Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.

Pēc sasauktās Lietuvas valdības ārkārtas sēdes Lietuvas Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte paziņoja, ka Snoras tiks pārņemta, savukārt norēķini ar akcionāriem tiks veikti saskaņā ar izstrādātiem noteikumiem.

Lietuvas centrālās bankas vadītājs V. Vasiļauskas norādīja, ka bankai draud maksātnespēja: «Mēs neredzējām citu izeju,» skaidro viņš. Vienlaikus viņš norāda, ka visi noguldījumi ir drošībā un bankas darbība tuvākajā laikā tiks atjaunota.

Jau vēstīts, ka šodien vēlā pēcpusdienā tika pieņemts lēmums apturēt Snoras darbību kā arī iecelt bankai administratoru. «Ar šo lēmumu vēlamies nodrošināt bankas klientu aizsardzību, kā arī nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un tās uzticību,» skaidro Lietuvas centrālā banka. Lietuvas centrālā banka uzsver, ka šādu lēmumu tā esot pieņēmusi pēc tam, kad izvērtējusi Snoras finanšu stāvokli, pēdējā laika tendences un pēdējās pārbaudes rezultātus. Tāpat atcelta arī bankas vadība. Lietuvas Centrālās bankas paziņojumā teikts, ka Snoras savu darbību atsāks 21. novembrī.

Lietuvas centrālās bankas Lietuvas Bankas valde pirmdienas naktī atcēla zināmus ierobežojumus nacionalizētās komercbankas Snoras operācijām.

Centrālās bankas valde plāno pieņemt galīgos lēmumus par pasākumiem Snoras noguldītāju, kreditoru un citu klientu interešu aizsardzībai līdz 24.novembrim.

Centrālā banka ziņoja, ka Snoras klientu nauda, kas no pagājušās trešdienas nebija nonākusi saņēmēju kontos citās bankās, atgriezīsies atpakaļ Snoras klientu kontos.

Centrālās bankas valde, kas pagājušajā ceturtdienā bija atļāvusi Snoras klientiem veikt operācijas ar saviem bankā esošajiem līdzekļiem apmērā līdz 500 litiem (125 latiem) dienā no katra konta ar maksājumu karti, atļāva bankas administratoram no 23.novembra veikt šīs operācijas arī bankas nodaļās.

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Starp Latviju un Lietuvu Latvijas Krājbankas lietā bija vairākas «cūcības» pazīmes, it sevišķi no Lietuvas puses, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.

Viņaprāt, Lietuvai par problēmām saistībā ar Latvijas Krājbanku vajadzēja Latvijas atbildīgajiem dienestiem paziņot ātrāk, jo kaimiņi par situāciju uzzināja ātrāk un Latvijas puse varētu šīs lietas risināt laicīgāk, raksta Diena.lv.

«Ja Ģenerālprokuratūrā iesniegums bija iesniegts 14.novembrī, tad jau bija dienas, kad tas tika gatavots. No Lietuvas kolēģa sapratu, ka pirmā informācija bija 11. novembrī. Tad 11.novembrī būtu ātrāk, nekā 16. novembrī,» raidījiumā Dienas Rīts skaidroja J.Brazovskis.

Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums tika iesniegts tikai ceturtdien, FKTK pārstāvis atbildēja, ka bija jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi - jāsamaksā darbiniekiem algas, jātiek skaidrībā ar maksājumiem, jāizvēlas maksātnespējas administrators u.c. Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators tika izraudzīts, vadoties pēc kandidāta profesionālajām spējām.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Pēc tam, kad Lietuvas centrālā banka apturēja komercbankas Snoras darbību, bet valsts valdība vēlāk banku izlēma nacionalizēt, Latvijas Krājbanka nav novērojusi pastiprinātu klientu interesei par bankā noguldītajiem līdzekļiem.

«Pēc ziņas nonākšanas medijos, bankas Zvanu centrā tika saņemti daži klientu zvani, kas interesējās, kā Snoras darbības apturēšana ietekmēs Krājbanku un viņu līdzekļus. Taču pastiprinātu klientu aktivitāti mēs šodien nenovērojam,» Db.lv pastāstīja Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne.

Latvijas Krājbanka uzsver, ka Lietuvas centrālās bankas regulējums attiecībā uz bankas Snoras darbību attiecas vienīgi uz Lietuvas banku Snoras. Latvijas Krājbankai tas nav saistošs, jo Latvijas komercbanku tirgu regulē Latvijas likumdošana un to pārrauga Finanšu un Kapitāla tirgus komisija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi informāciju no Lietuvas Centrālās bankas par garantēto atlīdzību izmaksas nodrošināšanu AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem. Garantētā atlīdzība AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem tiks izmaksāta no Lietuvas noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļiem.

«AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem fiziskām personām garantēto atlīdzību izmaksu nodrošinās AS Citadele banka, savukārt juridiskas personas garantēto atlīdzību varēs saņemt AS UniCredit Bank. Esam gandarīti, ka pēc FKTK lūguma Lietuvas atbildīgās iestādes ir padomājušas arī par AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem un viņiem tiks nodrošināta iespēja, nedodoties uz Lietuvu, Latvijas kredītiestādēs saņemt Lietuvas valsts garantēto atlīdzību,» norādīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā mēs esam gatavi sākt Lietuvas valsts garantētās atlīdzības izmaksu iedzīvotājiem, kas ir AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klienti. Par to, kurā datumā sāksim atlīdzības izmaksu, informēsim, tiklīdz saņemsim no Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda klientu reģistru ar informāciju par katram klientam izmaksājamo naudas summu un mums būs pieeja Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda finansējumam,» sacīja AS Citadele banka valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

«Mēs esam baņķieri, nevis zagļi un bandīti, kas vēlas slēpties Karību salās,» trešdien telefonintervijā Lietuvas medijam Respublika stāstīja jau bijušais Snoras akcionārs, kas ceturtdien Lielbritānijā kopā ar Snoras bijušo prezidentu Raimondu Baranauski tika aizturēts un šodien stāsies tiesas priekšā.

Intervijā V. Antonovs uzsvēra, ka vēl otrdien viņš sazinājās ar Snoras administratoru Simonu Frikli un izteica gatavību sniegt «jebkādu palīdzību, lai stabilizētu situāciju Snoras bankā». Tāpat viņš trešdien stāstīja, ka vietējā policija zina, kur viņš atrodas, kā arī norādīja uz politisko spiedienu no Lietuvas puses, norādot, ka «bez politiska spiediena nacionalizēt banku nebūtu iespējams».

Intervijā V. Antonovs kritizē to, ka Lietuvas valdība nav pietiekmami apspriedusies ar Snoras bijušajiem akcionāriem. Viņš uzsver arī savu «ceturtdaļgadsimta» ilgo pieredzi banku sektorā.

Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks Snoras un līdz ar to arī Latvijas Krājbankas īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par Snoras un Latvijas Krājbankas īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām.

Šādu uzskatu, komentējot notikumus Lietuvā, paudis finanšu konsultāciju kompānijas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka «tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā».

Runājot par Snoras nacionalizācijas ietekmi uz Latviju, Rungainis norāda - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas Snoras bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti.

Viņš piebilda, ka savulaik arī Parex bankas krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās Parex bankas filiāle.

Uzvelt bankas Snoras bijušā īpašnieka Vladimira Antonova blēdību sekas Latvijas vai Lietuvas valdības pleciem būtu liela kļūda - šādu viedokli piektdien preses konferencē paudis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Viņš piebildis, ka pašreizējā situācijā, kas saistīta ar Snoras meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka, nesaskata iemeslus Lietuvas un Latvijas savstarpējo attiecību problēmām.

Kā Kubiļus sacījis, tiekoties ar žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes, Snoras var uzskatīt drīzāk par noziedzīgu finansiālu mahināciju iestādi, pa pusei piramīdu, nevis banku, vēsta portāls Alfa.lt.

Snoras darbību Kubiļus salīdzinājis ar 2009.gadā notiesātā Volstrītas afērista Bernarda Medofa krāpniecisko piramīdas shēmu.

«Ar šāda mēroga finansiālajiem noziegumiem saskaramies pirmo reizi. Ceru, ka tiesībsargāšanas iestādes to pienācīgi novērtēs un piesavinātais īpašums tiks atgūts,» piebildis Lietuvas valdības vadītājs.

Baņķieri pauda nožēlu par Saeimas lēmumu atkārtoti neievēlēt Jāni Brazovski Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā. Pats J. Brazovskis šo lēmumu uztvēris salīdzinoši mierīgi un gatavs pieņemt jaunus izaicinājumus.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu

Db.lv aptaujātie baņkieri kopumā nelabprāt komentē izmaiņas savas uzraudzības iestādes vadībā. Swedbank Latvijā vadītājs vien pauda nožēlu, ka J.Brazovskis nav ievēlēts, jo ir augsta līmeņa profesionālis.

«LKA pauž nožēlu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pēc Jāņa Brazovska neapstiprināšanas amatā būs par vienu pieredzējušu profesionāli mazāk, turklāt tādu profesionāli, kurš ir pieredzējis vairāk nekā vienu banku krīzi un kam ir nozīmīga pieredze šo krīžu vadīšanā,» Db.lv norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Bijušie Snoras bank lielākie akcionāri Vladimirs Antonovss un Raimonds Baranuskis Lielbritānijā aizturēti, pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi. BNS neoficiālā informācija liecina, ka aizturēti abi kungi, tikmēr BBC vēsta, ka aiz restēm nonācis tikai V. Antonovs.

Kā jau ziņots, vakar Lietuva abus kungus izsludināja starptautiskajā meklēšanā, turot aizdomās par smagiem finanšu noziegumiem, izsaimniekojot Snoras līdzekļus. Arī Latvijā V. Antonovs ir aizdomās turētais Krājbakas kraha lietā.

Arī Lietuvas ministru prezidents Andrjus Kubiļus delfi.lt apstiprinājis, ka ir informēts par bijušo Snoras īpašnieku aizturēšanu. Tomēr no sīkākiem komentāriem viņš atturējās.

Raidorganizācija BBC apstiprina, ka arestēts ir V. Antonovs, taču R. Baranauskis vēl tiekot meklēts. Londonas policija pavēstījusi: Izpildot tiesiskās palīdzības lūgumu, 36 gadus vecais vīrietis pēcpusdienā Londonā arestēts.

Nule kā nacionalizētā banka Snoras nespēj pildīt savas saistības. Patlaban aktualizējušies trīs galvenie scenāriji, no kuriem viens paredz Snoras bankas likvidāciju.

Tā šodien paziņojusi Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Simonaite, vēsta Delfi.lt.

Cits scenārijs paredz bankas rekapitalizāciju, kā rezultātu būtu jāmeklē līdzekļi, lai banka spētu izpildīt savas saistības. Tāpat aktuāls joprojām saglabājas scenārijas par Snoras sadalīšanu «labajā» un «sliktajā» bankā.

Simonaite izteikusies, ka Snoras bankas obligāciju apjoms ir krietni lielāks nekā tās rīcībā esošie līdzekļi. Jau šīs nedēļas sākumā Lietuvas premjerministrs Andrjuss Kubiļus izteicās, ka Snoras bankas problēmas esot lielākas, nekā sākotnēji lēsts.

Jau ziņots, ka šā gada 16. novembrī Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.

Pret vienu no lielākajām Lietuvas privātajām komercbankām Snoras noticis valsts struktūru sankcionēts vardarbīgas biznesa pārņemšanas jeb reiderisma gadījums, teikts Snoras bankas bijušo lielāko akcionāru Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska kopīgajā paziņojumā.

«Lietuvas Centrālās bankas lēmums apturēt Snoras darbību, iecelt bankas pagaidu administratoru, kā arī pārņemt 100% bankas akciju valsts īpašumā ir privātas bankas nacionalizācija, un šāda rīcība ir kardināli atšķirīga no vispārpieņemtajām un civilizētajām biznesa metodēm demokrātiskās valstīs un tirgus ekonomikas normām,» teikts paziņojumā.

Snoras bijušie akcionāri uzskata, ka šāda rīcība ir demonstratīva akcija, kuru izraisījuši vairāki iemesli - Lietuvas finanšu situācijas pasliktināšanās uz jaunas eirozonas valstu finanšu krīzes fona, vēlme risināt valsts problēmas uz privātā biznesa rēķina, vēlme nepieļaut veiksmīga ārvalstu kapitāla pozīciju nostiprināšanos Lietuvā laikā, kad vietējā Lietuvas ekonomika un finanšu sistēma ir ļoti vājas, kā arī mēģinājumi valsts līmenī ar spēka metodēm atrisināt saasinājušos konkurenci Lietuvas finanšu un banku sektorā.

Snoras banka tiek vainota likviditātes trūkumā, bet pēdējā pusgadā tika darīts viss, lai traucētu mums palielināt kapitālu, tāpēc bankas nacionalizācija ir uzskatāma par politisku atriebību, intervijā laikrakstam Lietuvos Rytas norāda Snoras bankas prezidents Raimonds Baranausks, kurš patlaban atrodas ārzemēs, vēsta Lietuvas portāls Delfi.

«Mēs tiekam apsūdzēti par to, ka bankā ir likviditātes trūkums, bet kāpēc pēdējā pusgada laikā mums ar visiem līdzekļiem traucēja palielināt kapitālu? Tā ir politiska atriebība privātajām bankām no prezidenta un Lietuvas Centrālās bankas puses, kas atstās sekas uz visu valsti,» norāda Baranausks, skaidrojot, ka valdība tagad meklē dažādus aizbildinājumus tam, kādēļ bija jānacionalizē ar peļņu strādājoša un sabiedrības uzticību ieguvusi banka.

«Kā var justies cilvēks, kuram negaidīti atņem biznesu? Tā ir zādzība tiešākajā nozīmē. Mēs neklusēsim. Ja mēs padosimies, tiks iznīcināti arī citi Lietuvas privātie uzņēmēji,» tā Baranausks.

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam izsludināts slēgts statuss.

Rīgas apgabaltiesa aizvadījusi pirmo tiesas sēdi lietā, kur prasību pret Latvijas valsti un likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LKB) pagājušā gada nogalē iesniedza arī likvidējamā Lietuvas banka Snoras. Tā kā lieta saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa nolēma to skatīt slēgtā sēdē. Snoras lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos, kuras rezultātā amatu zaudēja arī tās vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Snoras faktiski vēlas, lai 2011.gada nogalē valstij pārdotie 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja airBaltic privātajam akcionāram BAS, ko pārstāvēja B. Fliks, un kuras bija ieķīlātas LKB un Snoras, tiktu atdotas atpakaļ BAS. B. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iesniedza tiesā lūgumu B. Fliku pieaicināt šajā lietā trešās personas statusā. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, tā vietā trešās personas statusā pieaicinot nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Viļņas apgabaltiesa piektdien arestējusi bijušo Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimunda Baranauska līdzekļus un kontus Šveices bankās.

Tiesa norāda, ka apmierinājusi Snoras bankrota administratora Valneto lūgumu veikt pret Antonovu un Baranausku pagaidu drošības pasākumus.

Tā nolēmusi arestēt Baranauska līdzekļus gandrīz 70 miljonu eiro vērtībā un Antonova līdzekļus vairāk nekā 338 miljonu eiro vērtībā, kā arī viņu abu kopējos līdzekļus vairāk nekā 92 miljonu eiro vērtībā. Nolemts arestēt arī abu bijušo baņķieru kontus Šveices bankās.

Snoras bankrota administrators Gintars Adomonis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka situāciju varēs komentēt nākamnedēļ.

Kā skaidrojusi tiesa, minētais lūgums iesniegts, lai varētu izskatīt Adomoņa iesniegto prasību pret Baranausku un Antonovu, kurā banka vēlas pietiesāt no viņiem vairāk nekā 500 miljonus eiro.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.