēmējiem palīdzēt nevarēs. Stingri ņemot, patēriņa kredīti ir ņemti televizoram, mēbelēm. Atņems gultu, pagulēs uz grīdas,» tā J. Brazovskis.

«Problēmkredītu īpatsvaram 10% varētu būt diezgan reāls apjoms. Tas varētu būt vēl lielāks, jo biedē temps, kādā aizveras visi eksporta tirgi, tāpēc arī pie mums situācija kļūst arvien drūmāka,» uzskata J. Brazovskis, piebilstot, ka nākotni pašlaik ir ļoti grūti modelēt. Ik pa laikam tiekot liktas cerības uz kādu konkrētu valsts atbalsta veidu, bet līdzko tas tiek ieviests, atklājas faktori, kas nav ņemti vērā.

Reaģējot uz izskanējušām ziņām par astotās lielākās bankas – AS Norvik banka - kapitāla nepietiekamību un faktisku maksātnespēju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noraida šādas spekulācijas. Banka ir maksātspējīga, nodrošina nepārtrauktu darbību un saistības pret klientiem izpilda pilnā apmērā, sociālajā tīklā Twitter paziņojusi komisija.

Šādi FKTK reaģē uz pietiek.com publikāciju, ka bankai mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, pretējā gadījumā var nākties lemt par tās darbības apturēšanu. Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu.

Paziņojumā medijiem FKTK arī apstiprina, ka kopā ar banku jau vairākus mēnešus tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts uz bankas kapitāla stiprināšanu, lai nodrošinātu bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Ir piesaistīts labi pazīstams Ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu) un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

Db rīcībā ir 1999. gadā notikušas sarunas atšifrējumi. Tie kaut daļēji norauj plīvuru no baumām par Andra Šķēles ietekmi.

Uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle šaurā personu lokā, iespējams, lēma par vajadzīgo personu iecelšanu attiecīgajos amatos.

Viena no šādām sanāk­smēm notika pirmdienā pirms gandrīz desmit gadiem un... tika slepus ierakstīta diktofonā. Tajā pašā dienā - 1999. gada 17. maijā - A. Šķēle aģentūrai LETA pauda, ka iepriekšējās piektdienas vakarā, dodoties ciemos pie advokāta Andra Grūtupa uz viņa 50 gadu dzimšanas dienas svinībām, ticis izsekots. LETA sestdien, 1999. gada 15. maijā ziņoja: pie A. Grūtupa ciemojies arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Tomēr pēc paziņojuma par izsekošanu A. Šķēle, rādās, runājis vēl interesantākas lietas. "Pārlieku liela demok­rātija arī ved pie sabrukuma," tādus vārdus īsi pēc grupas sanāksmes sākuma saka, iespējams, A. Šķēle. Šie uzmundrinošie vārdi izskan pēc kāda Pētera izteiktā lūguma uzlabot noskaņojumu tikšanās laikā, "iedot kādu dzīvību, lai nav tā kā uz bērēm". A. Šķēlē uzmanīgi klausās, cik var spriest pēc sarunu atšifrējuma, tagadējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, A. Grūtups, viens no Tautas partijas dibinātājiem Oļegs Batarevskis un citas vairāk vai mazāk ietekmīgas personas.

Db rīcībā nonākuši, iespējams, Andra Šķēles sarunu audioieraksti. Audioieraksta saturs ir gandrīz identisks atšifrējumiem, par kuriem pirms pāris nedēļām rakstīja Db un kas publicēti grāmatā Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu. Ierakstā dzirdamās balsis ļoti līdzīgas Tautas partijas (TP) dibinātāja A. Šķēles, advokāta Andra Grūtupa un citu pazīstamu politiķu un uzņēmēju balsīm.

Šaurā personu lokā apspriests, kā uzpirkt politiķus un iecelt augstos amatos TP lojālus cilvēkus. Ieraksts varētu būt tapis 1999. gada maijā, bet tā esamība ļauj domāt, ka grāmatā Kampējs publicētie atšifrējumi var izrādīties reālu sarunu atspoguļojums. Grāmatā nav iekļauts viss audioierakstā dzirdamais, jo atšifrējumi tikuši īsināti. Piemēram, grāmatā publicētais teikums "...kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem..." ierakstā skan kā "...kad mēs, pirmkārt, Ulmani kopīgiem spēkiem nomenedžējām." Noklausoties rakstam pievienoto .mp3 ieraksta fragmentu, arī db.lv lasītāji var mēģināt atpazīt runātāju, kurš ietekmi uz valsts augstākās amatpersonas vēlēšanām nodēvējis par Šķēles grupas apogeju un kurš, kā izklausās, varētu būt A. Grūtups. Visu audioierakstu tuvākajā laikā varēs noklausīties adresē www.skele.lv.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis šodien ticies ar AS Latvijas Krājbanka bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvu - Krievijas baņķieri Aleksandru Antonovu, pārrunājot iespējas atgūt Krājbankas aktīvus Krievijā un citās NVS valstīs.

"Sarunas bija par to Krājbankas aktīvu atgūšanu, kuri patlaban ir ieķīlāti Krievijā un citās NVS valstīs. Runājām, kā nodrošināt, lai šie aktīvi nepazūd un tiek atgriezti bankā," skaidroja Brazovskis.

Tāpat tikšanās laikā ir runāts arī par Latvijas aviosabiedrības airBaltic finansēšanas modeli un to, kādā veidā atgūt airBaltic kreditēšanā ieguldītos Krājbankas līdzekļus, sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kontakti ar A.Antonovu tiks turpināti, Brazovskis sacīja, ka viņam ir iespēja jebkurā laikā baņķierim piezvanīt vai sazināties elektroniski un noskaidrot nepieciešamos jautājumus.

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

«Vienkārši nevēlējos,» tā jautājumu, kādēļ nav vēlējies kļūt par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, atbildējis komisijas priekšsēdētāja vietnieks, padomes loceklis Jānis Brazovskis.

«Kā teicis vecais Stenders: «Kādā kārtā Dievs tevi iecēlis, tādā tev būs priecāties.»,» viņš norādījis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Jautāts, vai FKTK un pats izjūt vainu un atbildību par pēdējos gados notikušajiem banku krahiem, Brazovskis akcentējis: «Es personiski tiešām nejūtos vainīgs par Parex un Krājbankas likteni. Ir lietas, kuras ietekmēt nav mūsu spēkos. Tomēr atbildīgs gan esmu. Protams, atpakaļ skatoties, tagad var pārdomāt, ko varējām darīt citādi, uzzinot par šo banku finanšu problēmām. Tomēr jāsaka, ka noteiktajos apstākļos komisija rīkojās atbilstoši savām iespējām un izpildīja galveno uzdevumu - nodrošināja finanšu sektora stabilitāti.»

Valdības lēmums, pārņemot Parex bankas kontrolpaketi, būs nodrošinājums piecu Latvijas banku vājākajam posmam.

To Db organizētajā diskusijā, ko varat noskatīties www.Db.lv, atzina Latvijas banku sektora pārstāvji. Db rīkotajā apaļā galda diskusijā par situāciju Parex bankā baņķieri atzina, ka, tāpat kā pirms mēneša neviens neesot varējis prognozēt, ka Parex banku piemeklēs šāds liktenis, arī šobrīd prognozes par citu banku nākotni varot vien zīlēt. Tāpēc atslēgas vārds situācijas stabilizēšanā ir klientu uzticība. Pēc aktīvu apjoma trešās lielākās bankas Latvijā - Parex bankas - glābšana, tās akciju paketi nododot valsts rokās, bijis pēdējais vājais posms, ja skatās uz piecām, sešām lielākajām bankām Latvijā, kas sistēmiski svarīgākās. «Zviedrijas valdība lēmumu pieņēma agrāk, Norvēģijas valdība vēl agrāk, arī Vācijas, Somijas. Tagad pirmais piecinieks, sešinieks ir sakārtots. Šis bija pēdējais lielais posms, kurš bija vājš un par kuru mēs patiesībā zinājām un nu tas ir sakārtots, tā ir vakardiena, skatāmies rītdienā. Rītdiena ir daudz drošāka nekā vakardiena,» uzskata DnB NORD Bankas vadītājs Andris Ozoliņš. Pēc baņķieru teiktā, Latvijā pateicoties iepriekš izdarītajiem mājas darbiem, ir tikai tik vēlu nonākuši līdz situācijai, kad jāiejaucas valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Baņķieri kopumā aicināja nezīmēt visu melnās krāsās un, lai arī situācijas tālāku virzību prognozēt ir grūti, tomēr šim valdības lēmumam vajadzētu situāciju nomierināt. «Atslēgas vārds ir uzticība,» minēja Latvijas Krājbankas vadītājs Mārtiņš Bondars. «Gribam vai nē, mēs esam atkarīgi no klientu uzticības. Ja nebūs mūsu uzticība klientiem un klientu uzticība mums... - tad ir problēmas,» atzina Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars. «Tagad vismaz ir cerība, ka panika apstāsies un šajā sektorā viss būs kārtībā,» cerību izteica Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons. Viņš arī norādīja, ka viena no šī šokējošā notikuma galvenajām kļūdām, kā rezultātā ir notikusi ieguldījumu aizplūšana, ir komunikācijas problēma. Tāpēc Parex banka kļuva nepopulāra un zaudēja klientu uzticību. Viņš arī norādīja uz valdības absurdo rīcību, paziņojot par Parex bankas pārņemšanu sestdienas vakarā. «Šeit ir vajadzīgs oficiāls nopietns valdības paziņojums, nevis informācija naktī un tā starp citu. Tāpēc valdības lēmumi ir pakļauti dažādām interpretācijām un katrs var domāt, ko grib,» uzskata T. Tverijons.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad bankai nav pietiekamu līdzekļu, lai norēķinātos ar saviem klientiem un kreditoriem, un, ja nekas tuvākajā laikā nemainīsies, Latvijas Krājbanka diemžēl ir pakļauta likvidācijai.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, kurš patlaban pārņēmis Latvijas Krājbankas vadību.

Runājot par to, kādā veidā bankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, Brazovskis norādīja, ka Krājbankas prezidents Ivars Priedītis bija parakstījis darījumu dokumentus, kurus viņš nedrīkstēja parakstīt, tādējādi apgrūtinot Krājbankas finanšu situāciju. Pats Priedītis esot norādījis, ka sākotnēji šī ķīla bija paredzēta uz neilgu laiku, proti, līdz Krājbankas akcionārs Vladimirs Antonovs izpildīs savas saistības pret bankām, kurās ieķīlāti Krājbankas līdzekļi.

Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola ģenerālsekretariāts izslēdzis bijušās AS Manas Bank amatpersonas Jevgēniju Verbicki, Juriju Kačnovu un Anitu Lasi no Interpola meklēšanā esošo personu saraksta, informēja kompānijā AS Belokon Holdings.

Minētās personas Interpola meklēšanas sistēmā ievietoja Kirgizstāna, izmantojot savas Interpola dalībvalsts tiesības.

Šā gada 3.jūlijā Interpola Ģenerālsekretariāts un iepriekš Interpola Failu kontroles komisija, izskatot bijušo Manas Bank amatpersonu sūdzību, ir atzinušas par nepamatotu Kirgizstānas rīcību, ievietojot meklējamo personu sarakstā Verbicki, Kačnovu un Lasi, informēja Belokon Holdings.

Telekompānijas TV3 raidījums Nekā personīga pērnvasar ziņoja, ka Interpola starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valērijam Belokoņam tuvu stāvošas personas, kuras par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur tika izmeklēti iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes cilvēkiem. Interpola ziņojumos Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vainoja nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā.

Izmantojot tiesiskuma izpratnes dubultstandartus jeb bijušās PSRS laiku prettiesiskās ietekmēšanas metodes, proti, «nav cilvēka - nav problēmas», Kirgizstānas varas iestādes veic kārtējo nelikumīgo rīcību - tās ir izsludinājušas Interpola meklēšanā Manas Bank amatpersonas.

Tikmēr starptautiskā likumdošana stingri paredz, ka, lai personu izsludinātu Interpola meklēšanā, ir jābūt attiecīgam prokurora apstiprinātam izmeklētāja lēmumam, uzsver baņķieri, Valērijam Belokoņam piederošās Manas Bank valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Verbickis. Viņš norādīja, ka par meklēšanā izsludinātajām Manas Bank amatpersonām krimināllietā šāda lēmuma nav.

Šādu Kirgizstānas valdības rīcību J. Verbickis skaidro ar pamatotām bailēm par nelabvēlīgu Starptautiskās Arbitrāžas lēmumu. Manas Bank kopā ar nolīgto starptautisko juridisko kompāniju Clifford Chance turpina ar starptautisko tiesvedību saistīto procesu par nelikumīgi atņemtā īpašuma un saistīto zaudējumu kompensāciju, tai skaitā, arī par ne mazsvarīgo reputācijas nepamatotu aizskārumu.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu), informē Eiropas konkurences padome.

Pašlaik vairumā ES dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ. Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas. Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi. Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008. gada 15. jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Daudzi pret viņu izturas ar zināmu aizturi, jo Juris Millers savulaik ir iemetis ne vienu vien akmeni daudzos dārziņos. Jā, iespējams, kādam viņš var nepatikt, taču nevar noliegt, ka Jura aktivitātes vienmēr ir piesaistījušas uzmanību. Turklāt Juris jau līdz sešpadsmit gadu vecumam bija paguvis izgaršot to, ko cits nepiedzīvo visa mūža garumā. Un joprojām viņa dzīvi nevar saukt par gluži parastu.

Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Rubiku un Edgaru Liepiņu, trakajos deviņdesmitajos Juris kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, plikā vietā izveidodams pats savu konkursu. Vēl pienapuika būdams, viņš bīdīja lietas ar nopietniem onkuļiem, vēlāk izvārtījās pedofilijas skandāla dubļos, spēja piecelties un virzīties tālāk, pats sevi nodēvējot par paparaci.

Pēc nepilna mēneša Jurim būs trīsdesmit. Tiekoties ar viņu karstā, saulainā maija pēcpusdienā, rodas sajūta, ka Juris nav spējis izvairīties no trīsdesmitgadnieku krīzes. Lai arī viņš ir tikpat vitāls un atvērts kā līdz šim, kaut kas tomēr ir mainījies. Šobrīd viņš strādā nobriedušo cilvēku radio SWH, ir aizrāvies ar akadēmiskās izglītības turpināšanu, nākotnē ir gatavs pievērsties producēšanai. Pēc radio SWH jubilejas viņam klajā nāks nopietna grāmata: tie vairs nebūs paparaci novērojumi, bet gan pētnieciskais darbs par SWH vēsturi, intervijas ar radio bijušajiem un esošajiem dīdžejiem, ētera personībām, aizkadra stāsti. Lai gan... ar Juri ir kā ar bitēm. Nekad neko nevar zināt.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».